Kaujas lidz austrumu robežas ienemšanai no 23. janvara lidz 3. februarim

Ar Rezeknes ienemšanu musu fronte vairs nebija nekadu iedobumu, nedz lielaku izliekumu. Fronte bija izlidzinata. Musu talakie uzbrukumi vareja notikt tikai tieši uz priekšu — frontali, nebija vairs iespejama karaspeka plašaka manevrešana ar ienaidnieka apiešanu. Musu speki bija izstiepti plaša fronte vienlidzigi. Karaspeka pargrupešana nebija iespejama, jo ta prasija ilgaku laiku un tikai laika novilcinašana vareja nakt par labu ienaidniekam. Tapec turpmakais uzbrukums bija jaizdara frontali, tieši uz priekšu, uz austrumu robežu, kuru vajadzeja sasniegt pec iespejas atraki. Armijas vadibu uz to mudinaja svarigi iemesli. Pirmkart, to prasija militarie apstakli. Robežu vajadzeja sasniegt, pirms ienaidnieks paspetu uzsakt aktivu pretdarbibu. Armijas virspavelnieka štaba bija zinas, ka ienaidnieks pastiprinata karta parved lielakus spekus uz musu fronti no Igaunijas un citam frontem. Vareja sagaidit, ka ienaidnieks, pec šo speku sakoncentrešanas, iesaks plašaku pret ofensivu musu fronte. Lai nelautu šadai varbutibai piepildities, atraki vajadzeja sasniegt robežu. Pašreizejos apstaklos tas ari bija samera viegli izdarams, jo fronte atrodošas ienaidnieka karaspeka dalas bija stipri cietušas. Dažas stipri sakautas, dažas pilnigu iznicinatas un izklidinatas; nebija gandriz tadu dalu, kas nebutu cietušas smagus zaudejumus. Otrs apstaklis ne mazak svarigs, robeža bija jasasniedz lidz kamer nebija sacies pavasara atkusnis. Jau tagad Latgales celi bija ar grutibam lietojami, lai gan visus purvajus vareja pariet. Iestajoties atkusnim, celi butu zinamu laiku pilnigi nelietojami. Ar to butu pilnigi paralizeta un aptureta musu kustiba uz priekšu. Karaspeka piegade iestatos nopietni traucejumi. Musu karaspeks, nesasniedzis robežu, butu spiests palikt uz vietas un nogaidit, kamer nožust celi. Pa to laiku ienaidnieks paspetu nocietinaties, pievilkt jaunus spekus un tad musu izredzes sasniegt savu austrumu robežu, klutu visas apšaubamas. Turpretim, sasniedzot robežu vel pastavot ziemas salam, mes paspetam iekartot un nocietinat savas pozicijas. Pavasara atkušna laika lielakus ienaidnieka uzbrukumus nevareja gaidit. (Shemu 29) Un tad, pa šo laiku vareja nobeigt Zemgales divizijas formešanu un parvest uz fronti, ka Vidzemes, ta ari Zemgales diviziju. Tad seviški bistams mums vairs nevareja but ari lielaks ienaidnieka uzbrukums.

Bija vel svarigaki politiski iemesli, kapec vajadzeja pasteidzinat austrumu robežas sasniegšanu. Padomju Krievija, redzedama, ka cieš neveiksmes, ka musu, ta Polijas fronte, piedavaja mums iesakt pamiera sarunas, kuram sekotu ari miera noslegšana. Tapec ari uz Maskavu bija izbraukusi musu delegacija pamiera sarunu sakšanai. Bija loti svarigi vel lidz pamiera noslegšanai sasniegt robežu, lai velak, mieru sledzot, nebutu lieki jakaulejas parrobežu spraušanu. Var droši teikt, ja lidz pamiera noslegšanai neizdotos sasniegt musu etnografisko austrumu robežu, tad miera sarunas, nekada zina nepanaktu tadas robežas, kadas tas ir tagad.

