TA DOMĀJA UN JUTA LATVIEŠI

     Notikumu gaitā nekas vairs nebija grozāms. Latviešu tauta novērsās no boļševisma, tā slēdzās ciešāk, vienīgo spēku pret varmācību juzdama kopības apziņā.

     Latviešu karavīri sarkano poļitruku izdzīti ielās, spiesti manifestēt pret savu gribu, prata lepni parādīt savu goda un cieņas pilno stāju, apvaldītā sašutumā un latviskuma apziņā norobežodamies no visa boļševistiskā.

Kreisi:Kāda latviešu karavīru vienība starptautiskās jaunatnes dienas manifestācijās. Dziļi nopietnās vai asi ironiskās vinu sej as pauž visu ko citu, tikai ne prieku par padomju varu.

Pionieri automobīlī kādā tautas maniftstācijā. Viņu sejas liecina, cik nebrīvi un iebiedēti tie jūtas

      Sadzīti bērnu dvēselei svešajā, pretīgajā pionieru organizācijā, mazie latvieši drūmi uzliktos pienākumus. Bet boļševisms taisni tur— starp visjaunākajiem — centās atrast un izaudziit sev piemērotus laudis. Nodevības inde tika iepludināta an mazajo sirdīs.

      Kāda latviešu karavīru vienība pirms iziešanas uz Saeimas vēlēšanām spiestapozēt preses fotografam. Virsnieki demonstratīvi pagriezuši muguras.

     Neapmierinātība un pretestības gars tautā izpaudās ik uz soļa.

     
     Savu protestu bolševiku ačgārnībām un apzinātām nelietībām kāda pulka karavīri apliecināja pārdrošā plakatā: «Mums nav kur nolikt savas galvas» (pa labi). Šis pulks ilgāku laiku bija bez pastāvīgas mītnes un tika nemitīgi pārcelts no vienas vietas uz otru.

      Tauta atrada tūkstošiem veidu, kuros spontāni izpaudās tās nostāja. To liecināja arī sasvitrotie un aprakstītie vēlēšanu biļeteni un izpildu komiteju ziņojumi par 1941. gada 12. janvara balsošanā nodotajiem bojātiem bileteniem. Neskatoties uz to, ka šie biļeteni bija nederīgi , tos vēlāk izlietoja, vēlētāju procenta «noapaļošanai» uz augšu

Latviešu gars palika nesalauzts cauri visiem pārbaudijumiem — arī visbaigākiem, kādus cilvēks pazīst — sākot ar čeku un beidzot ar mocekļa celu trimdā vai nāvē.

      Šo uzdevumu boļševiki jau ar pirmajām dienām pildīja rosīgi: ko nepapēma čeka, to izsūtīja.

     Ministru prezidenta v. i. un iekšlietu ministra Viļa Lāča rīkojums par bij. Latvijas kara ministra ģen. Jana Baloža izsūtīšanu.

      Kvīts par «iekraušanai» vagonā saņemtā un izsūtīšanai nolemtā 0. Zaķa ģimeni. Kvītī ar cipariem ierakstīts, ka ģimenē ir «2» cilvēki, bet no uzskaites redzams ka trīs. Šī «Rospiska» rāda, ka izsūtīšanas ierēdnis, Latvijas PSR valsts drošības tautas komisāriāta operātīvās grupas priekšnieks b. E. Saulītis, nav pratis ne lāgā rakstīt, ne saskaitīt.