Rezeknes ienemšana

Sakot ar 20. janvari Kurzemes divizijai piekrita loti svarigs uzdevums — Rezeknes ienemšana. Lai gan musu armija visu laiku bija virzijusies uz priekšu, izcinot niknas kaujas un atsitot ienaidnieka pretuzbrukumus, tomer pedejas dienas visai lielu panakumu nebija. Musu armijas kreisa sparna, Jaunlatgales rajona, ienaidnieks bija savilcis pravus spekus un musu dalam nacas izcinit visai niknas cinas. Ienaidnieks šeit bija kluvis stipri aktivs: tapec musu karaspeks vietam tika apturets, bet citur uz priekšu tika loti lenam. Lai atvieglotu Latgales divizijas pulku darbibu Jaunlatgales-Ritupes rajona, armijas virspavelnieks bija nolemis dot ienaidniekam sapigu sitienu Rezeknes rajona. Rezeknes ienemšanai bija loti svariga politiska nozime, jo ta ir visas Latgales garigais centrs. Ar tas ienemšanu butu sasniegtas atkal redzamas sekmes. Musu karaviri ilgajas un grutajas kaujas saka nogurt, tapec ari vajadzeja paatrinat Rezeknes ienemšanu, ar ko ( Shemu 28 ) uzmundrinatu un uzturetu možu karaviru garastavokli. Ari polu armijas vadiba velejas atraki izbeigt Latgales atbrivošanas operaciju, lai mums palidzošas karaspeka dalas varetu izlietot citas operacijas. Rezeknes ienemšanai bija ari loti svariga militara nozime, jo Rezekne ir ari labs celu mezgls. Ši celu mezgla ienemšana liela mera atvieglotu musu armijas turpmako darbibu. Rastos iespeja nokartot viegli un erti satiksmi un sakarus starp musu armijas dalam, ka ari stipri atvieglotos armijas piegade. Ienaidnieks ar Rezeknes zaudešanu butu atkal nokluvis neizdevigaka stavokli.

Polu karaspeka vadiba piedavaja savu palidzibu, apsoloties sutit savu karaspeku tajos virzienos, kur musu Kurzemes divizijas dalas netiktu uz priekšu. Šadu polu labvelibu un laipnibu mes nevarejam izmantot aiz politiskiem iemesliem. Polijas karaspeks jau bija ienemis Daugavpili, tapec nedrikstejam sevi paradit par vajiem, ka paši nespejam ienemt Rezekni un Ludzu. Tapec Rezeknes ienemšanu vajadzeja izdarit Kurzemes divizijas dalam bez tiešas polu palidzibas.

Rezeknes ienemšanas operaciju sakot, Kurzemes divizijas komandiera, plkv.-ltn. Purina, riciba bija šadi speki:

3. Jelgavas pulks (2 bataljoni), 9. Rezeknes pulks, , Landesvers un 2. Ventspils pulks. Kopa ap 6000 karotaju. Šis dalas ienema fronti no Daugavpils-Rezeknes dzelzcela lidz Krustpils-Rezeknes dzelzcelam, abus šos dzelzcelus iesledzot.

Pretim Kurzemes divizijas pulkiem staveja šadi Pad. Krievijas speki : 30., 31. un 33. pulks, 1. strelnieku pulks, 32., 22., 23. un 24. pulks, 65. dzelzcelu bataljons, 99. pulks un vel mazakas mums nezinamas dalas. Kopa ap 6000 karotaju. Bet ienaidniekam bija stipri daudz vairak artilerijas. Ta tad Rezeknes ienemšanas operacija speku parsvara musu puse nebija, bija japalaujas vienigi uz musu karaspeka priekšnieku gudru un energisku vadibu un visu karaviru varonibu. Ka armijas virspavelnieks šajos aprekinos nebija kludijies, radija turpmakie notikumi.

