|
|
|
|
 |
|
|
- Nodedzinātā Latvijas robežsargu mītne Augšpils pagasta Masļenkos. - Robežsarga Macīša apdegušais līķis. - Robežsarga Puriņa sievas Hermines līķis. - Robežsarga Beizaka līķis. |
 |
|
No nāves neizbēga arī robežsarga Puriņa dēls, kas mira no smagiem ievainojumiem slimnīcā, un robežsargs Cīmoško, kas krita reizē ar Beizaku. Pāri robežai boļševiki aizdzina 43 robežsargus un apkārtnes iedzīvotājus, kas mēģināja nodzēst aizdedzināto robežsargu mītni... |
|
|
Tas notika taisni tai pašā laikā, kad boļševiku prese rakstīja, ka ... |
|
|
"...PADOMJU SAVIENĪBA VEDUSI UN TURPINA VEST AUGSTĀ MĒRĀ LABVĒLĪGU, NOTEIKTU PROLATVISKU POLITIKU ..." |
|
 |
Cinisms un zvēriskums, ar kādu padomju vara sevi parādīja, likās pat neticams. Liekulība un patiesības viltojumi šķita neaptverami. Un tomēr tā bija patiesība... Latvijas oficiālo iestāžu paskaidrojumi un atbildes vairs neko nespēja grozīt. Maskava darīja, kā nolēmusi. Un nolēmusi tā bija daudz: 17. jūnija rītā Latviju aši pārplūdināja bruņotu aziātu nepārredzamās ordas. |
||
 |
 |
||
|
Boļševiku ienākšana Rīgā pār dzelzs tiltu. Aina pie centrāltirgus 17. jūnija pēcpusdienā. |
|||
 |
|
| Pūļa inscēnētās nekārtības pie Rīgas prefektūras | |
 |
|
 |
... Bet no pagrīdes, boļševikos draugus jauzdama, cēlās "apspiestā tauta" - daži desmiti huliganu, recidīvistu un klaidoņu, un visā savā kopībā žīdi - "izredzētā tauta", lai uzbruktu latviešu policijai, kas gādāja par kārtības uzturēšanu ienākošā padomju karaspēka pārplūdinātajās ielās. Sarkanā armija, kas bija ieradusies, "lai nodrošinātu PSRS un Latvijas savstarpējās palīdzības pakta reā lizēšanas iespēju", ņēma pūli savā aizsardzībā (attēls vidū). Ar to padomju vara parādīja, kam tā grib sniegt "savstarpīgo palī dzību": latviešu tauta tā nebija. Drūmi klusēdami, latvieši gar ielu malām nolūkojās drāmā, kuras beigu cēlienu tie vēl nespēja nojaust. |
| Aina pie Galvenā pasta Rīgā boļševiku ienākšanas dienā | |
|
|
|
 |
Uzbrukumi policijai, Latvijas armijas karavīriem un virsniekiem notika visā galvaspilsētā, visā zemē. Uz policiju meta akmeņus. |
|
| Pēc pūļa izklīdināšanas viss laukums pie stacijas un Rīgas prefektūras bija akmeņiem nosēts. | ||
 |
Latviešu iestādes, boļševiku tikumus nepazīdamas, vēl centās rīkoties pēc pastāvošiem likumiem, būdamas pārliecinātas, ka nekārtību cēlāji sodāmi. Tie bija rūgti maldi. Padomju sūtniecība paskaidroja, ka tā ar Sarkanarmijas vienību sagaidīšanu Rīgā visai apmierināta. Sodīto uzvārdi liecina, pie kādas tautības piederēja vairums dauzoņu. |
|
|
|
|
|