Visparigais uzbrukums Latgales fronte no 13. lidz 20. janvarim.

13. janvari visa musu Latgales fronte iesakas jauns musu uzbrukums, kura piedalijas ari polu karaspeks. Labaja sparna, kopa ar poliem, pa Daugavpils-Rezeknes dzelzcelu darbojas musu brunotais vilciens. Vilciena uzdevums, no sakuma, bija segt tiltu un cela labošanas darbus, jo ienaidnieks atejot izpostija celus. Brunotais vilciens no rita izbrauca uz priekšu ienaidnieka novietojuma. Pa tilta labošanas laiku vilciena komandieris ar 10 kareivjiem nogaja uz Bufališku pusmuižu un no turienes padzina ienaidnieka pulka štabu. Pec tam ienaidnieks meginaja vilcienam atgriezt atiešanas celu, postot dzelzcelu, bet no vilciena atklaja specigu uguni. Ienaidnieks ciešot smagus zaudejumus atgaja, bet vilciens turpinaja izpildit savu uzdevumu.

Paša musu laba sparna 3. Jelgavas pulks ar savu I un III bataljonu uzsaka kustibu uz priekšu 13. janvara rita. Nesastopot nopietnu ienaidnieka pretošanos, pulks sasniedza rietumos no polu karaspeka, kurš jau bija ienemis Rušonu staciju, Vigodas muižas rajonu.

Ši pulka II bataljons, sakot ar 3. janvari, atradas Daugavpils un sastadija šis pilsetas latviešu garnizonu un reprezenteja Latvijas militaro varu. Bataljons galvenokart sastaveja no Bauskas apkartnes brivpratigiem, tas ir, zinama mera no izlases karaviriem, kuri savu varonibu pieradija kaujas Bauskas rajona - 1919. gada vasara un Augšzemgale rudeni. Tapec ari šis bataljons, operacijai sakoties, tika nozimets atseviška Daugavpils grupa. Bataljons, protams, bija loti vajadzigs fronte, bet politisku motivu del, to vajadzeja atstat Daugavpili. Ar to vajadzeja radit Daugavpils iedzivotajiem, kuru liela dala toreiz bija sveštautieši, ka pilseta ienemta kopigi ar poliem un ka polu karaspeks mums tikai palidz. Bataljonam pilseta vajadzeja nodibinat un uzturet kartibu un atbalstit civilvaru pilsetas un tas tuvakas apkartnes parvaldišana. Pirmajas dienas, pec pilsetas ienemšanas, bataljonam pat nacas no saviem partikas krajumiem apgadat bernu patversmes un citas iestades, jo pec lielinieku izdzišanas, pilseta bija loti liels partikas trukums. Velak bataljons tika nomainits ar citu ši paša pulka bataljonu.

9. Rezeknes pulks 13. janvari pulksten 06,30 iesaka savu uzbrukumu. No sakuma ienaidnieks, pamanot virzišanos uz priekšu, steidzigi atgaja. Sivu pretošanos ienaidnieks izradija pie Gavriem un Vaivadiem, bet Preilu muiža ienaidnieks bija savilcis paris simts viru ar 4 ložmetejiem un 2 lielgabaliem. Kad I bataljona vienibas tuvojas Gavriem un Vaivadiem, ienaidnieks no Preiliem naca pretuzbrukuma. Ar musu artilerijas un kajnieku uguni tomer piespieda ienaidnieku atiet uz Preilu muižu. Gavru sadžu ienaidnieks negribeja tik viegli atdot. Kad musu vienibas jau bija ielauzušas sadža, ienaidnieks vel turpinaja to aizstavet un šava no maju sturiem. Beigas ienaidnieks tika no sadžas izdzits. Pecpusdiena ari Preili ar kauju tika ienemti un I bataljons sanema 13 gusteknu, vienu haubici un artilerijas municijas ratus ar šaviniem.

II bataljons ar kaujam sekmigi izgaja uz priekšu un lidz vakaram ienema Jasmuižas rajonu. Pulks dienas merki bija sasniedzis bez zaudejumiem un pat izvirzities talak neka bija uzdots, lai ienemtu izdevigaku stavokli talakai darbibai. III bataljons pulka rezerve sekodams priekšejiem bataljoniem, vakara sasniedza Varkavas-Aizpurišu rajonu.

Niknu pretošanos ienaidnieks izradija Landesvera vienibam Anspaku rajona. Tomer pretestibu salauza un vakara Landesvera vienibas sasniedza ziemelos no Preiliem liniju Sondori-Pastiri. Bija sanemti 40 gusteknu un 1 ložmetejs. Pašu zaudejumi nelieli.

2. Ventspils pulkam 13. janvari bija uzdots paplašinat iecirkni lidz Vecrikavai, kur nomainit 1. Liepajas pulka vienibas un izdarit pastiprinatu izlukošanu. Ja izlukošana gutu sekmes, izvirzities uz priekšu un ienemt liniju: Galani (Vidsmuiža)-Suli. Ventspils pulks, nomainot 1. Liepajas pulka vienibas, ieverojami paplašinaja savu iecirkni un ar savu labo sparnu nedaudz izvirzijas uz priekšu., ienemot ar I bataljona rotam Gajanu (Vidsmuižas) rajonu. Centra II bataljons gar dzelzcelu izvirzijas kadus 6 klm uz austrumiem no Vilaniem un ienema Rjabkus, bet kreisa sparna III bataljons, kopa ar 1. pulka laba sparna rotu, ienema Sulus un vel dažas sadžas uz dienvidiem no tas.

13. janvari ienaidnieks izdarija specigu pretuzbrukumu 2. Ventspils pulkam. Brunotais vilciens izbrauca cauri musu priekšejam dalam un saka apšaudit tas no flanga un aizmugures, kamer ienaidnieka kajnieki nikni uzbruka no frontes. Ventspils pulka vienibas cinijas varonigi, atsvieda ienaidnieku un vakara atradas linija Galani (Vidsmuiža)-Ciskani. No lielinieku puses uzbrukuma piedalijas vienibas, kuras bija daudz kiniešu, par ko vareja spriest pec kritušiem un kaujas lauka pamestiem ievainotiem.

