IV. Kopsavilkums.

11. augusta apklusa ieroci, karaviri bija savu darbu padarijuši, musu zeme lidz pedejai pedai atbrivota no svešiniekiem. Armija bija veikusi gandriz neiespejamo. Latgale vairs neatradas neviena ienaidnieka karavira. Vareja sakties jauns laikmets, valsts izveidošanas un izbuves laikmets. Ar daudz asinim bija samaksats par atbrivoto Latgali.

Latgales atbrivošanas cinas krita 33 virsnieki un 597 kareivji, bez tam no ievainojumiem un slimibam miruši un bez vests pazuduši tikpat liels skaits. Ievainoti pavisam 650 karaviri. Zaudejumi nav mazi. Musu armija, ka kara laupijumu ieguva: 14 lielgabalu, 60 ložmeteju, 2000 šautenu, 6 dzelzcela lokomotives, 250 vagonu un 1 automobili. Gusta sanemti kadi 4000 ienaidnieka karaviri. Bez tam ieguts lielaks skaits citu kara materialu, ka: municija, telefona aparati, vairaki simti zirgu un citas sikakas mantas.

Isuma apskatot Latgales atbrivošanu, redzams: kopdarbiba ar Polijas armiju un Daugavpils ienemšana noriteja laba saskanota darbiba un rezultati sasniegti atri un spidoši. Ienaidnieks nepaspeja vel atjegties, kad jau bija sakauts un talu atsviests. Pateicoties saskanotai, atrai un veiklai darbibai, lielus panakumus guva ar nelieliem zaudejumiem, jo ienaidnieks visa operacijas rajona tika parsteigts. Operacija noriteja pilnigi pec plana.

Jaunlatgales rajona ienemšanas operacija novelojas ne aiz armijas vadibas vai no karaspeka atkarigiem iemesliem, bet gan sliktu celu un neizdeviga apvidus del. Uzbrukuma sakums Vilakas - Jaunlatgales rajona ari bija loti sekmigs un noriteja saskana ar izstradato operacijas planu. Talakais uzbrukums noriteja lenak, ka bija paredzets: ienaidnieku parsteigt vairs neizdevas, tas šeit savilka savas rezerves un parsvieda jaunus spekus, ar tiem vairak un vairak novilcinot izškirošas sekmes. Bija jaatsakas no ienaidnieka apnemšanas no ziemeliem. Notika uz vietas niknas cinas ar praviem zaudejumiem musu puse. Šo kauju laika musu armijas centra pulki sekmigi ar kaujam virzijas uz priekšu, ari laba sparna musu un polu dalas sekmigi gaja uz priekšu. Lai atvieglotu musu spekiem darbibu kreisa sparna, iesaka vienlaicigu uzbrukumu visa fronte. Lielakas sekmes musu pulki guva laba sparna un centra, labak veicas ari kreisa sparna un visa plašaja fronte musu pulki pavirzijas uz priekšu. Ar šo uzbrukumu ienaidnieka fronte tika iesists liels robs, musu un polu pulki bija apnemuši Rezekni no dienvidiem. Radas mums izdevigs stavoklis, kuru izmantoja Kurzemes divizijas dalas, ienemot Rezekni ar apiešanu no dienvidiem un ziemeliem, ielaužoties dzili ienaidnieka aizmugure. Rezeknes ienemšanas operacija tika izdarita loti strauji un ta noriteja visuma pec nodomata plana. Pec Rezeknes ienemšanas, musu pulkiem bija jauzbruk frontali, jo vairs nebija nekadu robu nedz iedobumu, lai varetu izdarit lielakas apnemšanas jeb apiešanas. Atlikas uzbrukt tieši uz priekšu, izdarot nelielus frontes parravumus. Tapec ari turpmakas kaujas lidz robežas sasniegšanai noriteja lenak un tik lielus panakumus, ka iepriekš, vairs nevareja sasniegt. Tomer, cinoties par katru zemes pedu, musu varoniga armija februara pirmajas dienas, sasniedza austrumu robežu. Pec tam sakas poziciju karš ar musu karaviru spidošiem izluku gajieniem un iebrukumiem. Kaujas robežu sasniedza meneša laika. Jaatzist, ka Latgales atbrivošana izdarita samera isa laika vel janem vera, ka kaujas notika ziema un liela sala, kustibas apgrutinaja bieza sniega sega un aizputinatie celi. Neskatoties uz visam šim grutibam, armija savu darbu veica spidoši. Talaka darbiba noriteja uz robežas. Ilgas, nogurdinošas cinas musu armija atvairija visus ienaidnieka uzbrukumus. Šis pozicijas kara periods bija vienmulš un nogurdinošs. Un taisni šini perioda musu armija cieta lielakus zaudejumus, neka uzbrukumu laika. Piecus menešus, gandriz katru dienu notika sadursmes un izluku gajieni. Ir apskatita tikai neliela dala no šiem varonigiem izluku gajieniem. Visi pulki sacentas sava starpa šajos izluku gajienos, visus tos nemaz nav iespejams aprakstit, jo to bija bezgala daudz. Šie izluku gajieni ir viena vieniga slavas dziesma par musu karaviru varondarbiem. Tie runa uz nakošam paaudzem un rada piemerus, ka latvju deli bezgaligi mileja savu tevzemi un bija vienmer gatavi cinities par savas tautas un zemes brivibu un neatkaribu.

