Vilakas-Jaunlatgales Ienemšanas operacija.

Uzbrukuma sagatavošana Ziemellatgale sakas jau decembra beigas. Musu dzelzcelu parvadašanas spejas toreiz bija visai vajas un karaspeka parvešana uz operacijas rajonu prasija ilgaku laiku. Armijas virspavelnieks bija nolemis uzbrukumu Ziemellatgale izdarit ar Latgales divizijas 7. Siguldas, ,8. Daugavpils un Latgales partizanu pulku ; bet plaša fronte pa abam pusem Lubanas ezeram uzbrukumu pabalstis Kurzemes divizijas 1. Liepajas un 2. Ventspils pulks. Fronte jau atradas 1. Liepajas, 2. Ventspils un Latgales partizanu pulks. Parvest no valsts iekšienes uz operacijas rajonu vajadzeja Latgales divizijas pulkus, artileriju un citas, sikakas dalas. 1919. g. 30. decembri 8. Daugavpils pulka I bataljons izbrauca no Rigas un 31. decembri iebrauca Gulbene. II bataljons no Rigas izbrauca 31. decembri un pec nobraukšanas Gulbene novietojas Stamerienas muiža. III bataljons izbrauca no Rigas 1. janvari un nakoša diena ieradas Gulbene, bet pec tam, kopa ar pulka ritenbrauceju rotu, novietojas Litenes muiža. Parejas pulka dalas no Rigas izbrauca 2. janvari un ari novietojas Gulbenes apkartne. Pulka štabs Gulbene ieradas 2. janvari un novietojas Litenes, pag, skola.

Nakoša diena Gulbene ieradas Latgales divizijas štabs ar divizijas komandieri, pulkvedi Berki, priekšgala, kuram bija uzdots vadit nolemto lielo Ziemellatgales atbrivošanas operaciju. Reize ar vina ierašanos Austrumu fronte vina padotiba pargaja ari Kurzemes divizijas 1. Liepajas un 2. Ventspils pulks. 4. janvari fronte ieradas 1 baterija (VII art. diviziona 2. baterija). Turpmakas dienas iesakas ari 7. Siguldas pulka parvešana uz fronti. 7. Siguldas pulks pec bermontiešu sakaušanas atradas Jelgava, bet divas ši pulka rotas Liepaja. 3. janvari I un II bataljons kajam izgaja no Jelgavas uz Olaini, kur iesedas vilciena. Pulka iesedinašana vilciena Olaines stacija tika darita ar noluku slept no ienaidnieka spiegiem pulka parvešanu uz Austrumu fronti. Bataljoni 4. janvari piebrauca Sitas stacija un I bataljons novietojas Litenes muiža, bet II bataljons Vecannas un Jaunannas muižas. III bataljons vel palika Jelgava, jo tam bija jasavac un jaapsarga Bermontiešiem atvemtas kara mantas. Drusku velak ari III bataljona 9. un 11. rota un parejas pulka dalas tika parvestas uz fronti. Šinis dienas Gulbene pa dzelzcelu ieradas ari 1 baterija un Latgales divizijas eskadrons.

Visas, uzbrukuma sakuma paredzetas dalas nu bija parvestas frontes tuvuma. Atlika šo dalu gajieni uz to uzbrukuma iecirkniem, Latgales partizanu pulka dalu nomainišana un citas pargrupešanas. Tapat diezgan daudz laika vel prasija celu izlukošana uz izejas stavoklu vietam un izejas stavokla ienemšana.

Armijas virspavelnieks paredzeja pastiprinatai Latgales divizijai šadu pirmo uzdevumu: sagrupet spekus gar Gulbenes-Kupravas-Jaunlatgales dzelzcelu, kur ar stipru trieciena grupu dot ienaidniekam sitienu gar mineto dzelzcelu, ienemt Jaunlatgales rajonu un pec tam izvirzities uz austrumiem lidz Ludzas upei, bet ar dalu no spekiem nodrošinat šo dzelzcelu„ izvirzoties no ta uz ziemeliem un ziemelaustrumiem un parraut dzelzcelu Jaunlatgale-Ostrova ziemelos no Jaunlatgales stacijas. Uzbrukot galveno veribu piegriezt ziemelaustrumu virzienam, tas ir dzelzcelam un šosejai, kas iet uz Pleskavu. Šis virziens bija visbistamakais, jo pa to vareja apdraudet musu trieciena grupas kreisos sanus un ari aizmuguri. Šai virziena bija celi, pa kuriem vareja pienakt svaigi ienaidnieka speki. no Igaunijas frontes un no Pad. Krievijas iekšienes. Pec Jaunlatgales rajona ienemšanas bija paredzets musu uzbrukumu attistit uz dienvidiem gar dzelzcelu un šoseju virziena uz Karsavu un Rezekni.

Armijas vadiba Latgales divizijas komandierim uzdeva to izpildit ar 7. Siguldas, 8. Daugavpils un Latgales partizanu pulkiem, bet 1. Liepajas un 2. Ventspils pulka iecirknus neparedzeja pastiprinat ar citiem spekiem, nedz ari sašaurinat.

Latgales divizijas komandiera, pulkveža Berka, riciba nodeva šadus spekus:

"  Kreisa sparna - galvena trieciena grupa :

2. Pareja frontes dala :

Kopa 241 virsnieks, 8357 instruktori un kareivji ar 130 ložmetejiem, 58 patšautenem un 14 lielgabaliem.

Latgales divizijas komandierim paklautam karaspekam

pretim staveja šadi Pad. Krievijas speki:

1.Pretim musu trieciena grupai:

2.Pareja fronte:

Pavisam kopa lielinieku speku - 5330 karotaju, ar 108 ložmetejiem un 39 lielgabaliem.

Salidzinot speku samerus redzams, ka mums kajniekos bija parsvars par apmeram 3000 viriem un 20 ložmetejiem, bet artilerijas zina ienaidnieks bija daudz stipraks.

Armijas vadiba, neskatoties uz musu trucigiem apstakliem, bija pratusi sakopot galvena uzbrukuma virziena diezgan ieverojamu parspeku, t. i., rikojas pec visiem kara makslas likumiem. Parspeka radišana galvena uzbrukuma virziena jau operacijas sakuma solija labas sekmes. Turpmaka uzbrukuma gaita musu iespejas uz speku pastiprinašanu nebija visai lielas, turpretim ienaidniekam bija iespejams parsviest spekus no Igaunijas frontes un pie tam isa laika. Ka ienaidnieks to darija, bus redzams velak.