1. Liepajas pulka rajona nakti uz 13. janvari ienaidnieks bija sapulcejis Gredniši rajona vairakas rotas. 13. janvara rits bija miglains un tapec nevareja talu redzet. Pirms uzbrukuma sakšanas tika izsutita uz priekšu gar Krustpils-Rezeknes, dzelzcelu neliela izluku patrula, dižkareivja Traucenieka vadiba. Ienaidnieks, izmantodams miglu, bija nemaniti pienacis tuvu musu izlukiem. Ar brunota vilciena uguns pabalstu ienaidnieks naca uzbrukuma. Musu izluki ienaidnieku laika pamanija, atklaja uguni un centas ienaidnieka kustibu kavet. Ienaidnieks liela parspeka spieda atpakal musu izlukus. Dižkareivis Traucenieks, redzedams, ka nevares ienaidnieku aizturet, paveleja saviem izlukiem atiet, bet pats palika noverot ienaidnieku. Palikdams viens, vinš bija pielaidis par tuvu ienaidnieku un tie vinu sanema gusta. 1920. gada 7. augusta vinš no gusta izbega un, atgriezies tulin iestajas atkal musu cinitaju rindas. Par to dižkareivis Traucenieks apbalvots ar Lacpleša kara ordeni. Šis piemers atkal liecina par musu karaviru varonibu un dzilo pienakuma apzinu. Tadu varonu musu pulkos toreiz bija daudz un visu vinu vardus un varoudarbus nemaz nav iespejams nedz uzskaitit ne aprakstit. Un tapec nav nekads brinums, ka musu karapulki, bieži cinidamies ar stipraku ienaidnieku, vienmer guva uzvaras.

Izluki laika bridinaja musu vienibas un tas savukart pargaja pretuzbrukuma un sakava ienaidnieku, sanemot gusta 20 sarkanarmiešu, starp kuriem bija daži kinieši. Vakara I bataljons bija ienemis Dricenu rajonu, bet II bataljons Rogovkas rajonu un pie Zalmuižas ienaidniekam atnema 10 zirgus.

Ne tik viegli gaja musu kreisa sparna. 13. janvara darbibai paša sakuma kreisa sparna bija paredzeti šadi uzdevumi. Latgales partizanu pulkam ienemt Jaunlatgali, apejot to no dienvidiem, bet ar otru kolonnu ienemt Purvmales staciju. 8. Daugavpils pulkam uzbrukt uz Gorodišce un Graškovu, parraut Jaunlatgales-Pleskavas dzelzcelu Strekalovas rajona un ienemt Grešnaja Goras, Strekalovas un Nikolskajas augstutnus, Partizatu pulka riciba nodot brunoto vilcienu un 7. Siguldas pulka 2 rotas.

Uzbrukumu 13. janvari saka gaismai austot. Latgales partizanu pulks sastop stipru pretošanos. Panakumus gust III, bataljons un piedalitais Liepajas pulka bataljons. Pec ilgas un nopietnas kaujas izdodas izsist ienaidnieku no sadžam pie Kuchvas upes. Parejot dzelzcelu, vakara ienema Punduru muižas un stacijas rajonu, bet ienemt Purvmales staciju un apiet Jaunlatgali neizdodas. I bataljons Karsavas rajona atsita ienaidnieka uzbrukumu.

8. Daugavpils pulka II bataljons uzbruka Gorki sadžai. Ienaidnieks bija labi ienemis un nocietinajies sadžas rajona. Neskatoties uz musu artilerijas pabalstu, kauja ieilga. Ap pusdienas laiku ienaidnieka pretestibu salauza un sadžu ienema. Pa kreisi uzbruka I bataljons; 1. rota uzbruka Dekšinai, bet ienaidnieks bija aktivs, naca pretuzbrukuma un atsvieda rotu, kura zaudeja 1 kritušu, ievainotus 1 virsnieku un 2 kareivjus. Bataljona kreisa sparna uzbrukums deva sekmes: no rita ienema Nemeckaju un, sekojot atejošam ienaidniekam, izdevas ienemt ari Bekerevu. Ritenbrauceju rota no Gorodišces uzbruka Grešnaja Gorai. Uzbrukums izdevas, un rota vakara ap pulksten 18,00 nonaca pie dzelzcela, pargrieza dzelzcela telefona vadus, izjauca dzelzcela sliedes un padzina dzelzcela apsardzibu, sanemot gusteknus. Nopietnakus postijumus rota nevareja izdarit, jo nebija nekadu riku, nedz ari spragstvielu. Ienaidnieka brunotais vilciens, nakti braukdams no Jaunlatgales, uzgaja postijumus. Atklajot stipru uguni pa ritenbrauceju rotu, to atspieda no dzelzcela un pec cela izlabošanas aizbrauca Ritupes stacijas virziena. Velu vakara Grešnaja Gora ieradas 11. rota. Pa labi no ritenbrauceju rotas atradas 7. Siguldas pulka 2. rotas pus rota. 7. Siguldas pulka parejas dalas, iznemot pulka štabu, kurš parvietojas uz Liepnu, palika agrakas vietas ar uzdevumu nodrošinat musu kreiso flangu no uzbrukumiem. kuri varetu nakt no ziemeliem un ziemelaustrumiem.

13. janvari ari polu karaspeks bija sekmigi gajis uz priekšu. 14. janvari polu dalas turpinaja uzbrukumu ziemelaustrumu virziena. Kurzemes divizijas grupai bija uzdots 14. janvari izlidzinat fronti un ienemt izdevigakas vietas turpmakai darbibai.

