Militarais un politiskais stavoklis Latvija 1919. gada vasaras vidu.

Strazdu muižas pamiers stajas speka 3. julija plkst. 12,00 un saskana ar vina noteikumiem Dzelzs divizijai un Landesveram vajadzeja atstat Rigu lidz 5. julija plkst. 18,00, atejot ar Dzelzs diviziju aiz Olaines pozicijam un ar Landesveru uz Tukuma rajonu. Jau nakti uz 3. juliju, vel pirms pamiera parakstišanas gen. Golcs, kas tagad atkal parnema sava vadiba visus vacu un Landesvera spekus, paveleja tiem atiet uz Daugavas kreiso krastu, jo vinš baidijas, ka igaunu flotes artilerija ar savu uguni no Daugavgrivas rajona saks apšaudit Daugavas tiltus un tada karta apdraudes Dzelzs divizijas un Landesvera atkapšanos uz Daugavas kreiso krastu.

Drusku jau agrak Rigu atstaja ari Niedra ar saviem ministriem, kuri pec dažiem starpgadijumiem nokluva Liepaja un no turienes driz vien aizbrauca uz arzemem Tapat, kopa ar Golca spekiem, no Rigas izgaja ari firsta Livena nodalas viens neliels bataljons, kas lidz šim Riga izpildija sardžu dienestu. Tas aizgaja uz Jelgavu, lai tur turpinatu savu formešanos. Ka zinams, Livena nodala atsacijas nemt dalibu cinas pret igaunu un musu Ziemelu Latvijas brigades spekiem Cesu kaujas un tadel majors Fletchers to aizsutija jau 18. junija no Veismanu muižas rajona atpakal uz Rigu Tagad nodala skaitijas 3 nelieli bataljoni, no kuriem vienu atstaja Riga, bet divus, ar Sabiedroto priekšstavu piekrišanu, aizsutija uz Liepaju sardžu dienestam. Vacu speki jau 22. junija aizgaja no Liepajas uz Priekules rajonu, jo gen. Golcs, ticedams, ka Vacijas pilnvarotie nekada zina neparakstis Versalas miera ligumu ( Versalas miera ligumu parakstija 1919. gada 28. junija.) un tadel vareja atkal gaidit kara darbibas atjaunošanu starp Sabiedrotiem un Vaciju, neuzdrošinajas atstat Liepaja savus nelielos spekus, kad turpat kara osta atradas diezgan pravi anglu juras speki.

Musu Pagaidu valdiba, ar Ministru Prezidentu Karli Ulmani priekšgala, izbrauca no Liepajas ar kugi Saratovu uz Rigu kur ieradas

8. julija un tur to jusmigi sagaidija. Pagaidu valdibas stavoklis ari tagad nebija viegls, jo gandriz visa Latgale atradas lielinieku rokas, Golca speki vel rikojas Jelgavas, Bauskas, Saldus un Priekules rajonos, bet Lietuvas armijas dalas Subates un Ilukstes rajona. Pec Ziemellatvijas brigades dalu ieiešanas 6. julija Riga, notika musu abu brigažu apvienošanas un tadel bija vajadzigs kopejs virspavelnieks. Par tadu Pagaidu valdiba 10. julija iecela gen.

Simonsonu, bet dažas dienas velak parveidota ministru kabineta vinam uzdeva izpildit ari apsardzibas ministra amatu. (1923. gada apsardzibas ministra nosaukumu pardeveja par kara ministri.) Lielas un labi noorganizetas armijas, saprotams, tas nebutu pareizi, ka viena persona apvieno armijas virspavelnieka un apsardzibas ministra amatus, bet pie mums Latvija tani laika tas bija lietderigi : armija tikko vel organizejas, lidzekli bija loti niecigi un tadel bija velams, lai tas, kas parzina armijas budžetu, butu ari armijas formetajs un vaditajs. Par virspavelnieka štaba priekšnieku iecela plkv.-ltn. Ed. Kalninu. Ta ka Latgales rietumu nomale kaujas darbiba ar Padomju Krievijas spekiem vel turpinajas, tad 12. julija virspavelnieks iecela par Austrumu frontes pavelnieku pulkvedi Balodi un vina riciba atdeva visas tas karaspeka vienibas, kuras tur patlaban atradas un kuras pienaks ari velak. Tani paša diena par Rigas garnizona priekšnieku iecela pulkvedi Zemitanu.

