Latvijas armijas Dienvidu frontes speki 1919. g. vasara un rudeni.

Golca vilcinašanas ar sava karaspeka evakuaciju, musu armijas vadibai nevareja nebut aizdomiga. Tadel jau 16. julija izsutija no Rigas 6. atseviško bataljonu, smagas artilerijas pus bateriju un 25 jatniekus, ienemt un aizstavet pozicijas Mazjumpravas-Salaspils linija. Cesu pulks palika Riga rezerve, kur izpildija ari lielo garnizona sardžu dienestu, izsutot tikai 1 rotu Mazas-Juglas pareju apsargašanai un otru rotu uz Tirinu muižu. Daugavas kreisa krasta noverot visu rajonu lidz linijai Bulduri-Dzilnas-Peles-Skrundas-Narkevici uzdeva 3. eskadrona patrulam, bet plkv. Baloža brigades baterijai (2 lielg.) paveleja ienemt pozicijas pie Ebelu muižas, nozimejot Cesu pulka 1 rotu vinas apsardzibai. Paša Riga vel atradas 5. atseviškais bataljons, kas izpildija policijas dienestu, 2 baterijas, 7. atseviškais bataljons un Rigas jaunformejamie speki, kuri turpinaja savu formešanos.

Nakošas dienas jau notika nelielas sadursmes ar Gen. Golca karaspeka nodalam: 21. julija aiz Kekavas un 24. julija pie Sturišiem. Tani paša diena musu izluku nodala aresteja vacu radiostaciju uz Kalnciema-Slokas cela. Lai noverstu turpmakas sadursmes, ka jau mums zinams, 25. julija anglu gen. Berts nosacija neitralu joslu. Tomer tas maz ko lidzeja, jo Golca karaspeks to nerespekteja. Sabiedroto parstavji velejas, lai pec iespejas vairak pastiprinatu musu Austrumu fronti, jo tie nevareja pielaist varbutibu, ka Golcs neizpildis vinu noradijumus. Tadel ari augusta pakapeniski aizsutija no Rigas rajona uz Austrumu fronti gandriz visu musu artileriju. Riga palika vienigi 2 vecie krievu lielgabali, neskaitot dažus noliktavas, kuri vel nebija savesti kartiba. Uz turieni aizsutija ari I brunoto vilcienu, 2 brunotos automobilus un 2 derigas lidmašinas. Attieciba uz Golca speku evakuaciju, musu valdiba un armijas vadiba bija citados ieskatos, neka Sabiedroto priekšstavi un tadel steidzamibas karta turpinaja parorganizet armiju, ka ari formet Latgales divizijas pulkus, atsaucot 3. augusta uz Rigu 6. atseviško bataljonu, kas bija nozimets par kadru 8. Daugavpils pulkam. Kad augusta beigas Dzelzs divizijas vienibas atteicas, braukt uz Vaciju un atbrunoja Jelgavas 2. brivpratigo rotu, tad musu armijas vadiba skaidri redzeja, ka no turienes drizuma ir gaidams uzbrukums un tadel saka pastiprinat spekus Rigas fronte, kurus nema ka no Austrumu frontes, ta ari no citam vietam. Laika no 25. lidz 30. augustam uz Rigu parbrauca 6. Rigas kajnieku pulks , (Rigas pulka I un II b-nu saformeja augusta sakuma Valmiera no Ziemellatvijas rezerves b-na, bet III b-nu — Vecgulbene no Austrumu frontes rez. b-na)

kura cilveku skaits bija pravs, bet ierocu visiem vel nepietika. No, Liepajas izbrauca uz Rigu 30. augusta ari 7. Siguldas pulks. Ta ka tagad Liepajas apsardzibai palika vienigi otras škiras zemessargu bataljons un Latgales divizijas nelielais papildu bataljons, ka ari dažas komandas, tad anglu militaras misijas virsnieki cela iebildumus un tadel virspavelnieks paveleja pulka komandierim, plkv.-ltn. Dankeram, atgriezties atpakal uz Liepaju ar 7. pulka 2. un 8. rotu, bet pec dažam dienam vel aizsutija uz turieni 6. pulka 2. rotu. Siguldas pulka 6. rota palika Ventspili, bet 6. pulka 4. rota aizbrauca uz Tukumu, lai pastiprinatu tur komandanturas komandu. (shemu 5)

Iestajies klusums Austrumu fronte atveleja parvest uz Rigas rajonu jau 31. augusta 2. Valmieras bateriju, smago bateriju (divi 47-liniju lielgabali) un I brunoto vilcienu.