Latgales divizijas grupai turpinat uzbrukumu un 2. Ventspils pulkam ienemt Pastirus, Galanus un Uljanovu ; 1. Liepajas pulkam - izvirzities Dricenu-Rogovkas linija. Latgales partizanu pulkam, uzbrukot no dienvidiem, ienemt Purvmalas staciju, Jaunlatgali un augstumus pie Rezeknes-Pleskavas šosejas ziemelaustrumos no Jaunlatgales. 8. Daugavpils pulkam ienemt Grešnaja Goru, Melnicu un Ritupes staciju un ar savu labo sparnu pabalstit . Latg. partizanu pulku Jaunlatgales ienemšana. 7. Siguldas pulkam nocietinaties ienemta rajona un nodrošinat kreiso flangu.

3. Jelgavas pulks 14. janvari bez nopietnam sadursmem pavirzijas kadus 4—5 kilometrus uz priekšu lidz linijai Lageri-Šnepsti. Tapat bez nopietnam kaujam 9. Rezeknes pulks un Landesvers nedaudz pavirzijas uz priekšu un izdarija izlukošanu. ienaidnieka vaja pretestiba Kurzemes diivizijas grupas dalam izskaidrojama ar to, ka ienaidnieks šeit jutas stipri apdraudets. Polu uzbrukums no dienvidiem un Ventspils pulka uzbrukums Rezeknes virziena apdraudeja atiešanas un piegades celus.

14. janvari 2. Ventspils pulka labais sparns palika uz vietas, jo 13. janvari jau bija sasniedzis paredzeto liniju. Pulka centrs un kreisais sparns ar nelielam sadursmem izvirzijas lidz linijai Uljanova-Liepuri. (Liepuri atrodas apm. puscela starp Rezekni un Driceniem.)

1. Liepajas pulks sastapa daudz vajaku pretošanos un ienema Palsinu, Rugalu, Cakšu, Gredenišu, Strodu un Meikulu sadžas, sanemot 10 gusteknu, starp kuriem bija ari kinieši.

14. janvara uzbrukuma svarigakais virziens bija uz Jaunlatgali; kapec ari vislielakas sekmes vajadzeja sasniegt Jaunlatgales, Purvmalas un Ritupes stacijas rajona. Šodien te ari sekmejas.

Latgales partizanu pulka I bataljons Karsavas rajona ar kauju izvirzijas uz ziemeliem lidz Grebuevai un Skangaliem, bet II bataljons ienema Bokavas muižu un talak, uzbrukot ar brunota vilciena pabalstu, ienema Purvmalas staciju un talak, vajajot ienaidnieku, ielauzas Jaunlatgales stacija. Priekšejas dalas izvirzija lidz Stanskijai sadžai pie Ritupes. Ta ka ienaidnieks bija uzspridzinajis tiltu par Kuchvas upi, brunotais vilciens palika Purvmalas stacija

Pa to laiku III . bataljona vienibas atspieda ienaidnieku aiz dzelzcela ziemelos no Punduru stacijas.

IV bataljona iecirkni ienema Zelcu un Zagrivjes sadžas.

Latgales partizanu pulkam paklautais Liepajas pulka III bataljons dienvidaustrumos no Punduru stacijas sasniedza liniju Pataši-Saneva.

14. janvari 8. Daugavpils pulkam bija karsta kaujas diena. No rita ritenbrauceju rota un dala 11. rotas nogaja lidz dzelzcelam un iesaka nonemt sliedes. Taja paša laika 11. rotas otra puse nonaca pie Ritupes stacijas un 06,30 iesaka uzbrukt. Piesteidzas ienaidnieka brunotie vilcieni un atklaja specigu artilerijas un ložmeteju uguni. Rotas cieta lielus zaudejumus: 1 kritušo., 3 ievainotus un 8 pazudušus. Ar kauju rotas atgaja uz Rjabkavu un Grešnaja Goru.

Ap pusdienas laiku Grešnaja Gorai tuvojas III bat. 10. rota. Ienaidnieks piepeši pa rotu un sadžu atklaja specigu artilerijas uguni un kajnieki naca uzbrukuma. Uzbrukumu atsita, nodarot ienaidniekam lielus zaudejumus. III bataljona vienibas iegaja Dekšina, kuru ienaidnieks nakti bija atstajis.

Vissmagak šodien cinijas I bataljons. Jau no paša rita ienaidnieks uzbruka Šlopkinas rajona. Uzbrukums bija tik specigs un neatlaidigs, ka musu vienibas bija spiestas atstat Šlopkinu. Ienaidnieks neatlaidigi sekoja musu atejošam vienibam un tikai ar lielam pulem pie Lauziem izdevas ienaidnieku apturet.

7. Siguldas pulka iecirkni Berjozki-Kalteši rajona šodien pagaja mierigi.

Tagad bija nobeigta ari 4. Valmieras pulka sagatavošana nosutišanai uz Austrumu fronti. Armijas virspavelnieks deva rikojumu parvest uz Rigu ari citas Vidzemes divizijas dalas, bet 6. Rigas pulku ar 1 bateriju atstat Palangas rajona.

Citu speku, kurus varetu vel nosutit uz Austrumu fronti, mums nebija. Zemgales divizija taja laika vel tikai formejas un tai nebija ierocu. Šai divizijai ieroci un apgerbi bija pasutiti Francija. bet vel nekas nebija sanemts un nevareja ari paredzet, ka drizuma tos vares sanemt. Lai nelautu ienaidniekam pariet uz aktivu darbibu, musu uzbrukums visa fronte bija jaturpina ar tiem spekiem, kadi mums atradas fronte.

Saktais uzbrukums 15. janvari turpinajas visa fronte.

Šodien fronte pienaca ari 4. Valmieras pulka III bataljons, kurš novietojas Purvmalas stacijas rajona — Latgales divizijas rezerve.

15. janvari polu karaspeks turpinaja uzbrukumu ziemelaustrumu virziena, bet Kurzemes divizija ar savu labo sparnu uzbruka gar Daugavpils-Rezeknes dzelzcelu, pieslienoties polu armijas kreisam sparnam. Kurzemes divizijas kreisam sparnam uzbrukuma virziens bija dots uz Rezekni. Uzbrukums sakas jau agra rita.