Armijas reorganizacija. Abam brigadem apvienojoties viena Latvijas nacionala armija, tagad vajadzeja ievest ari vienadu organizaciju. Lidz šim Ziemellatvijas brigades organizacija krasi atškiras no plkv. Baloža brigades organizacijas. Pirma bija 3 kajn. pulki pa 2 vai 3 bataljoniem katra, Ziemellatvijas partizanu pulks, pareizak nodala (ap 290 cilv.), un 2 rezerves bataljoni, ka ari 3 baterijas, 1 neliels eskadrons un 1 brunotais vilciens.

Pulkveža Baloža brigade sastaveja galvena karta no atseviškiem bataljoniem. Pec Rigas ienemšanas 22. maija, pieteicas loti daudz brivpratigo. Ari province izdaritas vietejas mobilizacijas deva pravu cilveku skaitu. Tadel tagad, bez agrakiem veciem 3 atseviškiem bataljoniem un Bauskas bataljona, saformeja vel 4., 5. un 6. atseviško bataljonu, bet turpinaja formet 7. atseviško (skolnieku), 8. Piebalgas un Malienas atseviško bataljonu. Bez tam brigade vel ietilpa I kavalerijas divizions no 4 eskadroniem, inženieru-sapieru bataljons, 1 baterija (2 lielgabali), aviacijas grupa ar 2 kaujas lidmašinam un Rigas jaunformejamie speki. (Tanis skaitijas 186 virsn. un 735 instr.-kareivji.) Pedejie izpildija rezerves (papildu) bataljona lomu. Katra no minetam brigadem tagad jau skaitijas ap 10.000 cilveku. Bez tam vel rajona uz ziemelaustrumiem no Lubanas ezera formejas Latgales partizanu pulks ( Pagaidam gan vel tikai 4 rotu sastavas) , bet rajona uz ziemeliem no Subates formejas Augškurzemes partizanu pulks. ( Tas vel bija tikai apm. 200 cilv. stipruma) Bez minetam ierindu vienibam, ka visas jaunas armijas, ta ari musu armija bija lielaks skaits aizmugures dažadu iestažu un komandanturu. Julija vidu visa musu armija jau skaitijas:

a) Austrumu fronte 413 virsn., 9041 instr.-kar., 81 ložm., 57 patš. un 5 lielgab. ; b) Rigas rajona 622 virsn., 6773 instr -kar., 26 ložm., 30 patš. un 8 lielgab. ; c) Liepajas rajona un rezerves bataljonos 103 virsn., 5706 instr.-kar. un 1 ložm.; d) etapos un komandanturas 108 virsn. un 2662 instr.-kar. Kopa 1246 virsn., 24.182 instr.-kar., 108 ložm., 87 patš. un 13 lielgabali.

Ka redzams, tad jau julija vidu musu armija pec cilveku skaita bija pietiekoši speciga, bet vina vel nebija pilnigi noorganizeta, apmacita un puslidz pietiekoši apbrunota. Lai ievestu armija vienadu organizaciju, tad virspavelnieks ar 15. julija paveli un dažiem velakiem rikojumiem paveleja saformet 3 divizijas: Kurzemes, Vidzemes un Latgales. Katra divizija vajadzeja but 3 kajnieku un 1 artilerijas pulkam, 1 eskadronam un 1 inženieru rotai, pie kam katra kajnieku pulka 3 bataljoni pa 4 rotam bataljona, 1 ložmeteju un 1 velosipedistu rota. Pedeja gan lidz pat kara beigam, ar maz iznemumiem, palika bez velosipediem un ta patiesiba parvertas par izlukošanas rotu.

Patlaban armija no 3 jau esošiem kajnieku pulkiem bija 3 bataljonu sastava vienigi 2. Cesu kajnieku pulks. 1. Valmieras kajnieku pulks vel turpinaja Laudona formet savu III bataljonu, kuru tas bija sacis formet jau 20. junija. Liepaja 3. Jelgavas pulks (velak 7. Siguldas pulks) bija tikai 2 bataljonu sastava.