Uzbrukuma sagatavošana un ta izpildišana šeit bija daudz grutaka neka Dienvidlatgale. Ziemellatgale apvidus purvains un mežains, ta tad maz apdzivots. Celu tikls loti nabadzigs. Dzila sniega del nedaudzie celi karaspeka kustibam bija lietojami tikai ar lielam grutibam. Musu karaspeka dalu transporta lidzekli bija trucigi. Seviškas grutibas sagadaja karaspeka novietošana. Karaviriem istu ziemas apgerbu patiesiba, nemaz nebija, tapec karaspeku vareja novietot tikai apdzivotas vietas, kur pietiekoši daudz eku. Bija janovietojas tur, kur bija ekas, kas pa lielakai dalai neatradas karaspekam paredzetas uzbrukuma izejas stavokla vietas. Šo iemeslu del karaspeka dalam bieži nacas izdarit lielakus gajienus pa aizputinatiem ziemas celiem un stipra sala. Ar to ari jaizskaidro, ka musu uzbrukums nevareja sakties ne 5., nedz 6. janvari, ka tas iepriekš bija paredzets, bet tikai 9. janvari.

Neskatoties uz visam šim grutibam, karaviru garastavoklis bija možs, visas grutibas parcieta, un ar nepacietibu ikkatrs gaidija, kad vares traukties uzbrukuma, lai atbrivotu Latgali no sarkano juga. Uzbrukumam sakoties 9. I, apstakli vel bija mums labveligi, jo ienaidnieks sava karaspeka parsviešanu pret musu fronti vareja izdarit vel gausaki neka mes.

Lai paatrinatu speku sagrupešanu uzbrukumam, 8. Daugavpils pulks, kurš atradas vairak uz ziemeliem no Gulbenes-Jaunlatgales dzelzcela, sanema uzdevumu pirms uzbrukuma nomainit Latgales partizanu pulka vienibas ziemelos no mineta dzelzcela no Balvu-Vilakas lielcela lidz Berjozkiem.

6. janvari 8. Daugavpils pulka III bataljons pa dzelzcelu nobrauca lidz Kupravas stacijai un talak noiedams kajam lidz Liepnai, nomainija tur Latgales partizanu pulka IV bataljonu. Parejas 8. Daugavpils pulka dalas pargaja uz Balvu rajonu.

7. un 8. janvari notiek vel speku sagrupešana uzbrukumam, un fronte ierodas 7. Siguldas pulka 2 rotas no Liepajas.

Latgales divizijas komandierim, pulkvedim Berkim, bija paklauta lielaka daja no musu Austrumu frontes kadu 140 kilometru garuma. Ar to vinam uzlikta loti liela atbildiba. No vina vaditas operacijas bija atkariga driza visas Latgales atbrivošana un kara nobeigšana. Pielaistas kludas vareja izgaisinat ceribu atri atbrivot Latgali un ar uzvaru nobeigt karu. Pulkvedis Berkis uznemas lielu atbildibu un baudija valdibas, armijas vadibas un tautas uzticibu. Godam vinš paradija, ka ir šis uzticibas cienigs.

7. janvari pulkvedis Berkis, pec sikas iepazišanas ar visiem frontes apstakliem, deva pulkiem šadus uzdevumus:

a) 2. Ventspils pulkam ar 4 lielg. (bez 1 bataljona) ar stipram izluku nodalam traucet ienaidnieku un, ja iespejams, izvirzities lidz Ošas upei.

b) 1. Liepajas pulkam ar saviem 2 bataljoniem, 2. pulka bataljonu un 2 lielgabaliem uzbrukt ar kreiso sparnu, pabalsot Latgales partizanu pulku un ienemt liniju Varaklani-Dzilari-Stružani.

c) Latgales partizanu pulkam ar 4 lielgabaliem (4 savi bataljoni un viens 1. Liepajas pulka bataljons) uzbrukt 2 grupejumos ar vienu - Karsavas virziena, bet ar otru Punduru stacijas Jaunlatgales virziena, apejot pedejo no dienvidiem un ienemt Ruska lavas muižu, Karsavu, Lamoni, Porožki, Zagrivje un Nikolskaja: pec šo punktu ienemšanas Šini linija nocietinaties, varbuteju pretuzbrukumu atsišanai.

d) 8. Daugavpils pulkam ar 8 lielgabaliem un 1 brunoto vilcienu uzbrukt divas kolonnas : ar vienu — gar dzelzcelu Vilakas virziena: ar otru Katlešu-Bubencavas virziena, apejot Jaunlatgali no ziemeliem un ienemt: Gorodišce, Krauli, Bubencava, Berjozki un parraut Jaunlatgales-Ostrovas dzelzcelu ziemelaustrumos no Jaunlatgales.

e) 7. Siguldas pulkam, paliekot divizijas rezerve, novietot divus bataljonus Saides- (Seidenec) Žerveli rajona un uzbrukumam sekmejoties tos virzit aiz 8. Daugavpils pulka kreisa flanga. 1 bataljonu novietot Verpelevas rajona, austrumos no Balviem.

f) Latgales eskadronam nodrošinat celu uz Kudupi.

7. Siguldas pulka šadu novietošanu prasija apsverums, ka musu kreiso flangu vareja visvieglak apdraudet, jo vareja sagaidit svaigu ienaidnieka speku pienakšanu Šini virziena no Igaunijas frontes. 7. Siguldas pulka uzdevums bija nodrošinat musu kreiso flangu un vispar musu uzbrukuma izdošanos Jaunlatgales virziena.

Nakti uz 9. janvari visas, Latgales divizijas komandierim paklautas dalas, bija ienemušas izejas stavokli uzbrukumam.

2. Ventspils pulks no Stalidzaniem lidz Tumašavas pusmuižai. 1, Liepajas pulks Barkavas muižas-Buzani-Pugaci linija. Latgales partizanu pulks ienema ar I bataljonu Tilžas (Kakarovas) rajonu ; ar III bataljonu Orlovas rajonu ; II bataljons palika Stampaku rajona blakus 8. Daugavpils pulkam. IV bataljons novietojas centra, III bataljona rajona, bet 1. Liepajas pulka III bat. ienema spraugu starp partizanu pulka I un III bataljonu.