3. Jelgavas pulks, nesastopot ienaidnieka pretestibu, sasniedza liniju Lageri-Jaroslavkas muiža-Stupeni un sagrieza savu fronti vairak uz austrumiem. Polu kreisais sparns bija sasniedzis Dunskus, austrumos no Rušonu ezera.

9. Rezeknes pulka laba sparna III bataljons uzbruka Feimanu muižas rajona. Šeit ienaidniekam bija pravi speki, kurus vel ar uguni pabalstija brunotais vilciens. Bez artilerijas pabalsta ienaidnieka brunoto vilcienu neizdevas padzit. Bija janogaida nakoša diena, kad vares pievest artileriju vai minmetejus.

I bataljons ziemelos no Feimanu ezera, nesastopot ienaidnieka pretestibu, sasniedza liniju Pizani-Kulci.

Landesvers ar niknam kaujam dienvidos no Galaniem (Vids-muižas) sasniedza- liniju Cervoniki-Pauri.

Latgales divizijas komandieris paredzeja,15. janvari savam dalam šadus uzdevumus: 2. _Ventspils pulkam izdarit pastiprinatu izlukošanu un ienemt Mežereju, Tiskadus un Bodrovku.

1. Liepajas pulkam ienemt Stibrinikus, Krališu pusmuižu un Goliševku (Poljani).

Latgales part. pulkam ienemt Goliševu un Michalovu, bet vienu bataljonu sapulcet Karsavas rajona.

8. Daugavpils pulkam ienemt un nocietinaties linija Gorodišce-Grešnaja Gora-Melnica-Gorskaja.

7.  Siguldas pulkam turpinat aizstavet un nocietinat ienemto poziciju un izdarit izlukošanu.

15. janvari 2. Ventspils pulka centrs un kreisais sparns palika uz vietas un tikai priekša notika izluku sadursmes. Laba sparna I bataljons pavirzijas viegli dažus kilometrus uz priekšu un kad nakti Landesvera kreisais sparns uzbruka Tiskadiem, 2 rotas vads, viegli ienema Jugormanus, 4 klm ziemelos no Tiskadiem.

1. Liepajas pulks uzbrukot ari sastapa stipru ienaidnieka pretošanos. Ienaidnieku pabalstija brunotais vilciens, tomer pulks sekmigi virzijas uz priekšu un sasniedza liniju Puderi-Labri.

Latgales partizanu pulka dalas Karsavas rajona atsita vairakus ienaidnieka uzbrukumus no dienvidiem un ienema Malnavas muižu; citur notika tikai izluku darbiba.

Partizanu pulkam paklautais Liepajas pulka III bataljons padzina ienaidnieku no Lielvozi un Mazvozi sadžam un pargaja Rezeknes-Jaunlatgales šoseju.

8.  Daugavpils pulka III bataljons Gorodišce rajona jau no paša rita tika specigi apšaudits ar ienaidnieka artileriju no brunotiem vilcieniem. Bataljona vienibas meginaja uzsakt uzbrukumu, bet ienaidnieka uguns piespieda palikt ienemtas pozicijas. Ka pastiprinajumu bataljons sanema savu 12. rotu un vienu vadu artilerijas. II bataljona iecirkni Žerdjinas rajona ienaidnieka aizmugure bija iemaldijusies izlukošana izsutita patšautenes grupa; sastopoties ar stipraku ienaidnieku, zaudeja 6 kareivjus un, patšauteni; izbegt paspeja tikai 3 kareivji. 8. Daugavpils pulkam šodien savu nodomato merki sasniegt neizdevas.

7. Siguldas pulka iecirkni I bataljona izluki no rita izsita ienaidnieku no Untikas sadžas.

Musu karaspeka dalam 15. janvari naca zinama ienaidnieka viltiba, ka viegli noskaidrot musu karaspeka darbibu un nodomus. Acimredzot ienaidniekam bija zinams, ka musu karaspeka dalas ienemtos rajonos pienema brivpratigos. Šo apstakli tas gribeja izmantot sava laba un tapec atkapdamies atstaja savus agentus, kuriem bija uzdots iestaties ka brivpratigiem musu karaspeka dalas: Šiem agentiem bija izdoti dokumenti, ka tie atsvabinati slimibas del no dienesta. Pec zinu ievakšanas šie „brivpratigi”, parasti kaujas laika, vai pirms kaujas pazuda un tika skaititi ka bez vests pazudušie, bet tie savu uzdevumu bija izpildijuši un pargaja atpakal pie ienaidnieka. Lai tada veida nedotu ienaidniekam iespeju ievakt zinas par musu karaspeku, turpmak karaspeka dalas bija uzmanigas brivpratigo pienemšana.

16. janvari uzbrukums turpinajas visa fronte. Kurzemes divizija uzbruka ar abiem sparniem.

