Gen. grafa fon der Golca (Goltz) nevelešanas atstat Zemgali un Kurzemi.

Lai gan gen. Golca speku apstašanas, pec Strazdu muižas pamiera, Jelgavas un Bauskas rajona bija domata tikai pagaidam,. un ka driz saksies vinu evakuacija uz Vaciju, tad tomer patiesiba izradijas, ka Gen. Golcs nemaz nedoma par evakuaciju, bet otradi: no Vacijas nepartraukti pienaca Jelgava vacu jauni brivpratigo bari, ieroci un municija.

Lai parrunatu jautajumu par vacu speku evakuaciju, gen. Gofs ( Gen. Gofs bija Sabiedroto militaro misiju priekšnieks Baltijas valstis) (Gough) nolika uz 19. juliju satikšanos ar gen. Golcu Vintapos pie Jelgavas-Rigas šosejas. Vel junija vidu Golcs bija dabujis no savas priekšniecibas noradijumu, ka Ercbergers gan apsolijis Baltijas evakuaciju Sabiedrotiem, bet tas tomer neesot velams un visu parejo atstajot Gen. Golca izveicibai. ( Meine Sendung in Finnland und im Baltikum. Von General Graf Rudiger von der Goltz. 232. lappuse) Tadel tada gara tagad Golcs ari veda sarunas ar gen. Gofu un izsacijas, ka pirms iesakt evakuaciju, vajadzigi divi noteikumi: a) ka evakuaciju nekada zina nedrikst apgrutinat pretinieks (domata Latvijas armija. M. P.) un b) ka pirms iesakt evakuaciju, vajag izškirt to karaviru likteni, kuri pretende uz Latvijas pavalstniecibu un velas te palikt. Kas attiecas uz evakuaciju, tad vispirms vajagot aizvest visas kara mantas, pec tam dalu no spekiem sapulcet uz dienvidiem no Šauliem, kur tiem ienemt uztverošas pozicijas un pec tam sekos uz turieni stiprs arjergards. Ta tad priekš visas evakuacijas vajadzes 75 dienu, jo katra diena var aizsutit tikai 3 vilcienus. Gen. Gofs noradija, ka uz Versalas miera liguma pamata vacu karaviri palikt Latvija nevar un, nenakuši ne pie kadas vienošanas, ar to sarunas partrauca. Ka izsakas sava gramata pats gen. Golcs, tad vinam tada lena evakuacijas jautajuma atrisinašana bijusi velama, jo pa to laiku Bermonta korpuss paspes saformeties un ari noskaidrosies, vai finansu un politiskie jautajumi priekš vacu karaviru brivpratigo iestašanas krievu dienesta bus jau nokartoti. Tadel tagad atlika noskaidrot, kadas karaspeka dalas nevelas pariet krievu dienesta un tad tadas vispirms aizvest, bet karaspeka citu vienibu evakuacijai iegut pec iespejas ilgaku laiku. Lai attaisnotu savu palikšanu Jelgava, Golcs sudzejas Sabiedroto militaro misiju priekšstaviem, ka latviešu karaspeka vienibas bieži uzbrukot vina karaspeka dalam un tadel vinam neesot iespejams evakueties, jo neesot nekadas garantijas, ka vacu arjergardam neuzbruk latviešu pulki un neatnem kara mantu krajumus. Lai nedotu gen. Golcam iemesla sudzeties it ka par latviešu notikušiem uzbrukumiem, tad, uz musu armijas vadibas ierosinajumu, Sabiedroto militaro misiju priekšnieks Latvija, anglu armijas gen. Berts (Burt), 25. julija noteica neitralu joslu, kura nebija brivs ieiet ne Golca, ne ari latviešu spekiem. Mineto joslu bija domats pakapeniski parcelt uz dienvidiem, lai tada karta izspiestu gen. Golca spekus no Zemgales un Kurzemes.

Latvijas karaspeka dalam bija aizliegts pariet liniju, kura sakas pie Asariem, Rigas Jurmala, un tad gaja talak gar Vintapiem. Pulkartni, Mercendarbi, Kegumu, tad pa Daugavas labo krastu lidz Lieljumpravmuižai un no turienes uz dienvidiem lidz Tatarkalnam pie Murmuižas. Golca spekiem nebija briv pariet liniju; kura sakas pie Radvilišla un tad gaja gar Valli, Kalna muižu, Birzgali, Vecmuižu, Krona-Misas muižu, talak gar Misas upi lidz Olaines muižai un no turienes gar Skangaliem, Lullam un Mežbelti lidz Lapmežciemam. Latviešu komandanturas neitrala josla un ari uz rietumiem no tas vareja palikt savas vietas. Mums bija jaatved vienigi Slokas komandantura. Ar latviešu vai vacu atlaujam satiksme briva starp Rigu un Tukumu ka latviešu, ta ari Landesvera virsniekiem, bet starp Rigu un Liepaju visiem Latvijas karaviriem.

Tomer driz vien Sabiedroto militaro misiju priekšstavi parliecinajas, ka Golcs nemaz nedoma klausit vinu noradijumiem un rikojumiem. Tadel 2. augusta Vintapos atkal satikas Gen. Gofs ar gen. Golcu. Kad Gen. Gofs pazinoja gen. Golcam, ka Sabiedrotie (Entente) pavel evakuaciju izdarit vina uzraudziba lidz 20. augustam, Golcs vienkarši atbildeja, ka Sabiedrotie vinam nevar pavelet, bet ja vinš sanems attiecigu rikojumu no savas valdibas, tad tulin atsacisies no korpusa vadibas un aizbrauks uz Vaciju. Bez tam Golcs piebilda, ka evakueties lidz 20. augustam nav tehniski iespejams un ka vinš evakuacijas plana sikumus Gofam nedos. Uz gen. Gofa jautajumu, vai gen. Golcs grib izpildit Sabiedroto paveli jeb ne ? Golcs atbildeja ar ne. Gen. Berts 5. augusta pazinoja Golcam, ka maršals Fošs iesniedzis pamiera komisijai (Waffenstilstandskomission) lugumu, lai Golcu atsauc un lai okupetos apgabalus visada zina evakuetu lidz 20. augustam. (4. shemu.)