8. Daugavpils pulks ar 2 bataljoniem ienema iecirkni no Stampakiem lidz Skockovai, bet III bataljons — Liepnas rajonu.

7. Siguldas pulka III bataljons Balvos, II bat. Liepna un I bataljons Šervelu-Sofinces rajona.

Pulku komandieri savukart sprauda ka tuvakos merkus šadi:

1. Ventspils pulka komandieris, kapt. Ezerinš, uzdeva laba sparna bataljonam uzbrukt un ienemt Kurcanus, Grigus un Aizpuriešus pie Ošas upes; kreisa sparna bataljonam uzbrukt gar Krustpils-Rezeknes dzelzcelu un ienemt Zalanus un Leimanus.

1. Liepajas pulka komandieris, plkv.-ltn. Hasmanis, paredzeja šadus merkus : vinam paklautam Ventspils pulka bataljonam ienemt Varakjanus, Ikavniekus, Tucus, Makužus ; I bataljonam ienemt Kurpniekus, Žagatas, Dzilarus ; II bataljonam ienemt Krešlus, Stružanus, Kristinkus, Kiselus.

Latgales partizanu pulka komandieris, plkv.-ltn. Skujinš, par pirmo merki noteica: I bataljonam uzbrukt Karsavas virziena un ienemt Ruskalavas muižas rajonu; Liepajas pulka III bat. ienemt Baltinavas rajonu; III un IV bataljonam Škilbanu rajonu, bet II bataljonam ienemt Skanginas-Lozdovas rajonu.

8.Daugavpils pulka komandieris, pulkvedis Krustinš, kuram ar savu pulku bija jaizdara galvenais trieciens, par pirmo merki sprauda I un II bataljonam Vilakas-Indricu-Silaciema rajona ienemšanu, bet III bataljonam Katlešu ienemšanu.

8. Daugavpils pulkam šaja operacija bija vissvarigakais un ari visgrutakais uzdevums. No ši pulka karaviru drosmes un varonibas atkarajas visas operacijas sekmes.

Kaujas uzdevumus pulki sanema 8. janvari un pa nakti veica visus vel atlikušos sagatavošanas darbus. Agri no rita 9. janvari visas dalas bija savas vietas, lai saktu uzbrukumu.

Sekmigi iesaktais uzbrukums dienvidos, Daugavpils rajona, bija ienaidnieku bridinajis, kapec tas, uzbrukumam sakoties, musu kreisa sparna bija modraks un jau sagatavojies. Ienaidnieku šeit pilnigi parsteigt neizdevas, ka tas notika Dienvidlatgale. Tomer janvari pulksten 06,00, ap pusotra simta kilometru gara fronte sakustejas un musu karaspeks, ar lielu palavibu un ticibu uzvarai, iesaka uzbrukumu. Jau paša uzbrukuma sakuma musu karaspeks uz priekšu virzijas tikai pamazam, izcinot niknas kaujas.

Ta ka 8. Daugavpils pulkam piekrita svarigakais uzdevums, tad vispirms pasekosim vina darbibai. 9. janvari I bataljons uzbruka no Skockovas uz Meirovu un Erzupoli; šos punktus jau pulksten 09,00 ienema, un bataljons turpinaja uzbrukumu Vilakas virziena ar nodomu Vilaku apiet no ziemeliem. II bataljons ar ritenbrauceju rotu uzbruka gar Stampaku-Vilakas celu ar nodomu apiet Vilaku no dienvidiem. Ritenbrauceju rota gaja bataljona priekšgala. Pa tumsu ta pienaca nepamanita Svilpovai, apgaja to no dienvidiem un, parsteidzot ienaidnieku, ielauzas sadža. Parsteigtais ienaidnieks pec isas cinas atgaja, pamezdams 53 gusteknus, 2 ložmetejus, 61 šauteni, telefona aparatus un citas trofejas. Ritenbrauceju rota, vajajot sakauto ienaidnieku, sekoja tam pa pedam un drizi ienema ari Lielpakševu, kur ari sanema gusteknus un zirgus. Rota neatlaidigi turpinaja uzbrukt Vilakas virziena. Pa to laiku I bataljona rotas, turpinot uzbrukumu, bija apgajušas ienaidnieka pozicijas Vilakas priekša. Ta ka šis pozicijas bija apietas no ziemeliem un no dienvidiem, tad ienaidnieks tas atstaja. Pozicijas bija labi nocietinatas un izbuvetas ar stieplu žogiem un labu apšaudit. Uzbrukot frontali, tas bija gruti ienemt, bet ar veiklu apiešanas manevri tas viegli ienema. Ap pulksten 11,00 Vilaka iegaja no ziemeliem 3. rota, bet no (Shemu 27) dienvidiem ritenbrauceju rota un tur sanema 26 gusteknus, ar sarkano rotas komandieri priekšgala. Neilgi pec tam Vilaka iegaja ari 6. un 8. rota. Pec tam I bataljons turpinaja uzbrukt uz ziemeliem un ziemelaustrumiem un ap pulksten 14,00 sasniedza ar 3. rotu Cukinas, ar 4. rotu Pleševu, bet ar 2. rotu Indri6us. 3. rota tuvojoties Cukinam tika apšaudita ar specigu ložmeteju un artilerijas uguni. Ta ka Cukinas ienemt nevareja, rota atgaja uz Geinevu. ari parejo I bataljona rotu virzišanos uz Silaciemu aptureja ienaidnieka speciga uguns. Ienaidnieks bija paspejis no Jaunlatgales pa dzelzcelu izsutit paligspekus, kuri bija ienemuši Cukinu rajonu. Bez tam ienaidnieka brunotais vilciens „Stenka Razin” braukadams pa dzelzcelu uz priekšu un atpakal, ar stipru ložmeteju un artilerijas uguni pabalstija savus kajniekus un aptureja ka I bataljona rotu uzbrukumu, ta ari II bataljona kreisa sparna vienibas. Musu brunotais vilciens, kas pabalstija 8. Daugavpils pulku, nebija spejigs padzit ienaidnieka brunoto vilcienu, jo bija daudz vajaki apbrunots. Musu artilerija dzila sniega un bez celiem nevareja sekot saviem kajniekiem. Ta palika talu atpakal un nekadu pabalstu sniegt nevareja. Vajadzeja dažas stundas laika, lai ta parietu un ienemtu jaunas pozicijas. Kamer notika cinas ziemelaustrumos no Vilakas, Vecumu stacijas rajona, II bataljona laba sparna rotas sekmigi virzijas uz priekšu. Ap pulksten 14,45 ienaidnieks no Cukinu rajona pargaja pretuzbrukuma uz Birzniekiem pret 8. rotu. 8. rota atsita šo pretuzbrukumu ar 7. rotas palidzibu un padzina ienaidnieku. Ritenbrauceju rota ap pulksten 13,00 sasniedza dzelzcelu Lugi rajona un, iesaka dzelzcela postišanu. Šini laika ienaidnieka brunotais vilciens cinijas ar I bataljona vienibam un II bat. kreiso sparnu Cukinu - Barisavas - Braslavas rajona. Dabudams zinat, ka Daugavpils pulka ritenbrauceju rota aizmugure posta dzelzcelu, brunotais vilciens tulin brauca atpakal Jaunlatgales virziena. Lugi rajona ritenbrauceju rota to apšaudija ar ložmeteju un šautenu uguni. Brunotais vilciens, atkladams ložmeteju un artilerijas uguni, izsedinaja desantu, kas saka apiet ritenbrauceju rotu, kura pamazam tika atspiesta no dzelzcela un atgaja uz Uvlašiem, kur sanema gusteknus, zirgus un telefona aparatu. Ši cina vilkas apmeram 2 stundas. Ritenbrauceju rotas riciba nebija nekadu dzelzcela postišanas riku un tapec postijumi bija niecigi. Brunota vilciena apkalpe postijumus atri izlaboja un vilciens aizbrauca uz Jaunlatgali, neuzdrošinadamies vairs izbraukt uz priekšu un pabalstit savus kajniekus. Rota ar savu drošo iebrukumu, dzili ienaidnieka aizmugure, stipri atviegloja I un II bataljona turpmako darbibu.