3. Jelgavas pulka I bataljons, sekodams polu armijas kreisam sparnam, no rita uzsaka virzities uz priekšu. Ta ka ienaidnieks nebija manams, tad bataljons kolonna virzijas uz priekšu. Netalu no Rušenicas muižas izluki saduras ar ienaidnieku, kur sanema 3 gusteknus. Noskaidrojas, ka ienaidnieks ienemis poziciju ezeru sprauga uz stava upites krasta. Ar vienu rotu apejot ienaidnieku no dienvidiem un ar otru rotu uzbrukot frontali, apmeram pec stundas ienaidnieku izsita un vajajot tam nodarija krietnus zaudejumus. Sanema dažus gusteknus un 2 ložmetejus. Ienaidnieks, neielaižoties vairs kauja, steiga atgaja un bataljona vienibas sasniedza liniju Lazareva-Svatova, kas ziemelaustrumos no Rušonu ezera. No 3. rotas tika izsutits 1 vads uz Brusavanku., ko vads ienema, sanemot 2 patronu vezumus. Pa to laiku III bataljona vienibas uzbruka dienvidos no Feimanu ezera Krupenišku sadžai. 12. rota ienaidnieku izsita no sadžas un tas steiga atkapas uz Brusavanku ; 3. rotas vads, ienaidnieku pielaida tuvu un tad atklaja uguni. Ienaidnieks panika metas begt uz tuvejo mežu, pametot vairakus kritušos un 29 gusteknus. Parejas III bataljona vienibas uzbruka Paslovas rajona, lai parietu dzelzcelu. Ienaidnieks bija ienemis sadžas gar dzelzcelu, to pabalstija ari brunotais vilciens. Musu vienibas tika sastaptas ar stipru uguni un uz priekšu netika. Nogaidija tumsu un tad, pekšni uzbrukot, ienaidnieku izsita no sadžam. III bataljons nakti turpinaja virzities uz priekšu un ienaidnieks vairs neuzdrošinajas pretoties. Cik stipri tas bija cietis un ka vina dalas izklidinatas, to pierada tas, ka ienaidnieka karaviri nelielos pulcinos klejoja pa apkartejam sadžam un mežiem. I bataljona iecirkni 2. rotas novietojuma, mekledams savejos, iemaldijas ienaidnieka ložmeteju rotas komandieris, ko sanema gusta. 4. rotas novietojuma 155 škutniekos iebrauca vairaki sarkanarmieši, no kuriem 10 cilvekus sanema gusta, bet parejie nakts tumsa aizbega.

9. Rezeknes pulka III bataljons sanema pabalstam minmetejus un pus bateriju un ar rita gaismu uzsaka uzbrukumu Feimanu muižai. Ienaidnieks tomer energiski pretojas, jo to visu laiku pabalstija brunotais vilciens. Bataljona komandieris izsutija izlukus ar spridzinamam vielam uz Surikavas rajonu ar uzdevumu uzspridzinat dzelzcelu. Brunotais vilciens bija to pamanijis un aizbrauca Rezeknes virziena. Musu rotas to izmantoja un, strauji uzbrukot, izsita ienaidnieku no Feimanu sadžas un muižas. I bataljons uzbrukot sakuma sastop stipru pretošanos pie Kovalevkas, Vališiem. un Šachmovkas sadžas. Ar apiešanu sadžas ienem Turpinot talak uzbrukumu, pienaca vakars, bet bataljons neapstajas. Iesakas sniegputenis. 2. rota nemanot bija piegajusi tuvu Mošcanu sadžai, kur sagustija bez šaviena ienaidnieka apsardzibu. Sarkanarmieši izstastija, ka sadža gulot ienaidnieka rota ; siki izstastija, kuras majas vairak kareivju un kur novietoti ložmeteji. Sadžu tulin ielenca no visam pusem; tika sanemti gusta 37 sarkanarmieši, tikai vienam bija izdevies aizbega. Neilgi pec tam sadža ieradas kada ienaidnieka patrula, ko ari sanema gusta: Sanemtie stastija, ka Bikovas sadža, apmeram 1 kilometra attaluma, novietota kada cits ienaidnieka rota. Musu rota nekavejoši dodas uz turieni un ielenc sadžu. Metas jau gaišs, bet ta ka musu kareivji bija nosniguši balti ienaidnieks musejos nepamana. Ienaidnieka kareivji jau piecelušies un sak pulceties. Musu rota no visam pusem atri ieiet sadža. Kad ienaidnieks pamana musejos, panika metas begt, nosviežot ierocus. Ar dažiem šavieniem nobeidzas sadžas ienemšana un musu gusta tiek sanemta gandriz pilna sastava rota ap 50 cilveku. Musu rokas klust abas sadžas vairaki desmiti šautenu, 1 ložmetejs, 1 patšautene, 3 zirgi, rati, ragavas, segli un telefona aparati. Mums viens kareivis kritis, un viens smagi un 6 viegli ievainoti. Pa nakti pulks bija sasniedzis ar III bataljonu Feimanu muižu, Feimanu sadžu un Gailišus, bet ar I bataljonu rajonu 5 6 klm rietumos no Baravajas.

Landesvers bija pavirzijies tikai ar savu kreiso sparnu un ienema Tiskadus, lai nolidzinatos ar 2. Ventspils pulku.

Ventspils pulka iecirkni, gar Rezeknes-Krustpils dzelzcelu, ienaidnieks 16. janvari uzbruka, bet bez sekmem un pazaudeja 10 gusteknu. Pulka kreisais sparns palika Liepuros, centrs pie dzelzcela drusku pavirzijas uz priekšu, bet laba sparna I bataljons nikna kauja ienema Deneliškus un Ciskadus (Ziemel-Tiskadi). Sanema 1 ložmeteju.

Ta ka Rezeknes ienemšana bija paredzeta tuvakas dienas un tas ienemšanu uzdeva Kurzemes divizijai, tad sakara ar Vidzemes divizijas kajnieku pulku pienakšanu, kuri tika pagaidam paklauti Latgales divizijas komandierim, 2. Ventspils kajnieku pulks pargaja Kurzemes divizijas komandiera riciba.

1. Liepajas pulka iecirkni ienaidnieks ar rita gaismu uzbruka Klasicu pusmuižai un Apsenu sadžai. Ienaidnieks uzbruka nikni, bet pulks atsita uzbrukumu, nodarot ienaidniekam smagus zaudejumus.

16. janvari Latgales partizanu pulkam neizdevas ienemt augstumus austrumos no Jaunlatgales. Partizanu pulka riciba uz Jaunlatgali izbrauca brunotais vilciens.