Musu armijas darbiba Latgales atbrivošana un robežas apsargašana, katra zina, jaatzist par varonigu. Ari ienaidnieks atzinis, ka musu karaspeks darbojies veikli un izradijis lielu izturibu un neatlaidibu. Visa uzbrukuma laika, musu karaspeks nekad nav piedzivojis lielakas neveiksmes, tapat ari pamiera laika uz robežas. Vienmer un visur musu karaviri savus uzdevumus veikuši sekmigi. Ari nonakot kritiska stavokli, vienmer musu karaviri izgajuši ka uzvaretaji. Loti labu un raksturigu liecibu par musu armiju dod loti mazais bezvests pazudušo un gusta kritušo skaits. Zinu, tieši cik sanemti gusta, nav, bet to var but daži desmiti. Bez vests pazudušu bija kads 100, pielaižams ka dala no tiem krituši gusta, bet lielaka dala no tiem bija kritušie, kuru likus neatrada un krietns skaits komunistu agentu, kuri bija ieradušies ar specialiem uzdevumiem, vai nu spiegot, vai musu pulkos dibinat komunistu šuninas. Kauju laika šadi viri vienmer nozuda. Loti niecigais gusteknu skaits liecina par musu karaviru augstam moralam ipašibam.

Ar Latgales atbrivošanu tika apvienota visa latvju tauta viena valsti. Ja neizdotos atbrivot Latgali, vairak ka treša dala no musu tautas ietu boja. Parkrievošanas un parpološanas process Latgale bija jau gajis tik talu, ka vairs nevajadzeja ilga laika, lai latvju valoda Latgale apklustu. Ar Latgales atbrivošanu šis partautošanas process apstajas un iesakas atpludi.

Ta tad ar Latgales atbrivošanu mes izglabam vienu tautas dalu no boja iešanas. Ar uzvaram Latgale mes visai pasaulei pateicam skaidri un neparprotami, ka mums ir noteikta nacionala apzina un ka turpmak paši gribam dzivot savu nacionalu, patstavigu un neatkarigu dzivi; ka esam pietiekoši stipri savu brivibu un neatkaribu izkarot un aizstavet. Uzvaras Latgale deva mums mieru, drošibu un iespeju veidot savas valsts dzivi pec pašu gribas, pretim gaišai un slavenai nakotnei. Un tagad veidojas nacionala, daila un varena Latvija.

Nobeidzot Latgales atbrivošanas aprakstu, nevar nepieminet loti nozimigu un svarigu apstakli, kas musu karaviros uztureja možu garu un cietu gribu uzvaret.

Ir veca patiesiba, ka vadoniem piekrit liela loma augstu moralu vertibu uzturešana karaspeka. Ja karaspeks redz un jut, ka vadoni grutos brižos ir ar vinu, izprot vina vajadzibas un prot tas novertet, karaspeks par to arvienu atmaksa ar uzticibu un milestibu. un ir spejigs paciest lielakas grutibas, vinas paradot vislielako pašuzupurešanos un varonibu.