Ar brunota vilciena aizbraukšanu ienaidnieks zaudeja savu galveno priekšrocibu — artilerijas pabalstu. To izmantoja I bataljona 4. rota un, izdarot veiklu apiešanu, ienema Silaciemu. Ienaidnieks atejot uzduras 2. rotai pie Indriciem, kur pameta 1 ložmeteju, kritušus un 7 gusteknus. 8. Daugavpils pulka III bataljons atradas Liepna, talu no parejam pulka dalam. Pirms uzbrukuma bija paredzets to nomainit ar 7. Siguldas pulka bataljonu. Siguldas pulka bataljons III bataljonu nomainija 9. janvari tikai pecpusdiena. Pec nomainišanas bataljons uzsaka kustibu uz Katlešiem, kas tam bija jaienem. Katleši atrodas no Liepnas ap 20 kilometru. III bataljons nakti uz 10. janvari ap plkst, 03,00 nonaca Katlešu rajona. Sadža bija labi nocietinata. Kads vietejais iedzivotajs uznemas radit celu, pa kuru sadžu var apiet no austrumiem. Bataljona komandieris nolema sadžai uzbrukt no austrumiem un no dienvidiem. Izmantojot nakts tumsu, bataljona vienibas nepamanitas piegaja tuvu sadžai un strauja uzbrukuma iebruka no divi pusem. Cina bija isa un pec pusstundas ienaidnieks padzits. Visu nakošo dienu un nakti vairakas reizes ienaidnieks ar pretuzbrukumiem meginaja atgut zaudeto, bet panakumu neguva.

8. Daugavpils pulks 9. janvara nakti sasniedza savu dienas meri, jo I un II bataljons bija ienemuši liniju Silaciems-Indrici-Birznieki-Slipaci, bet III bataljons Katlešus. Diena pulks zaudeja ievainotus : 1 virsnieku un 8 kareivjus. Ta tad bija sekmigi cinijies ar nelieliem zaudejumiem.

Ne tik sekmigi veicas Latgales partizanu pulkam. Kreisa sparna II bataljonam no rita izdevas ar 8. Daugavpils pulka 7. rotas palidzibu izsist ienaidnieku no Lozdovas, Klušnikiem, Skanginas un Bardovas. Šos punktus bataljons ienema samera viegli, bet talakais uzbrukums sastapa niknu ienaidnieka pretestibu. Pec nopietnas kaujas bataljonam izdevas ienemt vel Janopoli, Bachmatovu un Zlutopustožu. Talak ari bataljons netika un šeit palika pa nakti. III un IV bataljonam nacas uzbrukt Škilbanu un Kangaru augstumiem, kurus aizstaveja viena no vis labakam ienaidnieka karaspeka dalam — 15. armijas sevišku uzdevumu pulks. Uzbruka pa atklatu lauku, kuru: ienaidnieks vareja labi parredzet un apšaudit. Pie tam uzbrucejiem nacas brist pa dzilu sniegu, kas paleninaja kustibu un stipri nogurdinaja karavirus. Uzbrukums neizdevas, ienaidnieks to atsita. Abi bataljoni cieta smagus zaudejumus : kritušus 1 virsnieku un 5 kareivjus, ievainotus 1 virsnieku un 19 kareivjus, pazudušus 4 kareivjus. Maz apmacitie partizani neiztureja un atgaja izejas stavokli. Vienigi IV bataljonam piedalita 4. rota ienema Plaskinu un tur atsita ienaidnieka pretuzbrukumus, sanemot 4 gusteknus. Latgales partizanu pulkam piedalitais Liepajas pulka III bataljons ari nekadas lielas sekmes neguva. No rita gan ienema Belinu, Pienavu un Pleševu, bet talak netika. Vakara ienaidnieks ar lielakiem spekiem, apmeram bataljona stipruma, pargaja pretuzbrukuma pret 10. rotu. Pretuzbrukumu gali atsita, bet ta ka rota bija stipri izvirzijusies uz priekšu, un citas vienibas atgaja iepriekš, tad ari 10. rota atgaja sava izejas pozicija. zaudedama 5 kritušus un 8 ievainotus. Ari 11. rota, ciešot smagus zaudejumus (16 kritušus un pazudušus, un 4 ievainotus), jau agrak atgaja uz Blauzgavu. Tapat atgaja ari 12. rota. Ta tad bataljons piedzivoja neveiksmi un cieta smagus zaudejumus.

Daudz laimigaki veicas partizanu pulka I bataljonam, kam izdevas parraut ienaidnieka fronti Tilžas (Kakarevas) rajona un jau vakara aizsniedza liniju Kazukalns-Salnova-Ruskalava, sanemdams ari vairak ka 30 gusteknu.