Pec tam gen. Golcu izsauca del paskaidrojumiem uz Vaciju, kur vinš tomer panaca, ka vacu valdiba vinu vel neatsauca, bet lai tas butu talak no Sabiedroto priekšstaviem, paveleja vinam ar savu štabu parcelties uz Janišku rajonu. Kas attiecas uz Golca karaviru labpratigu palikšanu Latvija, tad Golcam paskaidroja, ka vacu valdiba tani lieta neko nedaris, jo ta esot karaviru privata lieta, ko tie dara uz savu atbildibu. Ar savu veiklibu Golcs panaca, ka vacu valdiba apsolija izmaksat „krieviem” ari vel septembri algu, ka ari dot uzturu. Pie tam vacu apsardzibas ministrs Noske paskaidroja, ka Sabiedroto del, saprotams, vacu valdiba nevar oficiali atvelet tiem apgadi, bet ja kur nebut Ritprusija nodibinasies kada židu sabiedriba, kura apgadatu krievus, tad pret tadu privatuznemumu iebildumu nebus. Ta ka tomer ilgak vairs vilcinaties ar evakuaciju nevareja, tad 12. augusta sakas to karaspeka vienibu evakuešana, kuras nevelejas palikt Baltija. Pirma aizbrauca Šaulu brigade, kuru pagaidam atvietoja Dibica nodala, bet kad velak ari ta saka aizbraukt, tad vinu nomainija Virgolica korpusa dalas. Pa Priekules-Klaipedas celu aizveda bijuša Liepajas gubernatora karaspeka vienibas un tas atvietoja pastiprinatais 2. gvardes rezerves pulks, majora Pleves vadiba, kas gribeja Latvija palikt cik ilgi tik iespejams, lai sargatu it ka savu apdraudeto teviju.

Lai gan lenam, bet tomer vacu VI rezerves korpuss Baltija pamazam samazinajas. Augusta pirma puse aizbrauca ari 2. brigades štabs un grafa Jorka nodala. Parpalikušas 2. brigades vienibas, kuras nevelejas braukt uz Vaciju, ka ari vienibas, kas atdalijas no Landesvera pie ta reorganizacijas, tagad apvienojas zem nosaukuma „Baltenlandes grupa”, ko velak saka saukt ari par Vacu Legionu un ta vadibu uznemas juras kapteinis Ziverts. Sabiedroto militaro misiju priekšnieka vietnieks, majors Kinans (Keenan), nemot vera vacu karaspeka vienibu evakuacijas iesakšanu, 14. augusta nosacija jaunu neitralu joslu. Šoreiz ta Vera ari Kurzemi. Latvijas karaspeka vienibam nebija brivs pariet liniju, kura sakas pie Liepajas ezera dienvidu gala un tad gaja gar Gaviezi, Durbi, Valtaikiem, Varmu, Satiem. Odiniem (pie Lielupes), Blodniekiem, Švarcmuižu, Vintapiem, Pulkartni, Mercendarbi un Skaistkalni lidz Biržiem (Lietuva).

Vacieši nedriksteja pariet liniju, kas sakas 10 klm uz austrumiem no Liepajas ezera dienvidu gala pie Kiburiem un tad gaja gar Skrundu, Gaikiem, Irlavu, Slampi, Skangaliem, Olaines muižu, gar Misas upi lidz Kr.-Misai un no turienes caur Traceniem un Rikaniem lidz Krincinam (Lietuva). Viens no ietiepigakiem un sturgalvigakiem, kas parejos iedvesmoja par palikšanu Latvija, bija Dzelzs divizijas komandieris, majors Bišofs. Kad 24. augusta vajadzeja no Jelgavas aizbraukt Dzelzs divizijas pirmam ešelonam, majors Bišofs aizgaja uz staciju it ka atvadities, bet tani vieta vinš paveleja ešelonam nebraukt un tas to labprat ari izpildija. Tadai pavelei piekrita ari kapteinis Ziverts. Par godu majoram Bišofam vacu karaviri sarikoja Jelgava 24. augusta vakara manifestaciju ar lapu gajienu. Pec tam dala no manifestantiem uzbruka un izlaupija latviešu Jelgavas 2. brivpratigo rotas kazarmas, ka ari anglu misijas maju un meginaja aplaupit ari latviešu banku. Lai gan Gen. Golcs nosodija mineto nedarbu, tad tomer no otras puses to atkal attaisnoja it ka ar vacu karaviru lielo sašutumu pret latviešiem un angliem. Golcs tagad priecajas, ka Bišofa darbs novilcinas laiku, kuru var izmantot, lai nodrošinatu Bermonta nodomu. Sabiedroto valdibas tagad darija energisku spiedienu uz Vacijas valdibu, lai ta beidzot atsauc Golca karaspeku no Baltijas un nepaklausibas gadijuma draudeja ar blokadi. Golcs tagad redzeja, ka vilcinaties ilgak vairs nevar un tadel 21. septembri nosledza ar Bermontu ligumu par to vacu karaviru pariešanu krievu dienesta, kuri nevelas braukt uz Vaciju. Tagad vacu valdiba vareja pazinot Sabiedrotiem, ka dala no Golca karaspeka sadumpojusies un pargajusi krievu Rietumu armijas dienesta un ka vacu pulku Latvija vairs nav.