Atbrivošanas kara musu vadoni šo veco patiesibu saprata un piepildija. Grutakos cinu posmos, kad trukumi un nogurums vareja sakt iedarboties uz karaspeka morali, musu valsts un armijas vadoni vienmer bija pie karaviriem. Draudzigas sarunas tie noskaidroja un uzklausija karaviru vajadzibas un turpat kaujas lauka tas apmierinaja. Biežie Ministru prezidenta braucieni uz fronti pie karaspeka darija savu svetigo iespaidu.

Janvara otra puse Ministru prezidents apmekleja Daugavpili, tur iepazinas ar karaspeka dzivi un iedzivotaju vajadzibam. Prezidents nebaidijas ari uznemties cela grutibas, apskatot karaspeka fronte. Draudzigas sarunas vinš noskaidroja karaviru vajadzibas un laipniem vardiem stiprinaja karaspeka gribu parciest grutibas un uzvaret. Vel cinu laika, februara pirmaja puse, Ministru prezidents K. Ulmanis izbrauca uz fronti un 12. februari ieradas Vilaka, kur apmekleja karaspeku priekšejas pozicijas. Pec tam apmekleja ari Valmieras pulka vienibas Karsavas rajona. Brauciens Ziemellatgales frontes rajona toreiz bija gruta lieta un prasija lielu pacietibu un izturibu un priekšejo dalu apskate fronte pati par sevi jau bija bistama lieta. Ienaidnieks tieši te bija seviški aktivs, izdarot biežus un specigus pretuzbrukumus. Bija jarekinas ari ar to, ka ienaidniekam var but zinama prezidenta ierašanas šai frontes rajona, jo toreiz musu zeme netruka ienaidnieka spiegu. Prezidents to itin labi zinaja, bet vel labak vinš zinaja, ka vina klatbutne fronte ir nepieciešama, lai paceltu karaspeka gribu uzvaret. Šie nebija vienigie prezidenta celojumi pa fronti. Karaspeks to prata novertet un par to prezidentam pateicas, gudams jaunas uzvaras.

Vel biežaki bija armijas virspavelnieka apciemojumi fronte. Pirms katras un pec katras nopietnakas operacijas virspavelnieks gribeja but savu karaviru vidu. Musu armijas dvesele — virspavelnieks visgrutakajos kaujas brižos vienmer centas but tuvak karaviriem. Ar savu vienkaršo, sirsnigi draudzigo izturešanos vinš ieguva visu karaviru uzticibu. Visi karaviri bezgaligi cienija un mileja savu vadoni un tam pilnigi uzticejas. Pret visiem vinš bija vienkaršs un atklats. Nekad nesolija to, ko nevareja izpildit, bet ja kas reiz bija solits, tad nekavejoties to izpildija. Karaviri vina ierašanos fronte vienmer gaidija ar prieku. Redzot savu karaviru liesmojošos skatus un kaujas ruditas sejas, virspavelnieks smelas spekus, ticibu uzvaram. Vinš droši vareja uzdot tiem grutus kaujas uzdevumus, jau iepriekš zinadams, ka tos izpildis. Karaspeks mileja un dievinaja savu vadoni; tapec nav brinums, ka visgrutakos apstaklos un visgrutakas kaujas musu karaspeks guva uzvaru pec uzvaras. Diezgan bieži pats virspavelnieks personigi radija bezbailibas un drošsirdibas piemerus, karaspeks sekoja vina dotai priekšzimei. Lai runa piemeri.