Ari 1. Liepajas pulka II bataljons sekmigi uzbruka un jau ap pusdienas laiku ienema Kristinkus un Stružanus. Lidz pulksten 16,00 bataljons vel ienema Žogus un driz izvirzijas lidz Kiseliem. Tani paša laika I bataljons ienema Žagatas un Makužus, pie kam vina rokas krita ari kara laupijums : ap 80 gusteknu, 2 ložmeteji, 2 zirgi, lauka virtuve, lielaks skaits ierocu un municijas, lai gan ienaidnieks izradija sivu pretošanos. Sanema gusta ari 22. pulka adjutantu un ta paša pulka 1. rotas komandieri. Pulkam piedalitais Ventspils, pulka III bataljons vakara sasniedza liniju Poci-Kokari, bet Varaklanus vel neienema. Liepajas pulka fronte bija loti plaša, kadel sakaru uzturešana un vadiba bija iespejama tikai ar lielam grutibam. Pulka komandieris ludza atjauju Ventspils pulka bataljonu nodot sava pulka komandiera riciba. Latgales divizijas komandieris tam ari piekrita. Pulks pa visu dienu bija sanemis 4 ložmetejus un 126 gusteknus.

2. Ventspils pulka II bataljons, uzbrukot gar Krustpils-Rezeknes dzelzcelu un brunota vilciena pabalstits, samera viegli ienema Stabulniekus un Leimanus. Ienaidniekam ari darbojas brunotais vilciens, kurš pabalstija vairakus pretuzbrukumus, bet tos visus musejie atsita. Labaja sparna I bataljons ar kaujam sasniedza Ošas upi un ienema Kurcinus, bet Grigus ienemt nevareja. Pulks sanema 38 gusteknus un 2 ložmetejus.

Iestajoties tumsai, 9. janvara vakara musu karaspeks uzbrukumu partrauca, lai nakti atpustos un nakoša diena uzbrukumu turpinatu. Dalas jau novietojas uz nakts atputu, bet ienaidnieks: vakara pret 8. Daugavpils pulku Slipacu un Birznieku rajona pargaja pretuzbrukuma. Daugavpils pulka II bataljons pretuzbrukumu atsita, sanemot dažus gusteknus. Ari citos frontes iecirknos ienaidnieks izdarija pretuzbrukumus 9. janvara vakara, jau tumsa, bet sekmju neguva.

Visuma, 9. janvara uzbrukums deva diezgan labas sekmes. Visas karaspeka dalas bija izvirzijušas uz priekšu, vairakas, vietas pat ap 15 kilometru. Latgales partizanu pulka centrs gan nebija daudz ticis uz priekšu, bet ta abi sparni bija cinijušies ar sekmem. Nakoša diena vareja ceret ar apiešanu, ši pulka centra, ienemt Škilbanu un Kangaru augstumus. Visi musu uzbrukošie pulki bija paradijuši lielu drosmi un varonibu, ka ari pratuši veikli manevret. Frontali gruti ienemamas ienaidnieka pozicijas, ar veiklam apiešanas kustibam tika ienemtas. Pec gutam uzvaram un sekmem karaspeka garastavoklis bija pacilats. Musu karaspeks ticeja saviem vadoniem un savam spekam. Kaujas lauka šis lietas nav atsveramas ne ar ko. Vareja droši raudzities nakotne, nakošo dienu cinas solija panakumus, jo ienaidnieks bija cietis pravus zaudejumus, dažas vina karaspeka dalas 9. janvara kaujas jau bija demoralizetas. Tomer bija jakonstate ne visai patikama lieta. Šis dienas kaujas musu karaspeks sastapa dažas jaunas ienaidnieka karaspeka dalas. No ta vareja spriest, ka ienaidnieks jau paspejis no Igaunijas frontes šis dalas parvest pret mums. Šie speki vel nebija draudoši, jo ienaidnieks ar šiem jaunajiem spekiem vareja tikai izlidzinat zaudejumus. Tomer vajadzeja rekinaties, ka tuvaka nakotne ienaidnieks savus spekus šini frontes iecirkni ieverojami pastiprinas. Tapec uzbrukums bija jaturpina, lai drizaki gutu izškirošus panakumus, kamer vel ienaidnieks nebus paspejis musu parspeku izlidzinat ar jaunpienakušas dalam un pariet pretuzbrukuma ar pravakiem spekiem.

9. janvara vakara Latgales divizijas komandierim jau bija ienakušas pietiekoši sikas zinas par stavokli fronte. Pamatojoties uz šim zinam, divizijas komandieris nolema 10. janvari no rita; pulksten 06,00 uzbrukumu turpinat visa, vinam paklauta frontes iecirkni. 8. Daugavpils un Latgales partizanu pulkam vajadzeja uzbrukumu turpinat iepriekšejos virzienos un sasniegt agrak noradito liniju austrumos un ziemelaustrumos no Jaunlatgales un dzelzcela. Latgales partizanu pulkam ienemt Škilbanu un Kangaru augstumus, apejot no ziemeliem un dienvidiem. 7. Siguldas pulkam nocietinaties Berjozku-Katlešu rajona, nodrošinot 8. Daugavpils pulka kreisos sanus. 1. Liepajas pulkam uzdeva ienemt Raicikus, Kaulacus un Vilanus. 2. Ventspils pulkam Ošas upes liniju lidz Belkauskajai.

8. Daugavpils pulka komandieris bija nolemis 10. janvari pulksten 06,00 turpinat uzbrukumu un ienemt Vecumu staciju. Pulka vienibas, visu dienu cinoties ar ienaidnieku, bija stipri nogurušas un, pec ienaidnieka pretuzbrukuma atsišanas vakara, novietojas nakts atputa. No atputas tomer nekas neiznaca: ienaidnieks ar staciju. Pa celam rota sanema 50 gusteknu, 1 ložmeteju un telefona aparatus. Ritenbrauceju rota, noejot lidz Vecumu stacijai, ari sanema 15 gusteknu. Ari 5. rota sanema dažus gusteknus. Vecumu stacija ienaidnieks vel meginaja pretoties, bet II bataljona rotas atri ienema staciju, izklidinot ienaidnieku un sanema dažus gusteknus un 1 ložmeteju. Pecpusdiena bataljons ienema Badnavu. Ritenbrauceju rota ap pusdienas laiku 10,. janvari ienema Gorkus, kas ziemelaustrumos no Vecumu stacijas, kur sanema gusta Petrogradas brigades komandieri, komisaru un dažus sarkanarmiešus. Pecpusdiena rota sanema 3 municijas vezumus, kuri bija cela uz 2. Petrogradas stradn. pulku. Velak ši pat rota pie Dekšinas, parsteidzot ienaidnieku, izklidinaja 84. pulka bataljonu., kurš begdams, kaujas lauka pameta vairakus kritušos. Vakara rota novietojas atputa Gorkos, bet kad ienaidnieks pargaja pretuzbrukuma, rota atgaja uz Bachmatovu, jo bija talu aizgajusi priekša citam pulka vienibam. Pulkam piedalitais jatnieku vads lidz vakaram sasniedza Amficerovu.