Vareja droši rekinaties, ka turpinot uzbrukumu, mes gusim sekmes musu labaja sparna un centra. Šeit apvidus bija izdevigaks, ari celi bija kaut cik lietojami un vispar celu bija vairak. Otrkart, laba sparna vareja ceret uz polu karaspeka atbalstu, ja tas butu. nepieciešams. Musu kreisa sparna apstakli bija sliktaki, seviški Jaunlatgales-Ritupes rajona. Šini rajona ienaidnieks joprojam. atradas izdevigakos apstaklos. Šeit bija savilkti pravi un pie tam labakie ienaidnieka speki. Ienaidnieka darbibu stipri atviegloja no aizmugures nakošais dzelzcelš un šoseja, ka ari citi celi frontes virziena. Šeit mes drizuma uz lielakiem papildspekiem ari nevarejam ceret. Tomer lidz šim musu karaspeks bija pieradijis, ka ir spejigs cinities ari loti neizdevigos apstaklos un pie tam gut uzvaras. Tapec vareja droši ticet, ka ari kreisa sparna musu karaspeka dalas satrieks ienaidnieku un sasniegs etnografisko robežu. Paša kreisa sparna 7. Siguldas pulks jau gandriz bija uz musu etnografiskas robežas.

Fronte tagad atradas viss 4. Valmieras pulks un 22. janvari pienaca ari viena baterija. Ka jau agrak redzejam. seviški vajadziga bija artilerija. It ipaši turpmaka uzbrukuma ta labi nodereja, jo uzbrukuma artilerija seviški vajadziga, ta piedod lielu sparu. Pret musu armiju ienaidniekam fronte atradas kadi 25 pulki un vairakas mazakas dalas, — atseviški bataljoni un rotas. Lai gan pulkos nebija liels karotaju skaits, tad tomer saskaitot visus, iznaca pravs skaitlis, katra ziua tikpat daudz, cik musu pulkos kopa. Bez tam ienaidnieks turpinaja sastadit, jau agrak mineto trieciena grupu, no spekiem, kuri pienaca no citam frontem. Ienaidnieks gan dalu no saviem spekiem verteja ne visai augstu. Ta 15. armijas komandieris 19. janvari zinoja rietumfrontes komandierim, ka vina karaspeka dalas, kas atrodas fronte starp Reznas ezeru un Drisu, neesot nekads reals speks (tas ir polu karaspeka frontes iecirkni) un tas neesot spejigs apturet polu karaspeka uzbrukumu. Baididamies par saviem spekiem Rezeknes rajona, 15. armijas komandieris ludz atlauju 11. divizijas II brigadi lidz 20. janvarim parvietot no Sebežas uz rajonu Sloboda-Pasiene-Šuskova, paturot armijas rezerve, un ja Rezeknes rajona iestatos kritisks stavoklis, šo brigadi laist darba. Rietumfrontes komandieris piekrita un šo brigadi laida cinas darba pret polu karaspeka, tomer bez kadam sekmem. Tapat pakapeniski tika izlietotas ari citas trieciena grupas dalas. No sarkano nodomata liela trieciena nekas neiznaca. Musu armija un ari poli bez lielakas apstašanas turpinaja uzbrukumu. Ienaidnieka jaunpienakušas dalas viena pec otras tika raiditas pretuzbrukumos un frontes parravumu likvidešanai, bet musu varonigie pulki tas pienakšanas kartiba sakava. Tada karta ienaidniekam neizdevas sagrupet lielakus spekus, ar kuriem izdarit pretuzbrukumu. To panaca musu armijas vadiba ar karaspeka darbibas veidu. Tas, protams, prasija no musu jaunas armijas pulkiem izcilu izturibu un spejas, bet musu armija spidoši pieradija savas augstas moralas ipašibas. Musu pulki cinijas varonigi un vinu triecieni bija neatvairami.

