|
«BAIGAIS GADS»
rāda bolševisma tādu, kāds tas istenībā bija: viltū un melos slēpts. spīganas nežēIības pilns, moku un asiņu kārīgs, cietēja vaidu alkstošs, bezgaligs atriebībā un postā, neaptverams tumsonibā, izsmiekls prātam un godam, zaims tikumam - iznīcības zīme visam, tam, ko cilvece sasniegusi daudzos darba un cīņu gadu tūkstošos.
|
|
«BAIGAIS GADS»
vēstī par šausmām un postu, kas 1940. un 1941. gadā vēl reizi piemeklēja latvju tautu, kura kopš neatminamiem laikiem stāv Eiropas sardzē pret Austrumiem, pār ko, arvien saplakdams, laikmetu mijās šļācies gan tatāru ordu uzbrukuma vilnis, gan mēra sērgas trumainas lāsts, gan boļševisma nāvējošais tvans no visas pasaules aizdedzināšanai kurtā ugunsgrēka, un kas nesatricināmā ticībā atbild vislielākām briesmām un vislielākām nelaimēm:
«No zemes šīs mēs izauguši esam, mums šajā zeme galvas jānoliek!»
|