I bataljona vienibas ar nelielam sadursmem sekoja atejošam ienaidniekam un ienema Barisavu un Blinicu.

Pulka kreisa sparna III bataljons atsita ienaidnieka pretuzbrukumu Katlešiem.

Pa labi no 8. Daugavpils pulka, uzbrukumu 10. janvari turpinaja ari Latgales partizanu pulka II bataljons un ar kauju aizvirzijas lidz Razsiekiem un Lauziem, apdraudot ienaidnieka pozicijas Škilbanu augstumos no ziemeliem. Šini pozicija vel joprojam sivi turejas 15. armijas sevišku uzdevumu pulks, neskatoties uz to, ka to jau saka no ziemeliem apdraudet un ka nakti mums pieveda 2 lielgabalus, ar kuru uguns pabalstu partizanu pulka III un IV bataljons meginaja šis pozicijas ienemt; ienaidnieks tomer visus uzbrukumus atsita. Liepajas pulka III bataljons, pec 9. janvara neveiksmes, izdarija izlukošanu un papildinaja municiju. 10. janvari Latgales partizanu pulka centrs uz priekšu netika. Toties ši pulka labaja sparna I bataljons 10. janvari guva ieverojamas sekmes. Jau no rita bataljons parrava ienaidnieka pozicijas un 1. rota ar jatnieku eskadronu, virsleitnanta Lepšes vadiba, izlauzas lidz Karsavai un ienema staciju. Šeit musu rokas krita bagatigs kara laupijums: 4 lokomotives, 110 vagonu, 1 petrolejas cisterna. Eskadrons, sekojot ienaidniekam, tuvojas Karsavas pilsetai. Šeit ienaidniekam bija pravaki speki un eskadrons nokluva stipra uguni. Ciešot smagus zaudejumus (1 kritušu virsnieku un 2 kareivjus un 8 ievainotus), atgaja uz staciju. Izliekot apsardzibu, 1. rota un eskadrons pa nakti palika Karsavas stacija. Dažas I bataljona vienibas vel atradas Ruskalavas rajona.

1. Liepajas pulks 10. janvari daudz negaja uz priekšu, lai parak talu neaizietu no 2. Ventspils pulka, kurš bija stipri atpakal palicis. Tomer I bataljons pec ilgakas kaujas ienema Dricenus un Kakorvišus, kur sanema 28 gusteknus. Tie bija no 441. Pad. Krievijas pulka, kurš bija parvests no Igaunijas frontes.

2. Ventspils pulks 10. janvari ar savu kreiso sparnu viegli ienema Varaklanus, kur sanema 80 gusteknu. Laba sparna pulks ienema Grigus un Aizpuriešus, bet centra Stirnieni.

Landesvers, uzbrukot ar savu kreiso sparnu, ienema Malakalna sadžu.

10. janvari musu karaspeks atkal bija guvis panakumus, visas dalas bija ar kaujam pavirzijušas uz priekšu. Lielu varonibu un drosmi kaujas izradija 8. Daugavpils pulka I un II bataljons un ritenbrauceju rota. 9. janvari, visu dienu budami kauja, nakti uz 10. janvari atsita ienaidnieka pretuzbrukumus, bet redzot, ka ienaidnieks pec neveiksmem steidzigi atiet, atsacidamies no atputas, sekoja ienaidniekam.

Ari 10. janvari visu dienu ar kaujam turpinaja virzities uz priekšu. Sevišku drosmi un varonibu pieradija ritenbrauceju rota. kura ar savu energisko, pardrošo uzbrukumu 10. janvara nakti videja bistamo stavokli. Šis vienibas darbiba ir musu karaviru drosmes un pašierosmes spilgts piemers.

Tapat atzinibu pelna Latgales partizanu pulka I bataljona vienibas, seviški 1. rota un eskadrons. Pec ienaidnieka pozicijas parraušanas, šis nelielas vienibas neapturami laužas uz priekšu, dziji ienaidnieka novietojuma. Ar Karsavas stacijas ienemšanu, ienaidniekam vajadzigais pievedcelš tika parrauts, kam turpmaka darbiba svariga nozime.

Tapat citas musu karaspeka dalas 10. janvari izradija drosmi un stipru gribu uzvaret.

Ko pa šo laiku dara ienaidnieks? Pec krievu kara darbibas aprakstiem musu fronte redzams, ka pec musu sekmiga uzbrukuma Daugavpils rajona, Pad. Krievijas armijas augstaka vadiba bija nodomajusi izdarit pretuzbrukumu musu dalam, kuras uzbruk gar Krustpils-Rezeknes dzelzcelu un uz dienvidiem no ta, pec tam sakoncentret pravakus spekus Sebežas-Novosokolniku-Klasticu rajona un sagatavot pretuzbrukumu pret polu karaspeku ar noluku ienemt Daugavpili un atjaunot stavokli, kads bija pirms musu un polu kopiga uzbrukuma. Ar šo darbibu bija domats, pirmkart, ar isu, bet specigu sitienu atsviest musu dalas gar Rezeknes-Krustpils dzelzcelu; otrkart, ar stipraku speku uzbrukumu poliem, tos atsviest pari Daugavai, tada veida likvidet musu un polu karaspeka sekmes Daugavpils rajona. Var spriest, ka krievu rietumfrontes komandierim vel nebija ienakušas zinas par musu uzbrukumu 9. janvari Jaunlatgales virziena. Musu sekmes Jaunlatgales rajona un turpmakie panakumi Daugavpils rajona izjauca šo ienaidnieka nodomu. Ienaidnieks lielakus spekus nepaspeja sakoncentret noraditas vietas, bet tos izlietoja pa dalam un dažados frontes iecirknos. Protams, tas viss sekmeja musu uzvaras gajienu Latgale. Ja turpretim ienaidnieks savu nodomu paspetu realizet, tas tomer musu sekmes nevaretu likvidet, bet gan tikai cinas Latgale varetu ieilgt. Pamats ta domat, ka ienaidnieks nebija izvelejies mums bistamu virzienu un pret pravajiem polu spekiem lielus panakumus nevareja gut. Poliem Dienvidlatgale darbojas 2 kajnieku un 1 kavalerijas divizija, pie tam šos spekus atri vareja ieverojami pastiprinat.