Rezeknes ienemšanas planu izstradaja Kurzemes divizijas komandieris un cereja ienemt pilsetu divas dienas. Uzbrukumu paredzeja sakt 20. janvari agri no rita, bet Rezekni ienemt 21. janvari. Ta ka musu pulki atradas netalu no Rezeknes, tad bija paredzets pilsetu ienemt ar loti strauju uzbrukumu, apejot to no dienvidiem un ziemeliem. Ta, ka Rezekne ir svarigs celu un dzelzcelu mezgls un atradas ienaidnieka frontes centra, tad bija pamats domat, ka pilseta atrodas daudz ripojoša dzelzcelu materiala, ka ari karaspeka noliktavas. Ta ka dzelzcela ripojošais materials mums bija loti vajadzigs, tapat noderigas mums vareja but kara mantas ienaidnieka noliktavas Rezekne, tad vajadzeja parraut Rezeknes-Ludzas dzelzcelu austrumos no Rezeknes. To paredzot, uzbrukuma pavele dalam bija doti šadi uzdevumi: 3. Jelgavas pulkam uzbrukt austrumu virziena un sasniegt liniju Bukmuiža-Kaunata (Novaja-Sloboda).

9. Rezeknes pulkam uzbrukt austrumu virziena ar vienu kolonnu gar Reznas ezera dienvidgalu, bet ar otru gar ši ezera ziemelgalu un sasniegt liniju Kaunata-Recina (Recina - puscela starp Rezekni un Reznas ezeru.) un nodrošinat Landesvera labo flangu.

Landesveram 20. janvari sasniegt Recinu un Tiskadus, bet 21. janvari: ar vienu kolonnu lidz rita gaismai sasniegt Voverovas rajonu, apm. 12 kilometru austrumos no Rezeknes, un parraut Rezeknes-Ludzas dzelzcelu; ar otru kolonnu uzbrukt austrumu virziena, dienvidos no Rezeknes, virzot aiz kreisa sparna stipru rezervi, sava kreisa un 2. Ventspils pulka laba flanga nodrošinašanai.

2. Ventspils pulkam 20. janvari izdarit speku pargrupešanu, izdalot stipru rezervi. 21. janvari pulksten 06,30 uzsakt uzbrukumu austrumu virziena, ienemt Rezekni un tur atstat 1 bataljonu garnizona dienestam, bet parejam dalam, turpinot uzbrukumu, izvirzities lidz linijai Voverova-Lendži. (Lendži — 4 klm uz ziemelrietumiem no Cirmas ezera.)

Rezeknes pulka pastiprinašanai, 20. janvari uz Antonopoli (Antonopole — 18 klm urz dienvid.-dienvidriet. no Rezeknes, dzelzcela tuvuma.) tiek izsutits 3. Jelgavas pulka izluku bataljons.

Latgales divizijas komandieri ludza sava laba sparna vienibas izvirzit linija Lendži-Karsava, bet dalu no spekiem nakti uz 21. janvari izsutit uz Voverovu, kur savienoties ar Landesveru.

Pec Rezeknes ienemšanas pargrupet spekus, ienemot nepartraukt fronti : 3. Jelgavas pulkam Bukmuiža-Antropova (No Kaunatas 6 klm uz dienv. atrodas Antropova, bet 7 1/2 klm uz ziem. — Ostrovskije.) ; 9. Rezeknes pulkam Antropova-Ostrovskije; Landesveram Ostrovskije-Antiži (Antiži — 1 1/2 klm uz austrum. no Pokwminas.) ; 2. Ventspils pulkam — Antiži-Lendži.

No uzbrukuma plana redzams, ka Rezeknes ienemšana uzdota 2. Ventspils pulkam, bet ši plana izpildišana notika mazliet citadi.

20. janvari 3. Jelgavas pulks no rita iesaka uzbrukumu. Ienaidnieks, pamanot musu virzišanos uz priekšu, steidzigi atgaja, jo polu dalas bija jau izvirzijušas uz priekšu. Vienigi III bataljona kreisa sparna ienaidnieks nikni aizstavejas un tikai pec niknas kaujas to izdevas atspiest. Vakara pulks apstajas linija Ruduški-Šlacheti (Šlacheti atrodas Reznas ezera dienvidaustrumu gala, bet 7 klm talak uz dienvidiem — Ruduški.) . Pulks sanema 1 ložmeteju un vairakas šautenes.

