Septembra cinas

Daugavas kreisa krasta 3. Jelgavas pulks turpinaja aizstavet fronti no Kazimiriškiem gar Daugavu lidz Menkiem. Te visu menesi nenotika neviena lielaka sadursme, jo abus pretiniekus škira plata Daugava un katru dienu norisinajas vienigi apšaudišanas. Musu artilerija apšaudija otra krasta dzelzcelu un nepielava ienaidniekam, vismaz diena, uzturet kartigu satiksmi starp Daugavpili un Livaniem, kas zinama mera apgrutinaja lieliniekiem piegadi un ari speku pargrupešanu. Daugavas laba krasta ienaidnieka 1. latviešu strelnieku pulka vienibas uzbruka 1. un ari 2. septembri Valmieras pulka labam sparnam. Tomer pulka jaunais III bataljons visus uzbrukumus sekmigi atsita un ari sanema dažus gusteknus, bet pats zaudeja 10 ievainotus.

Septembra vidu no Tukuma ieradas Krustpili Latvijas vacu zemessargi (Landesvers) un dabuja uzdevumu nomainit fronte 4. pulku un 2. pulka 2 rotas, ienemot fronti no Daugavas gar Jauno muižu un Turkiem lidz Stalidzaniem. Maina ieilga un 4. pulku galigi nomainija tikai 19. septembri, pec kam tas sapulcejas_ rezerve Jekabpils-Krustpils rajona. Vina II bataljons aizbrauca jau 22. septembri uz Ikškiles rajonu un ienema fronti gar Daugavu no Salaspils lidz Ogrei, skaitoties tieši Vidzemes divizijas komandiera riciba. Landesvers, iepazinies ar frontes apstakliem, iesaka sekmigus izluku gajienus.

Ventspils pulks tagad jau bija pilna sastava, jo ari III bataljons (bijušais Piebalgas) bija pienacis un apvienojies ar kapt. Girdo rotu. Pulks tagad sava riciba bija dabujis ari 1. Valmieras bateriju un ienema fronti no Stalidzaniem lidz Borbaliem. Septembri te nekadas lielakas sadursmes nenotika, bet sikas izluku sadursmes musejie sanema vairakus gusteknus.

Liepajas pulka fronte septembri ari bija, samera mierigi. No musu puses notika divi laimigi izluku gajieni. Pirmais notika nakti uz 6. septembri, kad Ivdinos sanema vairakus gusteknus, bet otrais — nakti uz 30. septembri Varaklanu virziena, kad sanema dažus gusteknus, 3 ložmetejus un 110 šautenu, bet zaudeja tikai 3 ievainotus.

Liepajas pulka aizmugure lielinieku bandas nakti uz 11. septembri uzbruka Cesvaines stacijai. Pec ilgakas apšaudišanas lieliniekus aizdzina, pie kam ienaidnieks zaudeja 4 kritušus un 10 ievainotus, bet musu zaudejumi bija 1 kritis un 8 pazuduši. Pedejos velak atrada meža noslepkavotus.

Latgales partizanu fronte ari bija samera mierigi. Lielakas sadursmes notika 2. rotai 2. septembri pie Tilžas, 3. rotai pie Silakroga 13. septembri un 6. rotai, kopa ar divam igaunu rotam, 22. septembri Liepnas tuvuma, kur lielinieki zaudeja 35 kritušus un 29 gusteknus.

Poli 28. septembri meginaja ienemt Daugavpili, forsejot Daugavu. Tas visuma nelaimejas, jo ienema tikai priekš tilta nocietinajumus un uzspridzinaja Daugavas tiltu. Tagad no priekštilta nocietinajumiem pa labi lidz Drujai pozicijas novietojas legiona 1. kajnieku divizija, Drisas rajona darbojas 1. kavalerijas brigade un Polockas rajona — 8. kajnieku divizija. Daugavpils rajona lielinieki aizstavejas pasivi, bet loti aktivi darbojas Kraslavas un Drisas iecirknos, apdraudot ar to gen. Ridz-Smiglija grupas labo flangu. Polu stavoklis pasliktinajas vel tapec, ka septembri sakas nesaskanas un rivešanas ar lietuviešiem.

Padomju Krievijas speki Latgale septembri vel samazinajas, jo grutais stavoklis Denikina fronte piespieda aizsutit uz turieni visus latviešu strelnieku pulkus. Tagad no Borovajas lidz Kraslavai palika vienigi krievu 11. un 4. strelnieku divizija, viens neliels kavalerijas pulks un daži brunotie vilcieni. Musu Austrumu fronte lieliniekiem palika 10 kajnieku pulki, 1 kavalerijas pulks un 1 brunotais vilciens, kopa 7050 durklu, 200 zobenu, 44 vieglie lielgabali un 6 smagie dižgabali, ka ari 150 ložmeteju. No Grigiem uz ziemeliem atradas 11. divizija, bet uz dienvidiem — 4. divizija.