1920. g. janvara vidu, kad Jaunlatgales-Karsavas rajona norisinajas sivas cinas, musu karaspeka stavoklis šaja frontes dala bija seviški gruts. Tapec armijas virspavelnieks pats gribeja but starp saviem karaviriem, pats savam acim redzet un parliecinaties par stavokli fronte. Virspavelnieks, kopa ar sava štaba priekšnieku, arzemju militariem parstavjiem: anglu generali Bertu, francu pulkvedi Diparke un citiem ieradas Latgales divizijas štaba — Balvos. Divizijas komandieris, generalis Berkis, iepazistinaja ar stavokli fronte, noradot, ka visbistamakie ir Jaunlatgales un Karsavas rajoni. Virspavelnieks tulin izteica velešanos izbraukt uz turieni, lai pats visu redzetu. Ierodoties Jaunlatgale, virspavelnieks tulin devas pie baterijas, kura staveja pozicijas pie stacijas, un izvaicaja karavirus par vinu vajadzibam un dzives apstakliem. Šeit tikko bija atsists ienaidnieka uzbrukums. Talak virspavelnieks devas ar saviem pavadoniem pie Latgales partizanu pulka priekšejam dalam, kur pirms nepilnas stundas bija norisinajusies nikna kauja. generalis Balodis šeit mierigi izjautaja visus karavirus par vinu majas apstakliem, par frontes dzivi un vajadzibam Iepazinies ar stavokli Jaunlatgales rajona, virspavelnieks devas uz Karsavu, kur ieradas pievakare. Ienaidnieks visu dienu vairakas reizes bija uzbrucis Karsavai, tiekdamies to atgut un parraut te musu fronti. Karsavas pilsetu apšaudija ienaidnieka artilerija un ložmeteji. Kad tur ieradas virspavelnieks, tikko bija atsists uzbrukums un partizani izdzinuši ienaidnieku no pilsetas nomales, ta priekšejas dalas atspiežot mežina aiz Malnavas muižas. Virspavelnieks gribeja noklut Malnavas muiža pie musu priekšejam dalam un, kopa ar pavadoniem, pajugos devas no Karsavas uz muižu. Celš gaja loti tuvu gar ienaidnieka posteniem, braucot ienaidnieka lodes svilpa pari brauceju galvam. Kad Malnavas muiža bija sasniegta, ienaidnieks atklaja specigu ložmeteju uguni un lodes spindzot sitas pret eku sienam un kapaja koku zarus, kuri bira uz atbrauceju galvam. Tomer virspavelnieks, neizradidams ne mazakas uztraukuma pazimes, mierigi pienema un uzklausijas mazako priekšnieku zinojumus par vinu vienibu stavokli un darbibu, aprunajas ar partizaniem un beigas izteica velešanos apskatit ložmeteju pozicijas muižas darza sturi, no kura musejie atbildeja uz ienaidnieka uguni. Ienaidnieks nezinaja, ka dažos simts metros no ta atrodas Latvijas armijas virspavelnieks ar arzemju militariem parstavjiem.

Šads virspavelnieka solis dažas dienas kluva zinams visa musu fronte. Lieki butu teikt, kadu iespaidu tas atstaja uz visiem karaviriem. Tie saprata un redzeja, ka generalis Balodis ir kopa ar viniem visgrutakos cinu brižos, ka vinš grib but tiem tuvs un ir vienmer par tiem nomoda. Katrs karavirs centas dot to labako ko speja, un radija drošsirdibas un varonibas piemerus, no visu cienita un milota virspavelnieka ietekmets.

Nevar nepieminet, ari virspavelnieka tuvako paligu — vina štaba priekšnieku, generali Radzinu, un vina nopelnus atbrivošanas kara. generalis Radzinš viskritiskaka cinu laika uznemas armijas virspavelnieka štaba priekšnieka grutos pienakumus. Vinš bija ists karavirs ar plašam zinašanam un lieliem kaujas piedzivojumiem. Vinš palidzeja virspavelniekam veikt tos .lielos darbus musu atbrivošanas kara, par ko tauta mužam bus pateiciga atbrivošanas cinu virspavelniekam.

Virspavelnieka mieriga un drošsirdiga izturešanas visos cinu apstaklos iedvesa palavibu karaviros un ticibu saviem spekiem. Musu atbrivošanas cinu virspavelnieks, generalis Balodis, ir ists latvju dels, liels sava vienkaršiba. Katrs vina vards nak ar lielu sirsnibu un ipatneju dveseles siltumu un ar to vinš iekaroja ikvienu, kas tik ar vinu satikas. Ši virspavelnieka vienkaršiba un sirsniba radija savstarpeja uzticibu, vienojot visus karavirus vienam lielam merkim — brivas un neatkarigas Latvijas izcinišanai. Tadel musu jauna un topoša armija bija stipra, tadel ta satrieca savus ienaidniekus un guva lielas uzvaras, dodot mums brivu, neatkarigu Latviju, kura tagad top un veidojas par mužigu un latvisku Latviju.