9. Rezeknes pulks sastapa nopietnu ienaidnieka pretošanos, kuru tomer sekmigi salauza. Laba sparna III bataljons pecpusdiena ar kauju ienema vairakas sadžas Reznas ezera dienvidrietumu krasta. I bataljons uzbruka vienlaicigi ar Landesvera labo sparnu, ko tam vajadzeja nodrošinat uzbrukuma laika. Bataljona kreisa sparna rota, apejot no austrumiem, palidzeja Landesvera dalam ienemt Vanagu sadžu, kur zaudeja vienu kritušu,. Uzbrukot talak, ienaidnieks nikni turejas sadžas starp šoseju un Reznas ezeru. Visas šis sadžas atrodas paaugstinajuma, tapec tas bija labi aizstavamas. Pec ilgakas kaujas pretestibu salauza un ienaidnieku padzina. Uzbrukot talak, Landesvera vienibas bija atravušas no I bataljona. Bija palikusi lielaka sprauga, kura Serpovkas (Serpovka — 7 klm uz ziemelriet. no Reznas ezera.) sadžas rajona bija palicis ienaidnieka bataljons no 23. pulka ap 200 cilveku ar 2 ložmetejiem. Dažas musu bataljona vienibas jau bija stipri izvirzijušas uz priekšu, kad pamanija palikušo ienaidnieka bataljonu. Ta padzišanai izsutija 1 rotu, kura atri izsita ienaidnieku no sadžam un tas metas begt austrumu virziena. Priekša jau atradas musu vienibas, kuras sanema begošo ienaidnieku ar uguni. Ienaidnieka bataljons tika pilnigi izklidinats. Musu rokas krita ap 80 gusteknu, 1 ložmetejus zirgs ar segliem un citas trofejas. Pulks lidz vakaram izvirzijas lidz linijai Strodi-Prinši (Kolpaki), drusku nesasniedzot vel ar labo sparnu Kaunatu un ar kreiso sparnu Recinu. Ta tad nakti pulka galvenie speki — Reznas ezera ziemelaustrumu krasta, bet III bataljons dienvidrietumu krasta. Pa visu dienu pulks sanema 106 gusteknus, 4 lauka virtuves, 2 parjugus ar zirgiem, 1 ložmeteju un vairak par simts šautenu.

Landesvers ari ar niknam kaujam virzijas uz priekšu gar Daugavpils-Rezeknes dzelzcela abam pusem un vakara atradas no Rezeknes 5—6 kilometros. Ienaidnieks izdarija vairakus pretuzbrukumus, bet sekmju neguva.