23. janvari laba sparna 3. Jelgavas pulks palika ienemtas vietas un izdarija pargrupešanos. 9. Rezeknes pulka vienibas nomainija Jelgavas pulka kreisa sparna vienibas lidz Skrabu pusmuižai, (Skrabu pusmuiža atrodas Reznas ezera dienvidaustrumu gala.) jo Jelgavas pulka fronte bija parak plata. 9. Rezeknes pulks, nesastopot ienaidnieka pretošanos, izvirzijas kadus 4—5 klm uz austrumiem. Landesvers 23. janvari palika uz vietas, izdarot izlukošanu. Tapat 2: Ventspils pulks talak negaja. 1. Liepajas pulka iecirkni, Šmati rajona, ienaidnieks plkst. 03,00 no rita ar savu sarkano komunaru pulku izdarija uzbrukumu 7. rotai, kura bija izvirzijusies vairak uz priekšu, Ienaidnieks uzbruka energiski un tam izdevas musu 7. rotu izsist no Šmati sadžas. Ap plkst. 05,00 piesteidzas 9. rota un ar tas palidzibu izdevas ienaidnieku padzit no sadžas, kur sanema 48 gusteknus. Pec ienaidnieka padzišanas no sadžas, abi pulka bataljoni uzsaka uzbrukumu un lidz vakaram pulks sasniedza liniju Cirmas ezersDegtereva. (Skrabu pusmuiža atrodas Reznas ezera dienvidaustrumu gala.) Ienaidnieks bija smagi sakauts, cietis lielus zaudejumus, atstajot kaujas lauka daudz kritušu un ievainotu. Musu rokas krita 311 gusteknu, 4 zirgi, 1 ložmetejs, vairak ka simts šautenu un citas mantas. Pulka eskadrons pecpusdiena izjaja izlukošana un konstateja, ka tuvak par 5 kilometri ienaidnieka vairs nav.

Pa to laiku, kamer Kurzemes divizijas dalas ienema Rezekni, Latgales divizijas fronte nekas svarigs nenotika. Pulki tikai izdarija pastiprinatu izlukošanu. Latgales divizija izdarija speku pargrupešanu. Fronte bija pienacis 4. Valmieras pulks, kuram vajadzeja nomainit Latgales partizanu pulka laba sparna dalas Karsavas rajona un ienemt fronti starp 1. Liepajas un Latgales partizanu pulku. Turpmak bija nolemts uzbrukt Ritupes virziena no dienvidiem ar Latgales partizanu pulku, jo 8. Daugavpils pulka vairakkartejie uzbrukumi Grešnaja Goras augstumiem sekmju nedeva. Tapec ari sašaurinaja Latgales partizanu pulka fronti. Tuvaka nakotne vajadzeja nomainit ari Liepajas pulka kreisa sparna dalas un nodot pulka riciba III bataljonu, kurš visu laiku darbojas kopa ar Latgales partizanu pulku. Liepajas pulka fronti vajadzeja sašaurinat, jo priekša staveja polu karaspeka nomainišana no Osvejas ezera lidz Daugavai. Polu armijas dalas vajadzeja atbrivot, kad tas bus sasniegušas musu austrumu robežu. Aiz šiem iemesliem musu kreisa sparna pastiprinašanai izlietot Vidzemes divizijas pulkus nevareja.

23. janvari Karsavas rajona ienaidniekam bija izdevies atspiest partizanu pulka rotu no Nesteriem. 4. Valmieras pulka II bataljons stavokli atjaunoja, padzenot ienaidnieku. Citas Latg. partizanu pulka vienibas pagaja uz ziemeliem no Karsavas, ienemot Porošku, Muchinas un Grenjevas sadžas, kur sanema 20 gustekņu.

8. Daugavpils kajnieku pulka iecirkni no 21. lidz 24. janvarim izluku darbiba. Grešnaja Goras rajonu ienaidnieks apšaudija ar artileriju. Siguldas pulka iecirkni bez parmainam.

Kurzemes divizijas komandieris 24. janvari bija nodomajis ar savam dalam turpinat uzbrukumu, bet iestajas liels sals, temperatura nokrita lidz 25°, tapec uzbrukumu atlika. Ari Latgales divizijas komandieris bija nodomajis 25. janvari uzsakt jaunu uzbrukumu Ritupes virziena ar noluku ienemt Grešnaja Goras un Melnicas augstumus, bet sala del atlika.

24. janvari dažas 3. Jelgavas pulka vienibas nedaudz pavirzijas uz priekšu. Ta 1. rota izgaja no Patmalniekiem, lai ienemtu Sariju. Nonakot pie Džungalu pusmuižas, rota sanema specigu ložmeteju uguni, kas piespieda to nogulties. Gulot ilgaku laiku sniega un salam pienemoties, rota 24. janvara nakti zaudeja 23 cilvekus. Tie bija apsaldejuši gan rokas, gan kajas un lielako dalu vajadzeja evakuet uz aizmugures slimnicu. Pulks tomer, neskatoties uz bargo salu, izvirzijas kadus 7—8 klm uz priekšu lidz linijai Vestalova-Dvorišce-Bližnaja. Ari 9. Rezeknes pulks nedaudz pavirzijas uz priekšu. Visa pareja fronte - sala del musu dalas palika uz vietas, iznemot 1. Liepajas pulka eskadronu, kurš 24. janvari no rita ap plkst. 10,30 iejaja Ludza, tur uzkavedamies 3 1/2 stundas.