Kurzemes diviziju saformeja no pulkveža Baloža brigades vienibam, pie kam 1. Liepajas kajnieku pulkam, ka kadrus, deva 1. Neatkaribas un Malienas bataljonu, bet III bataljonu saformeja tikai rudeni. 2. Ventspils kajnieku pulkam, ka kadrus, deva 2. Cesu, 4. atseviško ( To sauca ari par Rigas vai plkv.-ltn. Skujina bataljonu.) un 8. Piebalgas bataljonu. 3. Jelgavas kajnieku pulku saformeja no 3. atseviška (Studentu) un Bauskas atseviška bataljona, ka ari no Augškurzemes neliela partizanu pulka.

Vidzemes diviziju saformeja no Ziemellatvijas brigades vienibam, pardevejot 1. Valmieras pulku par 4. Valmieras pulku, bet 2. Cesu pulku par 5. Cesu pulku, pievienojot tam ari Ziemellatvijas nelielo partizanu pulku (nodalu). 6. Rigas kajnieku pulku saformeja no Ziemellatvijas brigades rezerves bataljona un neliela Austrumu frontes rezerves bataljona.

Latgales diviziju saformeja no jau esoša Liepaja 3. Jelgavas kajnieku pulka, kuru pardeveja par 7. Siguldas pulku, bet vina III bataljonu saformeja tikai novembri un decembri. Parejos 2 pulkus saformeja no dažiem atseviškiem bataljoniem un karaviriem, kurus samobilizeja Riga un Rigas aprinki. Priekš 8. Daugavpils kajnieku pulka, ka kadrus, nema 5. atseviško bataljonu (kapt. Sukura) un 6. atseviško bataljonu (kapt. Tilles). 9. Rezeknes kajnieku pulkam, ka kadrus, deva 7. atseviško bataljonu (Skolnieku), 2 rotas no Rigas jaunformejamiem spekiem un Saldus komandanturas rotu. Diviziju eskadronus nema no I kavalerijas diviziona, bet inženieru rotas no plkv. Baloža brigades inženieru-sapieru bataljona, kuru izformeja. No 2 brunotiem vilcieniem ( II brunoto vilcienu saformeja Valmieras pulks Krustpili, bet I brunoto vilcienu (bijušais lielinieku) atnemam Virgolicam Priedaines stacija.) un 3 brunotiem automobiliem velak saformeja Brunoto divizionu. Kajnieku pulku formešanu, visuma, jau nobeidza augusta vidu. Novilcinajas vienigi artilerijas pulku formešana, galvena karta aiz lielgabalu trukuma.

Zemgales diviziju (10. Aizputes, 11. Dobeles un 12. Bauskas kajnieku pulks) saformeja tikai 1919. gada beigas un 1920. gada sakuma Liepaja.

Armijas reorganizacijas sakuma musu karaspeka vienibas ienema tadu stavokli : Austrumu frontes paša laba sparna atradas Augškurzemes partizanu pulks Asares un Rubenes muižas rajona. Pulks vel tikai formejas un vina skaitijas ap 200 cilveku. Pa labi tam bija sakari ar Lietuvas armijas kreiso sparnu, Panevežas atseviško bataljonu, kas darbojas Subates rajona. Pa kreisi no Augškurzemes partizanu pulka, Zasas muižas rajona, darbojas Valmieras pulka 6. rota, jatnieku un kajnieku izluku komandas. Julija vidu tur vel pienaca no Daugavas laba krasta Valmieras pulka 3. rota. (shema Nr.1)

Ziemellatvijas partizanu nodala (pulks), ka ari I kavalerijas diviziona 1. eskadrons un 2 vadi no 4. eskadrona (ložmeteju). Lai apvienotu musu speku vadibu Daugavas kreisa krasta, pulkvedis Balodis iecela par Kurzemes kaujas rajona priekšnieku kapteini Hasmani un vina iecirknis bija no Livaniem lidz Lietuvas armijas kreisam sparnam.