20. janvari sevišku varonibu izradija musu brunotais vilciens Nr. 3., kurš darbojas uz Daugavpils-Rezeknes dzelzcela. Uz vilciena atradas neliela desanta vieniba Landesvera 50 viru. Brunotam vilcienam uzdeva padzit pretinieka brunoto vilcienu, izbraukt lidz Balbišu sadžai, kur izsedinat desanta vienibu un kopa ar kajniekiem noturet sadžu, kamer pienaks lielaki Landesvera speki. Agri no rita iesakdams savu darbibu, brunotais vilciens ar kajniekiem izbrauca uz priekšu. Pie Bekši sadžas padzina ienaidnieka vienibas. Braucot vel uz priekšu, sastapa ienaidnieka brunoto vilcienu „Lenin”. Vilcieni piebrauca viens otram uz puskilometra, un abi atklaja artilerijas un ložmeteju uguni. Diezgan ilgi vilkas ši uguns divkauja. Beidzot musu brunota vilciena artileristi ar vairakam granatam trapija ienaidnieka vilcienu. Pacelas liels tvaika makonis un ienaidnieka vilciens steidzigi aizbrauca. Musu brunotais vilciens ar savu uguni saka apšaudit ienaidnieka kajniekos apkartejas sadžas, nodarot tiem zaudejumus. Ienaidnieks neiztureja un nekartiba saka atiet. Pa to laiku no vilciena izkapa musu kajnieki un ienema Balbišus. Musu brunotais vilciens vel izbrauca uz Rezeknes pusi. No Rezeknes pretim izbraucis cits ienaidnieka brunotais vilciens. No jauna iesakas apšaudišanas, kura ilga kadu pusstundu; ienaidnieka brunotais vilciens neka nepanacis, aizbrauca atpakal uz Rezekni. Šada brunota vilciena darbiba stipri atviegloja. Landesvera vienibam Rezeknes apiešanu no dienvidiem. Velak, nopratinot gusteknus, noskaidrojas, ka sarkano brunotais vilciens stipri bojats no musu brunota vilciena artilerijas trapijumiem. (Bojata lokomotive un tenderis, sašauta viena brunota platforma. Smagi ievainots brunota vilciena komandieris un daži artileristi.) Vilciens Rezekne bija atstajis vienu veselu brunoto vagonu, bet bojatie vagoni un lokomotive aizvesti. Šis nebija pirmais gadijums, kur musu III brunotais vilciens bija sašavis ienaidnieka brunotos vilcienus. 4. janvari tika sašauts ienaidnieka brunotais vilciens „III internacionale” uz Krustpils-Rezeknes dzelzcela un 10. janvari Višku stacijas rajona sašava „Smertj ili pobieda”. Minetie ienaidnieka brunotie vilcieni turpmak musu fronte vairs neparadijas.

2. Ventspils pulks ari 20. janvara vakara atradas tikai ap 12 kilometru no Rezeknes abas puses no Krustpils-Rezeknes dzelzcela.

Tapat 1. Liepajas pulks atradas netalu ziemelrietumos no Rezeknes.

20. janvara vakara Rezekne bija jau apnemta no dienvidiem un no ziemelrietumiem. Nakoša diena, 21. janvari sakas izškirošais uzbrukums Rezeknei. Polu karaspeks un Kurzemes divizijas labais sparns turpinaja uzbrukumu austrumu virziena. 3. Jelgavas pulks 21. janvari ar kaujam turpinaja virzities uz priekšu un vakara sasniedza noradito liniju, bet ta ka Bukmuiža atradas polu dalas, tad pulka vienibas tur neiegaja. Pulks pa nakti novietojas rajona starp Bukmuižu un Kaunatu. 9. Rezeknes pulks 21. janvari pavirzijas uz priekšu tikai ar savu labo sparnu lidz Kaunatai (Jaunsloboda).