Pilsetas iedzivotaji jusmigi sagaidija eskadronu un pasniedza salsmaizi. Eskadrons noskaidrojis, ka tuvuma ienaidnieka nav, atgriezas pie pulka. 24. janvari Liepajas pulka komandiera riciba parnaca ari III bataljons.

25. janvari vel stipri sala un visas musu karaspeka dalas palika uz vietas, tikai laba sparna 3. Jelgavas pulks, lai izlidzinatos ar polu karaspeku, nedaudz izvirzijas uz priekšu, pie kam ienaidnieks izradija vaju pretošanos. Pulka labais sparns vakara sasniedza Mazkrinicu. (Mazkrinicas sadža atrodas 7 klm uz ziemelaustrumiem no Bukmuižas. ) Uz priekšu bija pavirzijies tikai I bataljons. bet III bat. palika uz vietas.

26. janvari Jelgavas pulks, turedams sakarus ar polu dalam, un ari parejas Kurzemes divizijas dalas turpinaja uzbrukumu ,ar uzdevumu sasniegt Zilupes liniju, bet laba sparna Jelgavas pulkam Osvejas ezeru. Ienaidnieks, lai kaut cik uzlabotu savu stavokli fronte starp Daugavu un Rezeknes-Zilupes dzelzcelu, jau 24. janvari iesaka izlietot 11. divizijas II brigadi, bet 25. janvari jau visa ši brigade atradas fronte.

25. janvari jau ši brigade atsviesta atpakal, lai gan tai bija dots uzdevums apturet visas sakautas ienaidnieka dalas linija Nirzas ezers-Landskorona-Osveja, bet 1. divizijas III brigade bija tik pamatigi sakauta un cietusi, ka to aizveda dzilaka frontes aizmugure, ka kaujas nespejigu.

25. janvaris, skaidra un loti auksta diena. No paša rita Daugavpils stacija liela kustiba un dziviba. Visu tira, spodrina un uzpoš. Šodien pilseta piedzivo lielu notikumu — gaida ierodamies musu armijas virspavelnieku, kurš pirms dažam dienam paaugstinats par generali. Stacija ieradas goda sardze: viena musu un viena polu rota ar orkestri. isi pirms vilciena pienakšanas stacija ieradas Polijas armijas grupas vadiba un polu štabam piekomandetais, musu pulkvedis-leitnants Veiss.

Apsarmojis stacija ieripoja vilciens. Atskan apsveikšanas maršs. Vingri no vilciena izkapj musu armijas virspavelnieks, generalis Balodis, terpies vienkarša peleka Latvijas lauku vadmalas meteli. Vienkaršs, bet liels sava vienkaršiba izskatas musu virspavelnieks. Aiz vina sekoja, virspavelnieka štaba priekšnieks, pulkvedis Radzinš, virspavelnieka draugs, anglu generalis Berts un citi pavadoni. Virspavelnieks apstaigaja goda sardzi un draudzigi sasveicinajas ar sabiedrotas Polijas armijas parstavjiem.

Tulin no stacijas, virspavelnieks ar pavadoniem devas pie musu karaviriem, kur draudzigas sarunas iepazinas ar vinu dzives apstakliem un vajadzibam un turpat deva vajadzigos rikojumus trukumu noveršanai.

Pagaja visa diena, kamer virspavelnieks iepazinas ar visiem apstakliem pilseta. Tika nokartoti vairaki svarigi pilsetas un tas tuvakas apkartnes parvaldes jautajumi. Tapat tika doti rikojumi par pilsetas iedzivotaju apgadi ar partiku un citi svarigi jautajumi nokartojas atri un lietderigi. Virspavelnieks interesejas par visiem jautajumiem, kas skara karaspeka un iedzivotaju labklajibu un visur atrada piemerotus atrisinajumus.