8. Daugavpils pulka iecirkni III bataljons no rita gatavojas uzbrukumam, lai ienemtu Melnicu un Gorskaju. Ienaidnieka brunotie vilcieni atklaja loti specigu artilerijas uguni pa musu izejas stavokli uz Grešnaja Goru un kajnieki iesaka energisku uzbrukumu. Musu 10. un 11. rota uzbrukumu neiztureja, atstaja kalnu (Grešnaja Gora) un atgaja uz Gorodišcenskij Bor. Ritenbrauceju rota gaja pretuzbrukuma, bet bez sekmem. Citos 8. Daugavpils pulka bataljona iecirknos rosiga izluku darbiba sanema 13 gusteknu.

Nakti uz 17. janvari Latgales divizijas sapieru rota, kopa ar 8. Daugavpils pulka ritenbrauceju rotu, uzspridzinaja dzelzcela tiltu pie Pirogiem.

16. janvari neizdevas pietiekoši talu izvirzities uz austrumiem un ziemelaustrumiem no Jaunlatgales rajona, ka tas bija paredzets. Caur to vel musu kreisais flangs un Jaunlatgales dzelzcela mezgls nebija nodrošinats, kas jauzskata par šis operacijas svarigako uzdevumu.

Speku pargrupešana, kas dotu iespeju Jaunlatgales rajona musu spekus pastiprinat, nebija iespejama. Pirmkart, tas prasitu arkartigi daudz laika un tad stavoklis vareja vel vairak pasliktinaties. Otrkart, no citiem frontes iecirkniem nonemt spekus nevareja, jo visi musu pulki uzbruka loti plašas frontes. Vienigie pastiprinajumi vareja but Vidzemes divizijas pulki, bet to parvešana notika loti leni. Parvešanu vareja izdarit tikai pakapeniski, jo musu dzelzceliem nebija pietiekoši daudz lokomotivju un vagonu. Tapec uzbrukums bija jaturpina ar tiem spekiem, kadi atradas šini rajona un jaapmierinas ar lenu, pakapenisku virzišanos uz priekšu. Bija jasamierinajas ari ar to, ka tagad musu dalam nacas ciest smagus zaudejumus. Jaunpienakušas Vidzemes divizijas dalas tulin pec pienakšanas tika raiditas uzbrukuma. Ka vienu no iemesliem, kapec Jaunlatgales rajona nevarejam atri gut izškirošas sekmes, var minet to, ka musu armija bija maz artilerijas. Musu artilerija bija uz atru roku saformeta no dažadu sistemu lielgabaliem, kuri pie tam bija jau stipri nolietoti un galvenais, musu artilerija bija toreiz ar mazam kustibas un parvietošanas spejam. Šo iemeslu del ta ne vienmer vareja tikt atri parvesta tur, kur ta visvairak bija, vajadziga. Musu artileristi bija varonigi un drošsirdigi un kauju laika parvareja tiešam neparvaramus škeršlus. Jaunlatgales rajona celu bija maz un tie paši aizputinati. Dzila sniega artilerijai lielgabalu parvešanai vajadzigas slepes, bet tadu mums nebija. Tomer musu artileristi ari pa aizputinatiem celiem parvadaja savus lielgabalus, kaut gan leni.

Lai pastiprinatu musu artileriju Jaunlatgales rajona, 16. janvari uz turieni tika izsutits brunotais vilciens, kurš lidz šim darbojas, kopa ar polu karaspeku, uz Daugavpils-Rezeknes dzelzcela.

17. janvari Kurzemes divizijas labais sparns atkal virzijas uz priekšu. Polu karaspeks tagad savu fronti bija pagriezis jau tieši uz austrumiem. Lai nezaudetu sakarus ar poliem, 3. Jelgavas pulks izvirzijas uz priekšu. Atpakal palicis bija III bataljons, kurš 17. janvari ar kauju ienema Pušu, (Pušas ciems atrodas puscela starp Rušonu un Reznas ezeru.) sanemot gusteknus. Vakara bataljons bija izvirzijies viena linija ar I bataljonu un tagad 3. pulks ienema pozicijas uz ziemeliem un dienvidiem no Pušas.

9. Rezeknes pulks 16. janvari bija palicis iepakal Jelgavas pulkam. Lai nolidzinatu fronti, pulks ar III bataljonu, pargaja šoseju un ienema liniju Cervonka-Biržegani.

Landesvers 17. janvari izdarija strauju uzbrukumu Antonopoles stacijai. Pec niknas kaujas staciju ienema, kur sanema 21 vagonu, 32 vezumus, lauka virtuvi, smedi un citas kara mantas. Landesvera labais sparns ienema Rozentovas muižu.

2. Ventspils pulka iecirkni ienaidnieks izdarija vairakus uzbrukumus, bet bez sekmem un bija cietis pravus zaudejumus.

Latgales divizijas laba sparna 1. Liepajas pulks 17. janvari izdarija izlukošanu un konstateja, ka fronte paradijušas jaunas ienaidnieka dalas : Sarkano komunaru pulks, 37. revolucijas padzilinašanas bataljons un kads komunistu trieciena bataljons. Tapat Latgales partizanu pulka iecirkni rosiga izluku darbiba.

8. Daugavpils pulka komandieris bija paredzejis turpinat uz

brukumu Ritupes stacijas virziena un ienemt Grešnaja Goru, Melnicu un Gorskaju. Uzbrukumu vajadzeja izdarit 8. Daugavpils pulka 3 rotam un 4. Valmieras pulka III bataljonam, kurš pa šo laiku jau bija parvests uz fronti. Uzbrukuma pabalstam bija dots brunotais vilciens un viena baterija.

Uzbrukums tomer nenotika, jo Valmieras pulka bataljons, tikko ieradies fronte, nepaspeja iepazities ar apstakliem un laika ienemt izejas stavokli. Šis dienas vakara 8. Daugavpils pulka komandieris deva jaunu paveli 4. Valmieras pulka III bataljona komandierim, kuram tika paklautas ari Daugavpils pulka 3 rotas, uzbrukumu izdarit 18. janvari. Valmieras pulka III bataljona komandieris vel nebija spejis visu sagatavot uzbrukuma sakšanai un ludza to atlikt. 8. Daugavpils pulka komandierim cits nekas neatlika, ka tam piekrist.