Landesvers 20. janvara nakti jau iesaka darbibu, jo lidz Voverovai bija apmeram 20 kilometru. 21. janvari Landesvers rikojas citadi, neka tas bija paredzets vispareja Rezeknes ienemšanas plana. Skaidri nav zinams, kadi motivi bijuši par iemeslu šadai ricibai. Domajams, ka te lomu spelejuši vairaki iemesli. Pirmais vareja but tas, ka Landesvera komandieris baidijas ar savu kreiso sparnu iet garam vel neienemtai pilsetai, no kurienes vareja sagaidit specigu uzbrukumu pret savu kreiso flangu, jo aiz kreisa sparna tam stipru rezervju nebija. Ap 2/3 savu speku Landesvers virzija uz ienaidnieka aizmuguri ap 20 kilometru attalo Voverovu, lai parrautu dzelzcelu. Cits iemesls vareja but tas, ka Landesveram gribejas gut Rezeknes ienemeja godu. Landesvera komandieris (anglu pulkvedis Aleksanders) nolema uzbrukumu izdarit šadi : Trieciena grupai, Barta nodalai un Engelhardta jatnieku nodalai tika uzdota Rezeknes apiešana no dienvidiem un Rezeknes-Ludzas dzelzcela parraušana pie Voverovas, apmeram 12 kilometru austrumos no Rezeknes. Šai grupai vajadzeja parraut dzelzcelu un nodrošinat sev flangus un aizmuguri, jo Voverova atradas dzilaka ienaidnieka aizmugure. Atlikušai trešdalai, Hana nodalai, vajadzeja uzbrukt tieši Rezeknei no dienvidiem un ienemt pilsetu. Iepriekšeja diena 2. Ventspils pulka iecirkni notika tikai izluku apšaudišanas. Trieciena grupa, atstajusi savas pozicijas no šosejas pa labi Jelgavas pulka izluku bataljonu un sedzoties no austrumiem ar Engelhardta jatniekiem, 21. janvari plkst. 03,00 nakti no Bednajas (Bednaja atrodas Recinas tuvuma.) iesaka gajienu uz ziemeliem. Pie Skincu sadžas (Skinci sadža atrodas 11 klm uz austrumiem no Rezeknes dienvidaustrumu nomales.) ap plkst. 07,00 grupa uzduras stipram ienaidniekam. Pec niknas cinas ienaidnieku padzina, sanemot 135 sarkanarmiešus. Crru,pa turpinaja uzbrukumu un ap plkst. 09,00 ienema Dubinovas sadžu. Ienaidnieks, pabalstits ar 2 brunoto vilcienu uguni, izdarija pretuzbrukumu. Ta ka grupai lidzi gaja sava artilerija, ta ar uguni padzina brunotos vilcienus un sasita ienaidniekam dažus ložmetejus. Pretuzbrukums tika atsists un grupa turpinaja sekmigi virzities uz priekšu un pirms pulkst. 10,00 sasniedza dzelzcela liniju Pokuminas pusmuižas rajona. Ar rokas granata palidzibu meginaja saspridzinat dzelzcelu, bet tas neizdevas. Spragstvielu grupas riciba nav bijis. Ienaidnieka brunotie vilcieni braukadami pa dzelzcelu, stipri apšaudija dzelzcela stigu, nepielaižot citus postišanas darbus. Ienaidnieks pastiprinata karta ar vairakiem vilcieniem veda projam no Rezeknes gan karaspeku, gan mantas. Šos vilcienus Landesvera dalas apšaudija ložmetejiem, nodarot ienaidniekam loti lielus zaudejumus. Ap pusdienas laiku ari artileriju vareja pievest tuvak un ta saka apšaudit atejošas ienaidnieka kolonnas. Sanema gusta vairak par 300 sarkanarmiešu, ložmetejus un citas kara mantas. Tomer izpostit dzelzcelu neizdevas un ienaidnieks paspeja izbraukt ar 3 brunotiem vilcieniem un vairakiem citiem vilcieniem.

Pa to laiku otra Landesvera kolonna. — Hana grupa, uzbrukumu saka plkst. 06,30. Ši kolonna savukart sadalijas trijas mazakas kolonnas. Laba sparna kolonna uzbruka Rezeknei no dienvidiem caur Ritiniem un Plekšniem; videja kolonna uzbruka gar šoseju, bet kreisa caur Bumbiškiem un Ratiniekiem uz Rezeknes stacijam. Salaužot ienaidnieka pretošanos, laba un videja kolonna ap plkst. 08,00 ielauzas pilseta, bet kreisa kolonna pie Rezeknes 11 stacijas sastapa niknu pretošanos. Ienaidnieks šeit turejas stingri, jo to pabalstija brunotais vilciens. Ap plkst. 09,O0 musu uguns piespieda brunoto vilcienu aizbraukt un ienaidnieku izsita no stacijas. Rezekne bija ienemta, lai gan ne no tas dalas, kurai tas bija uzdots no Kurzemes divizijas komandiera. Musu rokas krita 100 gusteknu no Pad. Krievijas 5 pulkiem, daudz kara mantu, vagonu un citas trofejas. Landesvera trieciena grupa, pec ienaidnieka brunoto vilcienu aizbraukšanas Ludzas virziena, ienema poziciju linija Skinci-Pokumina. Pa labi no tas kavalerijas nodala jau diena ienema Stolerovas rajonu, bet Barta nodala Landesvera kreisa sparna, pie Ozolmuižas un Slobodas, palika lidz pusdienas, jo iepriekšejas dienas nikna kauja bija stipri nogurusi, un tikai velu vakara ieradas Stolerova. Pec Ventspils pulka bataljonu ienakšanas Rezekne, ari Hana nodala izvirzijas uz austrumiem no Rezeknes, bet lidz Trieciena grupai 21. janvari nenonaca, jo jau aiz Griškaniem (Griškani — 5 klm uz austrumiem no Rezeknes.) satika ienaidnieka papravu kolonnu, ar kuru apšaudijas ilgaku laiku, kad ta atgaja uz ziemeliem.

