|
|
|
|
 |
LŪK, VIŅI Kara sākšanās padzina no latvju zemes tās asinskāros varmākas. Nepaguvuši iznīcināt latviešu tautu, jauzdami savas varas pēdējās stundas, boļševiki zvēriski izrēķinājās ar upuriem — centrālcietumā ieslodzītajiem — nevarīgajiem, pretoties nespējīgiem, nelaimīgiem ļaudīm. Līķu atrakšana Rīgas Centrālcietuma pagalmā |
|
|
 |
| Zeme atdod upurus |
 |
|
 |
KOPĒJĀ BEDRĒ Daudzi, pēc kuriem piederīgie bija neatlaidīgi un velti meklējuši un taujājuši, — daudzi no tiem atradās šais bedrēs, nespēdami savai tautai vairs neko pastāstīt. |
 |
|
 |
Bet viņu asinis runā Un tās spēj pasacīt daudz vairāk nekā visi baigākie vārdi kopā. Izraktos upurus, pēc atbrīvošanas no drēbēm un nomazgāšanas, rūpīgā apskatē mēģināja identificēt. |
| Arvien jauni un jauni upuri | |
| Līķu rindas Rīgas Centrālcietuma pagalmā | |
 |
|
|
|
|
|