Šada uzbrukuma atlikšana, ka velak bus redzams, nepalika bez iespaida. Ienaidnieks pa šo laiku paspeja sakartot kaujas cietušas dalas, nocietinat pozicijas un parvest no Igaunijas frontes jaunas dalas. Ienaidnieks musu leno virzišanos uz priekšu izmantoja savu speku pargrupešanai. Tika sagatavota 21. divizijas III brigade parvešanai no Igaunijas frontes uz Opocku, tas ir, pret musu fronti. Tapat frontes komandieris uzdeva 15. armijas komandierim (15. armija atradas pret musu un polu karaspeku) paatrinat trieciena grupas sapulcešanu un atgadina, ka šo grupu nedrikst izlietot pa dalam un citiem uzdevumiem, bet tikai nodomatam lielakam pretuzbrukumam polu kreisam un musu labam sparnam. Talakie notikumi un musu sekmes ar Rezeknes ienemšanu izjauca šo ienaidnieka nodomu. Lielais pretuzbrukums nenotika un trieciena grupas karaspeks tika izlietots pa dalam.

18. janvari polu armijas kreisais sparns bija ienemis Dagdu un 18. janvari, turpinot uzbrukumu, izvirzijas linija (Balbinovo) Indra-Asune-Bukmuiža. 3. Jelgavas pulks ar I bataljonu bez kaujam izvirzijas viena linija ar III bataljonu. Ta ka III bataljons bija iepriekšeja diena izvirzijies talak uz priekšu, tas šodien palika uz vietas Pušas rajona.

9. Rezeknes pulka kreisais sparns, lidzinoties ar Landesveru, 18. janvari izvirzijas lidz dzelzcelam dienvidos no Antonopoles. Landesvers uz priekšu negaja, bet izdarija izlukošanu. 2. Ventspils pulks atsita ienaidnieka uzbrukumu. Brunotais vilciens (Nr. 3.) izlaboja dzelzcela tiltu Antonopoles rajona.

Latgales divizijas fronte 18. janvari lielu notikumu nebija. 1. Liepajas pulka iecirkni ienaidnieks uzbruka Našeni rajona, bet tika atsists. Latgales partizanu pulka iecirkni Karsavas rajona ienaidnieks divas reizes uzbruka, bet abas reizes tas cieta smagus zaudejumus un tika atsists. Sanema ari gusteknus, kuri stastija, ka ienaidnieks gatavojot Karsavas rajona lielaku uzbrukumu. Tapec ari nakoša diena Latgales partizanu pulks uzbruka, lai izjauktu ienaidnieka nodomu.

18. janvari 8. Daugavpils pulka labais sparns nodomato uzbrukumu neizdarija un turpinaja uzbrukuma sagatavošanu uz nakošo dienu. Ta paša pulka kreisa sparna II bataljona vienibas, kopa ar 7. Siguldas pulka vienibam, uzbruka ienaidniekam Popurevas un Sazonovas rajona. Uzbrukums izdevas spidoši. Musu vienibas ielauzas sadžas un sanema gusta 91 sarkanarmieti; starp tiem vienu bataljona un vienu rotas komandieri. Musu rokas palika 1 ložmetejs, vairak ka 80 šautenu, municija un citas trofejas. Ar šo uzbrukumu bija izklidinats ienaidnieka 2. Petrogradas stradnieku pulks. Mums zaudejumu nebija.

18. janvari fronte pienaca 4. Valmieras pulka I bataljons un novietojas Latgales divizijas rezerve Karsava.

19. janvari Kurzemes divizijas iecirkni musu dalas turpinaja virzišanos uz priekšu. Jelgavas pulks bez kaujam sasniedza liniju Zundi-Piragi. Citas Kurzemes divizijas dalas izdarija izlukošanu un ienema izdevigaku izejas stavokli, jo staveja priekša Rezeknes ienemšana. Kurzemes divizijas dalam piekrita šis uzdevums. Ta, ka bija paredzamas nopietnas kaujas Rezeknes rajona, jo bija zinams, ka ienaidnieks Rezeknes rajona sapulcejis pravus spekus, pievelkot savas rezerves, tad pirms uzbrukuma vajadzeja dot karaspekam atputu.

Ilgajas kaujas un gajienos pa aizputinatiem celiem kareivji bija stipri noguruši. Musu karaviriem nebija ari istu ziemas apgerbu, tapec daudzi bija saaukstejušies un slimoja. Toreiz Latgale bija stipri izplatita tifa slimiba starp vietejiem iedzivotajiem. Ziemas laika karaspeku lauka nevareja novietot, tapec bija janovietojas majas. Bieži vien nebija iespejams izvairities no majam, kuras iedzivotaji slimoja ar tifu. Ta karaviri, nakot saskaros ar slimiem iedzivotajiem, ari saslima. Dažas karaspeka dalas bija daudz tifa slimnieku un rotas bija palikuši 30 - 40 kareivju. Neskatoties uz to, karaviru garastavoklis bija možs. Neviens neželojas par grutibam un trukumiem, lai gan bieži, pa sliktajiem celiem nevareja kartigi piegadat partiku. Tapat daudziem karaviriem bija nolietoti apavi, bija pat pilnigi bez apaviem, bet arvienu prata izlidzeties un maz bija tadu, kas negribeja piedalities kaujas. Visi gribeja atrak padzit sarkanos un atbrivot Latgali.

19. janvari Latgales divizijas fronte notika nopietnas kaujas, bet 1. Liepajas pulka iecirkni nekas svarigs nenotika.

8. Daugavpils pulka iecirkni notika niknas kaujas. Uzbrukuma atlikšana Ritupes stacijas virziena tagad paradija tas negativas sekas.