Daugavas laba krasta 1. Valmieras pulka 7 rotas, pastiprinatas ar 1 bateriju (5 dižgabali) un II brunoto vilcienu, ienema pozicijas Trepes stacijas un Mežmuižas rajona. Pa kreisi no vina atradas 2. Cesu atseviškais bataljons Turku sadžas rajona, bet 3. atseviškais (Studentu) bataljons — Atašienes (Borchu) stacijas rajona. Talak uz ziemeliem no Krustpils-Rezeknes dzelzcela purvaino meža rajonu apsargaja Atašienes stacijas komandanta, kapteina Girdo, rota. Odziena saka pienakt no Vecpiebalgas plkv.-ltn. Skujina 4. atseviškais bataljons. Starp Teicu purvu un Lubanas ezeru, Murmastienas un Barkavas rajonus apsargaja 1. Neatkaribas bataljons. Visi minetie 4 atseviškie bataljoni bija katrs 3 strelnieku rotu, 1 ložmeteju rotas un nelielas sakaru komandas stipruma (apm. 650-700 cilveku). Gar Lubanas ezera rietumu krastu fronti tureja Malienas atseviškais bataljons, kas pašlaik vel bija tikai 2 nelielu rotu, stipruma. Uz ziemelaustrumiem no Lubanas ezera darbojas Latgales partizanu pulks, kas bija saformejis jau 4 rotas un tas aizstaveja Augustavas, Sudrabes, Silakroga un Kupravas rajonus. Talak uz ziemeliem darbojas igaunu armijas vienibas. Aizmugure atradas: Vecgulbene Austrumu frontes nelielais rezerves bataljons, Valmiera Ziemellatvijas brigades rezerves bataljons, Jaungulbene apmacijas Valmieras pulka instruktoru rota (apm. 160 -cilveku) un Vecpiebalga vltn. Grosvalds turpinaja formet 8. atseviško, bataljonu.

Rigas rajona atradas 2. Cesu pulks, 3 baterijas, 5., 6. un 7. atseviškais bataljons, Rigas jaunformejamie speki, inženieru-sapieru bataljons un aviacijas grupa. ( Aviacijas grupa jau skaitijas 32 virsn. un 278 instr.-kareivji, bet tikai 2 kaujas lidmašinas.) Bez tam Riga bija jau pa dalai saformetas, pa dalai vel formeja armijas centralas parvaldes un dažadas aizmugures iestades. Jelgava formeja 2. atseviško Jelgavas brivpratigo rotu. Bauskas rajona vel atradas atseviškais Bauskas bataljons, ( Bauskas b-na jau skaitijas 775 karaviri ar 6 ložm.) kas jau bija pietiekoši norudits maija meneša kaujas ar lieliniekiem. Kavalerijas diviziona vienibas bija stipri izkaisitas: 1. un 1/2    4. eskadrona atradas Kurzemes kaujas rajona, 2. eskadrons un 1/2   4. eskadrona — Daugavas laba krasta Turku sadžas rajona ; 3. eskadrona 1 vads darbojas Austrumu frontes aizmugure banditu likvidešanai, bet vina parejie vadi turpinaja formeties Rigas Jurmala.

Liepaja atradas 3. Jelgavas kajnieku pulks (velakais 7. Siguldas pulks) 2 bataljonu sastava. To saformeja junija beidzamas dienas Rujienas rajona no rezerves bataljona karaviriem ( Pulka pašlaik skaitijas 22 virsn. un 1580 instr.-kareivju.) un 30. junija vinu parveda anglu kara kugi no Tallinas uz Liepaju. Tur jau atradas otras škiras zemessargu bataljons (2 rotas), kas sakuma bija domats tikai sardžu dienestam, bet pamazam iztirot to no veciem un ierindai nederigiem kareivjiem, vinu velak izveidoja par labu kaujas vienibu un rudeni parformeja par 11. Dobeles kajnieku pulku. Bez tam Liepajas rajona karaspeka priekšniekam bija paklautas ari visas komandanturas, kuras atradas rietumos no Saldus-Talsu linijas.