Musu valdibai un armijas vadibai lielas galvas sapes darija Landesvers, kas julija un augusta parformejas Tukuma rajona. Velams bija, cik atri vien iespejams parvest to uz Austrumu fronti. Paliekot Tukuma rajona, vinu Golcs vai Bermonts viegli vareja piespiest pievienoties saviem spekiem un pat tada gadijuma, ja kaut ari lielaka dala no Landesvera to neveletos. Pateicoties anglu generala Berta energijai, Landesvers jau 8. septembri izbrauca caur Rigu un nakošas dienas pievienojas Austrumu frontes spekiem. Tagad bija iespejams nomainit 4. Valmieras pulku un ta II bataljons jau 22. septembri aizbrauca uz Ikškili, bet parejie 2 bataljoni, dažadu iemeslu del, aizkavejas Austrumu fronte un tie izbrauca uz Rigas rajonu tikai 8. un 9. oktobri, kad tur jau bija sakušas kaujas.

Lai papildinatu virsnieku un instruktoru komplektu, tad septembri saka formet Riga ari Kara skolu un Instruktoru bataljonu.

Par Kara skolas priekšnieku iecela kapt. Klinsonu, par Instruktoru bataljona komandieri plkv. Apini, bet par kara macibas iestažu priekšnieku plkv. Peniki, kura vieta par Liepajas rajona karaspeka priekšnieku naca 7. pulka komandieris, plkv.-ltn. Dankers. Siguldas pulka komandešanu uznemas kapt. Kalninš, kas lidz šim bija 7. pulka bataljona komandieris.

Kara macibas iestažu komplektešana novilcinajas, jo Kara skolas 2 rotam nepietika attiecigi noderigu kareivju, bet nacas uznemt ari ne karavirus. Tikko nobeidza uznemšanas eksamenus, kad sakas Bermonta uzbrukums. Instruktoru bataljona parmainas sastavu gribeja komplektet no samobilizetiem oktobra sakuma un tadel 8. oktobra kaujas parsteidza bataljonu vel pilnigi negatavu.

Dienvidu frontes izveidošana. lidz 24. —25. augusta notikumiem Jelgava, musu Dienvidu fronte Rigas rajona bija loti vaji ienemta, bet tad saka vinu steidzamibas karta pastiprinat un 1. septembri 32 klm garas pozicijas no Dubultiem lidz Plavniekiem jau aizstaveja vienibas no 9., 5. un 6. pulka, kuras kopa skaitijas 1049 durkli, 3 smagie un 3 vieglie ložmeteji, 16 patšautenu un 4 lielgabali. Riga rezerve gan skaitijas 5 kajnieku pulki, bet tie vel nebija pilnigi saformeti, vaji apbrunoti, slikti apgerbti un nepietiekoši apmaciti. Vinu formešanu liela mera aizkaveja lielais apgerbu un apbrunojuma trukums. Septembra beigas gan sanema caur Konsuma sabiedribu iepirktos apgerbus un apavus. Diemžel liela dala no tiem izradijas par maziem un nederigiem. Oktobra sakuma pienaca ari ilgi gaiditais šautenu sutijums. Tomer vislielakas

galvas sapes mums darija artilerijas trukums. Artileriju gan solija Sabiedrotie, bet ta nepienaca laika un kad ari velak pienaca cinas laika ar Bermontu, tad vai nu tada stavokli, ka no tiem nevareja bez lielaka remonta šaut, vai atkal tadi lielgabali, kam truka šavinu. Artilerijas trukumu noverst mums neizdevas pat lidz cinu beigam ar Bermontu. Tapat neizdevas noverst ari tehnisko lidzeklu trukumu, kas stipri trauceja sakaru nodibinašanu starp karaspeka vienibam un štabiem.

Septembri mes pamazam vel pastiprinajam savu Dienvidu frontes priekšejo liniju. Tagad Dzilnas rajona au atradas 9. pulka II bataljona 3 rotas, kuras tur nomainija 3. eskadronu un tas atgaja uz Rigu rezerve. Cesu pulka II bataljons 21. septembri ienema rajonu Peles-Velcini- Sturiši, bet vina 6. rota jau 9. septembri nomainija pulka kajnieku izluku komandu Kekavas rajona. Mineta komanda nebija izpildijusi kaujas paveli un tadel to tiesaja lauka kara tiesa, kas deviniem galvenie vainigiem piesprieda navessodu. Cesu pulka jatnieku izluku komandu Mercendarbe nomainija 2. eskadrona vads. Uz fronti 27. septembri aizgaja ari 5. pulka 1., 3. un 11. rota.