8. Daugavpils pulka labais sparns 19. janvari uzbruka Ritupes stacijas virziena, lai ienemtu divizijas komandiera uzdoto merki. Trieciena grupa, kura sastaveja no 8. Daugavpils pulka un 4. Valmieras pulka vienibam, uzdevuma izpildišanai tika sadalita 2 kolonnas. Pirma kolonna no Amficerovas uzbruka uz Žerdjinu, kura atradas lielaka augstuma. Ši kolonna ar apiešanu meginaja ienemt augstumu un Žerdjinu. Ienaidnieks bija ienemis sadžas rajona, uz augstuma, izdevigas pozicijas ar labu apšaudes lauku. Pozicijas bija nocietinatas un tajas novietoti daudz ložmeteju. Ta, ka augstumam bija jauzbruk pa atklatu un dzilu sniegu parklatu lauku, tad ienaidniekam bija labi saredzamas musu vienibu kustibas. Musu vienibas tuvojas sadžai un augstumam no divi pusem. Ienaidnieks atklaja stipru ložmeteju un šautenu uguni un piespieda musu vienibas nogulties. Nelidzeja ari minmeteju uguns, ko atklaja pa ienaidnieku. Dažas musu vienibas pat nevareja vairs atiet un tam bija janogaida tumsa, kad vareja atiet uz izejas stavokli. Ši kolonna bija zaudejusi 2 kritušus un 5 ievainotus.

Otra kolonna no Rjabkavas uzbruka Grešnaja Gorai un Melnicai. Šo kolonnu pabalstija brunotais vilciens un pusbaterija. Grešnaja Goras kalnam uzbruka 1 rota ar pus baterijas pabalstu. Izbrauca ienaidnieka brunotais vilciens, kurš atklaja uguni pa uzbrukošo rotu. Ar musu artilerijas uguni tika apšaudits brunotais vilciens, kurš aizbrauca. Musu rota iesaka uzbrukumu, bet ienaidnieks parnakdams pretuzbrukuma, musu uzbrukumu atsita. Pateicoties musu artilerijas labi temetai ugunij, ienaidnieka pretuzbrukuma vienibas tika apturetas. Tomer musu uzbrukums neizdevas un ar kreslu rota atgaja izejas stavokli. Šis kolonnas otra dala uzbruka virziena uz Melnicu. Rita kresla šis vienibas nonaca lidz dzelzcelam un gaidija pienakam musu brunoto vilcienu. Ar brunota vilciena uguns pabalstu musu vienibas izvirzijas lidz mežmalai, kas apmeram 1/2 kilometru no Recinas. Ienaidnieka brunotais vilciens atklaja specigu uguni pa musu rotam un piespieda tas apstaties. Pa to laiku pienaca musu brunotais vilciens. Sakas ista divkauja starp musu un ienaidnieka brunoto vilcienu, kas vilkas 3 stundas. Musu rotas iesaka uzbrukt, bet tad notika nelaime uz musu brunota vilciena: ta haubices stobra notika priekšlaicigs šavina spradziens. Haubice bija sabojata, vairs nevareja šaut. Spradziena bija nogalinats 1 kareivis, viens kontuzets un 3 ievainoti. Musu rotas palika klaja lauka un dzila sniega bez artilerijas pabalsta, jo brunotais vilciens atbrauca uz Jaunlatgali. Uzbrukumu atkartoja uz Grešnaja Goru, bet panakumus neguva. Un visas musu vienibas ar tumsu atgriezas izejas stavokli. Mes zaudejam 9 ievainotus.

Latgales partizanu pulka iecirkni ari 19. janvari notika niknas cinas. Šeit ienaidnieks pats uzbruka un vinam ar lieliem spekiem izdevas ienemt Kaskanus un Malnavas muižu un, sekojot musu atejošam vienibam, ielauzties ari Karsavas pilseta. Partizanu pulka I bataljona stavoklis kluva visai kritisks. Dažas bataljona rotas, kuras bija mazak apdraudetas, izdarija pekšnu pretuzbrukumu pret ienaidnieka labo flangu. Ienaidnieks neiztureja straujo pretuzbrukumu, ari atspiestas vienibas pargaja prettrieciena un ienaidnieku atsvieda, nodarot tam lielus zaudejumus. Bataljons atjaunoja iepriekšejo stavokli. Ienaidnieki kaujas lauka bija pametis kritušus no 99., 471., 472. un 474. pulka un Ludzas apsardzibas rotas. Vairakas no šim dalam šaja frontes iecirkni agrak nebija manitas. Ta tad ienaidnieks ari šeit bija paspejis pievilkt jaunus spekus.

Musu puse ari pa šo laiku bija pienakuši papildinajumi : 19. janvari Balvos ieradas 4. Valmieras pulka II bataljons. Tagad Latgales divizijas iecirknis bija pastiprinats ar 4. Valmieras pulku pilna sastava.

20. janvari Latgales divizijas fronte lielaku notikumu nebija.

8. Daugavpils pulka laba sparna dažam musu vienibam 20. janvara rita ar pekšnu uzbrukumu izdevas ielauzties Grešnaja Goras sadža, kur sanema 1 ložmeteju, 30 šautenu un 9 gusteknus. Pecpusdiena ienaidnieks izdarija pretuzbrukumu, kuru pabalstija ar divu brunoto vilcienu uguni. Ta, ka musu vienibam artilerijas pabalsta nebija, ienaidniekam izdevas musu vienibas atspiest un tas kalnu atstaja, atejot uz izejas stavokli.

Ar to ari nobeidzas musu uzbrukums Jaunlatgales rajona. Turpmakas dienas Latgales divizijas iecirkna kreisa sparna iestajas klusums. Notika tikai izluku darbiba un ienaidnieks bieži ar savu brunoto vilcienu artileriju atklaja uguni. Turpmakas dienas svarigas kaujas norisinajas Kurzemes divizijas iecirkni Rezeknes rajona.

Apskatot Jaunlatgales operacijas norisi, janak pie šadiem sledzieniem: lai gan armijas vadiba bija rekinajusies atraki iegut izškirošas sekmes, tomer operacija visuma jauzskata par izdevušos un sekmigu.