Ienaidnieka karaspeks, kas ienema pozicijas starp Dubnu un Krustpils-Rezeknes dzelzcelu, linija Veveri-Rudzeti-Rubeni, sivi aizstavejas.

Pec musu sekmem Jaunlatgales virziena krievu 15. armijas komandieris uzdeva 4. divizijas komandierim likvidet frontes parravumu, nododams vina riciba 53. divizijas II brigadi, 3. divizijas II brigadi un 1. strelnieku pulku. Šis rikojums tika dots musu ziemelgrupas otra uzbrukuma diena, 10. janvari. Šo pretuzbrukumu visa pilniba neizdarija, bet dalas izlietoja pakapeniski dažadas vietas.

Ari 10. janvari musu fronte bija paradijušas jaunas karaspeka dalas, kuras ienaidnieks bija paspejis parvest no Igaunijas frontes.

Latgales divizijas komandieris 10. janvari deva rikojumu nakoša diena turpinat uzbrukumu.

11. janvari ienaidnieks ari izdarija vairakas vietas pretuzbrukumus, bet nekadu sekmju neguva.

2. Ventspils pulks, no rita uzsakot uzbrukumu, ar kauju virzijas uz priekšu, sanemdams 2 ložmetejus, artilerijas šavinus, telefonus un citas kara mantas. Pulka kreisais sparns, uzbrukot gar dzelzcelu, no sakuma sekmigi gaja uz priekšu, bet tad ienaidnieks ar lielakiem spekiem gaja pretuzbrukuma un aptureja Ventspils pulka vienibas. Ap pusnakti pulka kreisais sparns vel pavirzijas uz priekšu un II bataljona rotas agri rita 12. janvari ienema Vilanus, sanemot gusteknus un kara mantas. Pulks bija zaudejis 1 kritušu un 9 ievainotus karavirus.

1. Liepajas pulks 11. janvari uzbruka ar saviem abiem sparniem, paliekot ar centru uz vietas. Ar savu kreiso sparnu pulks sasniedza rajonu 5—6 klm uz ziemeliem no Rogovkas. Labais sparns, uzbrukot kopa ar Ventspils pulka vienibam, no rita ienema Muranus, Vecrikavu un Jaunrikavu, kur sanema 3 ložmetejus. Ienaidnieks pa to laiku bija pievedis savas rezerves un naca pretuzbrukuma. Ta, ka šeit ienaidniekam bija pravi speki, tad tam izdevas atspiest Liepajas pulka vienibas, un tas atstaja Vecrikavu un Dricenus. Vakara ienaidnieks atkal naca jauna pretuzbrukuma uz Žagatam, bet šeit cieta smagus zaudejumus : 10 kritušus un 26 gusteknus ar 1 ložmeteju. Ari nakti ienaidnieks izdarija pretuzbrukumu uz Jaunrikavu. Šo pretuzbrukumu pabalstija ienaidnieka brunotais vilciens, tomer sekmju nebija un, pametot 30 gusteknu, ar 1 ložmeteju, ienaidnieks atgaja.

2. Ventspils un 1. Liepajas pulks bija sanemuši gusteknus no 5 sarkanarmijas pulkiem. Ta tad ienaidnieks pretuzbrukuma bija laidis pravus spekus, bet musu varonigie pulki netik vien pretuzbrukumu atsita, bet nodarija tam lielus zaudejumus un sanema gusteknus.

Pa labi no Ventspils pulka Landesvers 11. janvari izsita ienaidnieku no Rudzetiem un Rusiniem.

Latgales partizanu pulks 11. janvari guva ieverojamas sekmes. II bataljona uzbrukums, apejot Škilbanu augstumus no labas puses, piespieda 15. armijas sevišku uzdevumu pulku atstat savas pozicijas. Ienaidnieks atgaja aiz Kuchvas upes.

Pulkam paklautais Liepajas pulka III bataljons ar kauju ienema Baltinavu, kur sanema 21 gustekni un vairakus zirgus, bet 11. rota sasniedza dzelzcelu un Skangalu stacijas rajona izjauca dzelzcela sliedes.

Partizanu pulka I bataljons ienema Karsavas pilsetu un ar priekšejam dalam izvirzijas uz ziemeliem lidz Oriniem, bet uz dienvidiem lidz Dzirkalovai. Vakara partizanu pulka parejas dalas ziemelos no Baltinavas ienema liniju: Lauzi-Razsieki-Mukaši.

8. Daugavpils pulks 11. janvari, turpinot uzbrukumu, ar I bataljonu vakara ienema liniju Stranniki-Rejeva. II bataljons tani paša laika sasniedza Kuchvas upi pie Stupaniem un Krauliem. Jatnieku vads Ritupes stacijas tuvuma bija noverojis tur ienaidnieka speku kustibu un 2 brunu vilcienus.

7. Siguldas pulka I bataljons atradas Liepna, bet 2 rotas no ši pulka ieradas Vilaka 8. Daugavpils pulka komandiera riciba : 2 š pulka rotas 10. janvari izbrauca no Jelgavas uz fronti. Parejas ši pulka dalas 11. janvari palika iepriekšejas vietas, izpildot agrak dotos uzdevumus.

Latgales divizijas komandieris vakara, pec sanemtam zinam par stavokli fronte, deva pulkiem uzdevumus 12. janvara darbibai. Latgales partizanu pulkam ar II bataljonu ienemt Jaunlatgali, bet 8. Daugavpils pulkam, kopa ar brunoto vilcienu, uzbrukt gar dzelzcelu, pabalstit partizanu pulka kreiso sparnu un parraut Jaunlatgales-Pleskavas dzelzcelu Strekalovas rajona. Citam, divizijai paklautam dalam, noturet ienemtas pozicijas un izdarit pastiprinatu izlukošanu.