2. Ventspils pulks, saskana ar divizijas komandiera paveli, uzbruka Rezeknei šadi : I bataljons ar pus bateriju uzbruka pilsetai frontali. II bat. uzbruka gar dzelzcelu ar savu kreiso sparnu un iegaja Rezekne no ziemeliem. Aiz II bataljona kreisa sparna virzijas III bataljons ar uzdevumu segt II bat. kreiso flangu un turet sakarus ar Liepajas pulku pa kreisi. I un II bataljons uzbruka šaura fronte katrs ar pus bateriju. Šads speku grupejums nodrošinaja sekties un deva ari drošibu Landesvera kreisam flangam, ja tas vienlaicigi ar Ventspils pulku ietu garam Rezeknei, dienvidos no tas, ka tas bija paredzets uzbrukuma plana. Domajams, ka tada gadijuma ari Landesvera Trieciena grupai izdotos izpostit dzelzcelu austrumos no Rezeknes un ienaidniekam tad vairs neizdotos ar saviem brunotiem un citiem vilcieniem izbraukt no Rezeknes. Ventspils pulka I un II bataljons, virzoties uz priekšu, vairs nesastapa ienaidnieka pretošanos un ap plkst. 12,00 iegaja Rezekne, kur jau priekša atrada Landesvera Hana nodalu. II bataljons palika Rezekne nodibinat kartibu un pildit garnizona dienestu. I bataljons turpinaja izvirzities uz ziemelaustrumiem no Rezeknes un nakti sasniedza tuvu pie Cirmas ezera liniju Antiži-Kotani.

Ventspils pulka III bataljonam negaja tik viegli un tam nacas izcinit niknu kauju. No paša rita bataljons ar nelielam sadursmem sekmigi virzijas uz priekšu. Vieglak gaja bataljona labam sparnam, kurš, sekodams II bataljona kustibam, ap pusdienas laiku pienaca tuvu Rezeknei. Bataljona parejas vienibas, nonakot pie Mežereju un Jurki sadžam, tika sagaiditas ar specigu artilerijas un ložmeteju uguni. Bataljona vienibas uz priekšu netika. Bataljona komandieris rezerves rotai uzdeva sadžas apiet un ari II bataljonam paklauta artilerija atklaja pa ienaidnieku uguni, tomer ienaidnieks turejas un tikai vakara, kad bija apiets no aizmugures, tas saka atkapties. Ar tumsu Ventspils pulka III bataljons palika 3—6 klm ziemelos un ziemelrietumos no Rezeknes. Ventspils pulks bija nodarijis ienaidniekam lielus zaudejumus, kaujas lauka guleja daudz kritušu un ievainotu; gusta krita 75 sarkanarmieši no sarkano komunaru pulka. Vakara pulks nodibinaja sakarus ar Landesvera dalam, bet ar 1. Liepajas pulku to nepaspeja.