Oktobra sakuma attiecibas starp Bermonta un Latvijas armijas dalam ir katru dienu kluva asakas, parpratumi un sadursmes neitrala josla pavairojas. No visas Bermonta darbibas bija redzams, ka vinš gatavojas drizuma uzbrukt. Šini sarežgita laika no Austrumu frontes pavelnieka ienaca zinojums, ka 3. oktobri ienemti Livani un ka 4. oktobri fronte aizvirzita pat aiz Jersikas. Šis uzbrukums Austrumu fronte nesakrita ar virspavelnieka nolukiem, jo tas negribeja tagad tur saistit musu lielakus spekus, un tadel virspavelnieks nekavejoties izbrauca uz Austrumu fronti, lai uz vietas parrunatu par visparejo frontes stavokli. No turienes gen. Simonsons atgriezas tikai 6. oktobri, kad jau skaidri bija redzams, ka Bermonts visdrizaka laika iesaks savu nodomato uzbrukumu Rigai.

Jau dažas dienas pirms uzbrukuma Bermonts partrauca katru satiksmi starp Rigu un Jelgavu. Lai kads no vina karaviriem nekristu gusta un neizstastitu par gaidamo uzbrukumu, tad aizliedza pat izlukošanu ar karaviriem, bet to izdarit vienigi ar agentiem vai spiegiem. Tomer musu valdibai un armijas vadibai bija pietiekoši pareizas zinas par Bermonta gatavošanos uzbrukumam. Tadel 6. oktobri Dienvidu frontes pavelnieks, plkv. Zemitans, sadalija fronti iecirknos, nozimejot to aizstavešanai priekšniekus un karaspeka vienibas. Latgales divizijas komandierim, plkv.-ltn. Berkim, ar 8., 9. un 5. pulku, 3. eskadronu, divizijas inženieru rotu, aviacijas parka apbrunoto nodalu un 4 lielgabaliem aizstavet fronti no Majoriem lidz Rigas-Jelgavas dzelzcelam ieskaitot. Plkv.-ltn. Šmidtam ar savu 6. pulku un 2 lielgabaliem aizstavet fronti talak lidz Plavniekiem pie Daugavas, paklaujot vinam ari 5. pulka 6. rota Kekavas rajona. Frontes rezerve palika I brunotais vilciens, 3 brunotie auto, 2 inženieru rotas un dala no 2. eskadrona, bet virspavelnieka rezerve - nelielais 7. Siguldas pulks. Frontes kreiso flangu apsargaja 4. pulka pastiprinatais II bataljons Ikškiles rajona.

Musu Dienvidu frontes stavoklis 8. oktobra rita bija šads: laba sparna, Vecdubultu šauruma, pozicijas aizstaveja Jurmalas komandanta komanda, pastiprinata ar 7. pulka vadu. (1 virsnieks un 25 kareivji) Varkalkroga tuvuma atradas 9. pulka, 6. rotas vads, bet 9. pulka II bataljona 3 rotas, 2 vieglie lielgabali un brunotais auto Zemgalietis aizstaveja rajonu Annas muiža - Cenas pusmuiža - Božas - Dzilnas. Patrulu dienestam un sakaru uzturešanai bataljona riciba bija piedalita neliela jatnieku nodala no 2. eskadrona. Rotas nebija lielas un vaji apbrunotas. (Bataljona kopa bija 13 virsnieki, 250 durklu, 4 smagie ložm. un 1 patšautene.)

Vinu priekšgrupas atradas Annaskroga un Lacos. Frontes centra bija 5. Cesu pulka iecirknis no Peles majam lidz Jelgavas šosejai ieskaitot. Pulka laba sparna Peles rajonu ienema 5. rota. No tas pa kreisi atradas 8. rota Velcinos un Bluma majas. Jelgavas šosejas tuvuma pie Franciem vecos krievu ierakumos smilšu kapas atradas 1. rota, kura ar 1 vadu ienema sava aizmugure ierakumus Švarcmuižas rajona. Pulka stipraka un labaka 11. rota, kopa ar Vidzemes divizijas minmeteju komandu, Sturišu tuvuma aizstaveja nocietinatos Baložu kapus un kapas pa labi. Talak aizmugure aiz purviem atradas 7. rota Rozentala majas un Kampas, bet 3. rota — Katrinas muiža.