Sakot ar 1919. gada 6. juliju, musu armijas sastava skaitijas ari Landesvers, kuru tagad pardeveja par Latvijas vacu zemessargiem. Pedejo nosaukumu tomer lietoja loti reti un pec vecas parašas turpinaja saukt par Landesveru. Tukuma rajona tas izdarija savu reorganizaciju. Lai butu garantija, ka Landesvers atkal izdeviga bridi neparietu musu ienaidnieka puse, par vina komandieri iecela anglu armijas pulkvedi Aleksanderu. Tas bez anglu valodas nevienu citu valodu neprata un tadel Landesvera faktiskais vaditajs bija vina paligs, vietejais vacietis un bijušais krievu juras kapteinis barons Taube. Pedejais bija liels intrigants un ka ari Bermonts sava gramata „Im Kampfe gegen den Bolschewismus” raksta, tad baronam Taubem bija slepena vienošanas ar Bermontu. Velak rudeni, kad Landesvers jau atradas lielinieku fronte Livanu rajona un sakas Bermonta uzbrukums Rigai, barons Taube, redzedams, ka vinam nav iespejams izpildit slepeno solijumu, t. i. pievienot Landesveru Bermonta spekiem, aizbega uz Vaciju, kopa ar citiem nesamierinamiem landesveristiem. Taubes vieta naca Landesvera štaba priekšnieks, barons Radens, kas bija labs karavirs un ar kuru viegli vareja saprasties musu armijas vadiba. Landesvera reorganizacija Tukuma rajona vilkas garuma, jo vinu vajadzeja iztirit no karaviriem, kuri lidz 1919. gada 1. janvarim bija skaitijušies par Vacijas pavalstniekiem. Tadel Landesvera sastavs, saprotams, liela mera samazinajas, bet tomer uz uzturu vel palika ap 5000 cilveku, no kuriem gan ierindu vienibas skaitijas tikai apm. 3700 cilveku,, 11 lielgabalu, 36 smagie un 70 vieglie ložmeteji, un 3 minmeteji. Tagad Landesveru parformeja 3 nodalas (Detachement) : Trieciena (Stosstruppe), Barta un Hana. Bez tam Landesvera ietilpa ari vel dažas nelielas specialas vienibas. Katra nodala kajnieku vienibas bija apmeram musu atseviška bataljona stipruma, bet bez tam vel pa 1 baterijai un 2 nodalas ari pa nelielam eskadronam. Stipraka bija Trieciena nodala.

Musu karaspeka vadiba. Pec armijas reorganizacijas nobeigšanas musu augstakas un videjas vadibas sastavs bija tads:

Armijas virspavelnieks, generalis Simonsons.

Armijas virspavelnieka štaba priekšnieks, plkv.-ltn. Ed. Kalninš.

Armijas štaba operativas dalas priekšnieks, kapt. Hartmanis. Armijas inspektors, generalis Misinš.

Kurzemes divizijas komandieris, pulkvedis Balodis.

1. Liepajas kajn. pulka komandieris, plkv.-ltn. Gailitis

2. Ventspils kajn. p. k-ris, p.-1. Purinš.

Diviz. štaba pr-ks,plkv.-ltn. Laiminš.

3. Jelgavas k.p. k-ris, kapt. Dombrovskis.

Kurzemes artil: p. k-ris, kapt. Fogelmanis.

Vidzemes divizijas k-ris, plkv. Zemitans.

4. Valmieras kajn. p. k-ris, p.-l. Jansons.

5. Cesu kajn. p. k-ris, kapt. Pencis.

Diviz. štaba pr-ks, kapt. Spandegs.

6. Rigas kajn. p. k-ris, plkv.-ltn. Šmidts.

Vidzemes artil: p. k-ris, kapt. Dannebergs

Latgales divizijas k-ris, plkv.-ltn.Berkis.

7. Siguldas kajn. p. k-ris, p.-1. Dankers.

8. Daugavpils kajn. p. k-ris, kapt. Tille.

9. Rezeknes kajn. p. k-ris, p.-l. Bolšteins.

Diviz. štaba pr-ks, kapt. Dunens.

Latgales artil. pulka k-ris, kapt. Bankins.

Liepajas rajona karaspeka priekšnieks (ar divizijas k-ra tiesibam), pulkvedis Penikis.

Vina štaba priekšnieks, kapt. Olekšs.

Latvijas vacu zemessargu (Landesvera) komandieris, anglu armijas pulkvedis Aleksanders.

Vina paligs, juras kapteinis Taube, un štaba pr-ks, majors Radens.

Armijas apgadibas priekšnieks, plkv.-ltn. Stiebris.

Armijas saimniecibas priekšnieks, ltn. Kevietis.

Artilerijas apgadibas priekšnieks, plkv.-ltn. Ruškevics.

Armijas sanitarais priekšnieks, arsts-plkv. Snikers. Armijas tehniskas dalas pr-ks, kapt. Aparnieks.

Etapu priekšnieks, plkv.-ltn. Silenieks.