1. Liepajas pulks 21. janvari ari uzbruka, lai atvieglotu Ventspils pulkam Rezeknes ienemšanu. Liepajas pulka labaja sparna uzbruka I bataljons ar uzdevumu pariet Rezeknes-Jaunlatgales dzelzcelu un izvirzities ziemelos no Rezeknes. Ienaidnieks pret Liepajas pulku bija paspejis savilkt ieverojamus spekus no rezervem un tadel I bataljons virzijas uz priekšu visai leni. Katru sadžu vajadzeja ienemt ar kauju. Atejot ienaidnieks sadžas aizdedzinaja. Lidz vakaram bataljons nesasniedza pat dzelzcelu. Bataljons sanema 15 gusteknu. Kreisa sparna II bataljonam veicas vieglaki un ap plkst. 18,00 bataljona vienibas pargaja dzelzcelu un šoseju. Vakara bataljons izvirzas stipri priekša I bataljonam un ar savu kreiso sparnu jau sasniedza Stiglovas muižu (10 klm dienvidos no Karsavas). Pa kreisi no II bataljona kauja bija ievadits viens 4. Valmieras pulka bataljons.

21. janvara vakara visas Kurzemes divizijas karaspeka dalas bija izvirzijušas gandriz lidz noraditai linijai. Vakara ienaidnieks izdarija pretuzbrukumu Jelgavas pulka kreisa sparna dienvidos no Kaunatas, bet tas tika atsists un cieta zaudejumus. Uzbrukot 9. Rezeknes pulkam austrumu un Landesveram ziemelaustrumu virziena, bija radusies sprauga. Šo spraugu ienema 3. Jelgavas pulka izluku bataljons, ar ko panaca nepartrauktu fronti un karaspeka dalas nokartoja savstarpejos sakarus. Nakoša diena Jelgavas pulka izluku bataljonu atvilka divizijas rezerve.

21. janvari faktiski nobeidzas Rezeknes ienemšanas operacija. Visas Kurzemes divizijas dalas bija varonigi cinijušas un guva spidošas sekmes. Ienaidnieks bija cietis lielus zaudejumus gan kritušos un ievainotos, gan ari gusteknos, kuru bija vairaki simti. Rezekne bija ieguts bagatigs kara laupijums. Vairakas ienaidnieka karaspeka dalas bija iznicinatas vai izklidinatas, un tuvaka nakotne kaujas piedalities nevareja. Rezeknes rajona musu fronte bija pavirzita uz priekšu vairak ka 20 kilometru. No dabuta trieciena Rezeknes rajona, ienaidnieks steidzigi atgaja austrumu virziena lielaka attaluma.

Rezeknes ienemšana bija liels militars un politisks ieguvums. Nezinatajs vareja no ta secinat, ka ar Rezeknes ienemšanu gandriz visa Latgale atbrivota. Ar Rezeknes ienemšanu paradijam saviem sabiedrotiem-poliem, ka esam stipri. Tam kara liela nozime, jo tikai stipram ir draugi un sabiedrotie. Vajo reti kads atbalsta, bet gan drizak cenšas tam kaut ko atnemt. Atlikas vel atsviest ienaidnieku uz austrumiem no Rezeknes-Karsavas dzelzcela, tad gar visu musu frontes aizmuguri ietu dzelzcelš, kas mums dotu daudz priekšrocibu. Ienaidniekam turpretim, ar Rezeknes ienemšanu atnemam priekšrocibas, apgrutinot satiksmi un piegadi pa dzelzcelu, kada tam lidz šim bija.

Pec Rezeknes ienemšanas ienaidnieka rokas palika vairs tikai viens lielaks centrs-pilseta — Ludza, kurai maza militara un politiska nozime. Latgales svarigako garigas kulturas centru Rezekni ienema musu pašu pulki, bez tiešas sabiedroto palidzibas. Tas musu karaviriem un tautai deva gandarijumu un ar lepnumu varejam teikt: ta zeme ir musu, musu delu asinim ieguta. Tas uzliek nakošam paaudzem sveto pienakumu sargat un aizstavet musu tautas asinim pirkto musu pašu zemi. Izlietas asinis mus saista ar tevzemi stipram un nesaraujamam saitem. Viscelakais darbs un vissvetakais pienakums ir savu zemi un savus tautas bralus un masas atbrivot no sveša juga. Un vislielakais gods aizstavet un sargat savu atbrivoto zemi.