No pulka parejam rotam atradas : 6. rota Kekavas rajona, 10. rota apsargaja Juglas tiltu, un 2. rota - Daugavas tiltus, bet 4., 9. un 12. rota, macibas komanda un velosipedistu rota atradas pulka rezerve Tornakalna, Šmita ellas fabrika. Cesu pulks bija Dienvidu fronte viens no stiprakiem pulkiem (Vina skaitijas 1350 durklu, 10 ložm., 29 patšautenes, 6 minmeteji un 2 bumbmeteji.) . Pozicijas no dzelzcela lidz Plavniekiem ienema 6. pulka III bataljons, pie kam 12. rota laba sparna, talak 11 . rota lidz Titurgas ezeram un 10. rota lidz celam uz Skujniekiem, bet 9. rota lidz Plavniekiem. Pie 9. un 12. rotas bija ari pa 1 vadam no ložmeteju rotas. Bataljona aizmugure, pie Ramas muižas, atradas 2 lielgabali. Bez jau minetam 5. pulka rotam Tornakalna rezerve vel atradas smaga baterija (2 lielgabali), brunotie auto Kurzemnieks un Lacplesis, I brunotais vilciens un 3. eskadrons. Paša Riga rezerve atradas 6. Rigas kajnieku pulka I (6. pulka I bataljona pašlaik atradas tikai 1. un 3. rota, ka ari neliela velosipedistu rota.) un II bataljons. Vina 2. rota atradas komandejuma Liepaja un 4. rota Tukuma. Katra rota, atseviški nemot, bija pietiekoši Labi apmacita, bet bataljonu taktiska apmaciba bija vel neapmierinoša. Pec cilveku skaita 6. pulks (6. Rigas pulka 8. oktobri skaitijas 85 virsn. un 3230 instr: kareivju, 2 smagie ložm., 10 patšautenu un 2 bumbmeteji.) bija stiprakais pulks Dienvidu fronte. Riga vel atradas 7. un 8. pulks, 9. pulka 4 rotas, Vidzemes un Latgales divizijas inženieru rotas, ka ari rezerves inženieru rota, dala no 2. eskadrona un liela, bet maz apmacita un vaji disciplineta jurnieku rota. 8. Daugavpils pulks vel nebija pilnigi saformets, jo iztruka 8. un 12. rota, bet 1 1/2 rotas atradas komandejuma Madonas rajona un 6 rotas izpildija Riga policijas dienestu. Ari pulka apbrunojums bija nepietiekošs ( 8. pulka skaitijas tikai 7 ložmeteji, no kuriem 2 ložm. pie 9 pulka II b-na, un 9 patšautenes) . Seviški vajš bija 7. Siguldas pulks, jo no vina 2 bataljoniem 3 rotas atradas komandejuma, bet 9. rotu tikko formeja un ložmeteju rota bija vienigi 1 smagais ložmetejs. Pašlaik Riga formejas ari Kara skola un Instruktoru bataljons. Dienvidu frontes kreiso flangu apsargaja Valmieras pulka II bataljons, kas kopa ar 1 bateriju, ienema pozicijas no Salaspils lidz Ogrei, bet priekša pie Mercendarbes atradas 2. eskadrona vads.

Visa musu armija, kopa ar aizmugures iestadem, 6. oktobri skaitijas 2371 virsnieks (tani skaita -500 kara ierednu) un 36.870 instruktoru un kareivju, 33 lielgabali, 173 ložmeteji, 121 patšautene un vel daži minmeteji un bumbmeteji. No visiem šiem spekiem Rigas rajona atradas mazaka dala ar 16 lielgabaliem. Šo speku bija, saprotams, daudz par maz, lai varetu sekmigi aizstavet 32 klm garas pozicijas no Vecdubultiem lidz Plavniekiem. Minetas pozicijas gan atradas vecie krievu ierakumi, pat ar dzelonstieplu aizžogojumiem, kurus musu karaviri, cik tas bija iespejams, pa dalai izlaboja un dažas vietas pat pastiprinaja. Tomer musu mazie speki nebija spejigi ienemt nepartrauktu fronti. Ari pozicijas aizmugure nebija mums izdeviga: pa lielakai dalai tur atradas. purvi, apauguši zemiem krumiem, vai atklatas plavas, kas atviegloja pretiniekam gaisa izlukošanu un artilerisko piešaudi. Turpretim vaji izveidotais celu tikls nedeva mums iespeju atri parvietot rezerves. Tadel bija paredzama gruta cina ar stipro ienaidnieku. Uz musu karaspeka morali sliktu iespaidu darija tas apstaklis, ka pozicijas aizmugure par Daugavu bija tikai 3 tilti un tie paši kopa viena vieta. Nakti uz 8. oktobri virspavelnieks deva rikojumu Dienvidu frontes pavelniekam: but pilna gataviba satikt ienaidnieka uzbrukumu, bet nekada zina neiesakt uzbrukumu no musu puses pirmiem.