Nakts uz 12. janvari pagaja mierigi, kad bija atsists ienaidnieka pretuzbrukums Jaunrikavas rajona. Katlešu rajona apšaudišanas.

12. janvara rita sakas uzbrukums Jaunlatgalei. 8. Daugavpils pulka ritenbrauceju rota atri ienema Gorodišcu, kurai drizi tuvojas kada ienaidnieka vieniba. Ritenbrauceju rota ielaida sadža ienaidnieka izlukus un tos, bez neviena šaviena, sanema. Ienaidnieka vieniba sekoja saviem izlukiem. Ritenbrauceju rota, strauji uzbrukot, ielenca ienaidnieku un sanema gusta rotas komandieri un 113 sarkanarmiešus ar 2 ložmetejiem. Jatnieku vads šini laika bija sasniedzis dzelzcelu starp Ritupes staciju un Zerkaliem. Jatnieki tulin stajas pie dzelzcela postišanas, bet ienaidnieks tos pamanija un atklaja stipru uguni, kas piespieda jatniekus atiet.

II bataljona vienibas ar 2 bateriju uguns pabalstu uzbruka Gorki sadžai, bet ienaidnieks sivi pretojoties, uzbrukumu atsita.

I bataljons ienema Nemeckaju. 12. janvari 8. Daugavpils pulks lielakas sekmes neguva un palika uz vietas. Zaudejumi — 2 ievainoti karaviri.

8. Daugavpils pulka III bataljons nakti tika nomainits pie Katlešiem no Siguldas pulka un 13. janvara rita ieradas Vilaka.

Latgales partizanu pulka II bataljons uzbruka Bokavas muižai un III bataljons Antipavai, bet ienaidnieks bija labi nocietinajies un uzbrukumu atsita. Liepajas pulka III bataljons, pastiprinats ar partizanu pulka instruktoru rotu, 12. janvari uz priekšu negaja, jo ienaidnieks bija ienemis izdevigas pozicijas gar Kuchvas upes krastu. Latgales partizanu pulka I bataljons Karsavas rajona iztureja vairakus ienaidnieka pretuzbrukumus un sanema gusteknus no 471. Pad. Krievijas pulka, kurš nesen bija parvests no Igaunijas frontes.

1. Liepajas pulks laba sparna ienema Muranus un Vecrikavu, ko iepriekšeja diena ienaidnieks pulkam bija atnemis.

2. Ventspils pulka iecirkni ienaidnieks ar 2 brunoto vilcienu pabalstu pecpusdiena uzbruka gar dzelzcelu Vilanu virziena. No sakuma ienaidniekam izdevas gar dzelzcelu atspiest musu priekšejas vienibas, bet ar strauju pretuzbrukumu ienaidnieku atsvieda, izklidinot 472. Pad. Krievijas pulku. Ventspils pulka vienibas šeit sanema gusta ienaidnieka pulka komandieri, adjutantu un 29 sarkanarmiešus. Musu rokas krita ari viens smagais automobilis un citas trofejas. Ari šis ienaidnieka pulks nesen bija parsviests no Igaunijas frontes.

Bija izlemts 13. janvari uzbrukumu turpinat visa musu Austrumu fronte, lai nedotu ienaidniekam iespeju sakoncentret kada vieta lielus spekus un ar tiem izdarit plašaku pretuzbrukumu. Citos frontes iecirknos ienaidnieka pretuzbrukumi mums nebija bistami, bet Jaunlatgales rajona tie mums vareja but draudoši. Jau ta ienaidnieks pret musu frontes kreiso sparnu bija paspejis pievest jaunus spekus un pie tam diezgan ieverojamus. Lidz šim gan tie vel nebija mums bistami, jo ienaidnieks savus spekus šeit izlietoja pa dalam. Sekmes citos frontes iecirknos piespieda ienaidnieku savas rezerves un jaunpienakušas dalas izsvaidit. Tas pats bija japanak ari uz priekšu. Musu kreisa sparna jau bija stipri sajutama ienaidnieka svaigu speku klatbutne. Musu dalas, lai gan turpinaja uzbrukumu, tikai leni un ar sivam kaujam tika uz priekšu. Nebija ari vel ienemta Jaunlatgali, šis svarigais celu mezgls. Vajadzeja apdraudet kadu citu ienaidniekam svarigu centru, lai ar to atvilktu uzmanibu no Jaunlatgales rajona. Šads ienaidnieka centrs vareja but Rezekne. Verojot lidzšinejo ienaidnieka darbibas veidu, vareja pielaist, ka apdraudot vienlaicigi vairakus svarigus centrus jeb virzienus, vinš rikosies ka iepriekš. Pie tam atri un energiski uzbrukot visa fronte, ienaidniekam nebus pietiekoši laika viena vieta sapulcinat lielakus spekus, bet tas bus spiests tos izlietot pa dalam svarigakos virzienos, lai tur apturetu, vai, vismaz, kavetu musu karaspeka kustibu uz priekšu. Bija nepieciešams atuemt ienaidniekam ricibas brivibu. To vareja panakt ar plašu. uzbrukumu visa musu fronte. Pec armijas virspavelnieka štaba ievaktam zinam ienaidnieks uz 13. janvari jau bija paspejis pievest pret musu fronti 9 lidz 10 pulkus. Lai gan šajos pulkos nebija liels karotaju skaits, tad tomer vareja tos kopa rekinat no 5000 lidz 6000 viru. Bez tam bija zinams, ka ienaidnieks gar Rezeknes-Daugavpils dzelzcelu ari grupe lielakus spekus, kur bija jau pievesti 6 pulki. Tie gan bija domati pret poliem, bet, vajadzibas gadijuma, tos vareja izlietot ari pret mums. Vispar jasaka, ka ienaidnieks uz šo laiku bija paspejis izlidzinat musu parspeku. Vareja gaidit, ka ar katru dienu speku samers var grozities mums par launu.

Musu Vidzemes divizijas pulkus vareja parvest uz Austrumu fronti, bet tas prasija ilgaku laiku. Apstakli neatlava gaidit. Par katru cenu vajadzeja gut izškirošus panakumus musu kreisa sparna, lai nodrošinatu Latgales divizijas stavokli. Vajadzeja drizaki iegut Jaunlatgales celu mezglu, izvirzities pietiekoši talu uz austrumiem no Jaunlatgales-Gulbenes un Jaunlatgales-Rezeknes dzelzceliem un tos nodrošinat.