Virspavelnieka brauciena noluka uz Daugavpils bija ari loti svariga satikšanas ar Polijas armijas virspavelnieku, maršalu Pilsudski.

Maršalu Pilsudski gaidija ierodamies nakoša diena. Ari 26. janvari pastaveja bargs sals, bet tas nebija par kavekli cienigi sagaidit sabiedrotas Polijas armijas virspavelnieku. Sagaidišana notika agri no rita, Kalkunu stacija. Vilciens no Polijas nevareja iebraukt Daugavpils stacija, jo tiltu par Daugavu lielinieki atkapjoties saspridzinaja. Maršala Pilsudska sagaidišana Kalkunu stacija notika ne mazak svinigi. Goda sardze bez polu karaviriem bija ari musejie.

Notika abu virspavelnieku satikšanas, vienkarša un sirsniga. Sarunas notika karaviriem ipatneja vienkaršiba un draudziga gara. Tika parrunati visi ar kopdarbibu saistitie jautajumi. Draudzigas parrunas abi virspavelnieki atri vienojas par armiju turpmako kopdarbibu. Velak, polu armijas grupas štaba virsnieku kluba notika kopejas pusdienas, kuras noriteja dzivas un draudzigas sarunas. Abu virspavelnieku satikšanas Daugavpils un sarunas macija vienam otru saprast un cienit, un no šejienes starp viniem nodibinajas draudzibas saites. No velakiem notikumiem redzams, ka savstarpejas uzticibas, cienibas un draudzibas gars abus vadonus vienoja visas vinu turpmakas gaitas.

26. janvari atjaunotais uzbrukums jau no paša rita sakas ar sekmem. Kurzemes divizijas dalas ar energisku uzbrukumu atsvieda atkal jaunpienakušas 11. divizijas II brigades labo sparnu, bet polu karaspeks atsvieda vinas kreiso sparnu. 3. Jelgava pulka I bataljons jau iepriekšeja diena bija izvirzijies priekša III bataljonam, tapec tas pec ne visai stipram sadursmem izvirzijas uz priekšu lidz Solodiem un Konecpolei. III bataljonam ari no sakuma gaja viegli, bet nonakot pie Rundeniem, ienaidnieks to sastapa ar stipru uguni. Bataljons ar vienu rotu uzbruka Rundeniem, bet ienaidnieks neatlaidigi turejas. Uzbrukuma laida vel vienu rotu un pec 2 stundu ilgas kaujas ienaidnieks tika izsists un rotas iegaja ciema. Ienaidnieks zaudeja 2 kritušus un 7—8 ievainotus. Musu rokas krita viens ložmetejs. Ari 9. Rezeknes pulks izcinija niknas kaujas un vakara sasniedza rajonu starp Rundeniem un Nirzas ezeru. Tika ievainoti 3 kareivji; ienaidnieka lode trapija ari vienu ložmeteju un to sabojaja. Vakara ap plkst. 20,00, ienaidnieks, gribedams atgut zaudeto, uzbruka Kušneru sadžai, tomer uzbrukumu atsita un ienaidnieks, pamezdams kaujas lauka vairakus kritušos, atgaja. Mums 4 ievainoti, bet stipra sala guledami sniega pa uzbrukuma laiku vairaki kareivji apsaldeja rokas un kajas. Landesvers, energiski uzbrukot, lidz vakaram sasniedza rajonu ziemelos un dienvidos no Pildas ezera un apstajas linija Kurma-Mežavepri.

2. Ventspils pulks, kura uzdevums bija ienemt Ludzu, uzbruka gar dzelzcelu. Ienaidnieks jau šeit bija paspejis attapties un Ludzas rajona bija savilcis lielakus spekus un Ludzu bez kaujas negribeja vairs atdot. Tomer ventspiliešu spiedienu ienaidnieks neiztureja un saka atiet. Kad musu vienibas, sekojot atejošam ienaidniekam, lauzas iekša pilseta, piebrauca ienaidnieka brunotais vilciens un iesaka cinu ar musu vienibam. Musu baterija nekavejoši atklaja uguni un pec nedaudz šavieniem trapija vilcienu, kas ar nopietniem bojajumiem steidzigi aizbrauca. Ventspils pulks Ludza sanema 30 gusteknu, 3 lauka virtuves un lielaku skaitu gazu masku. Pec Ludzas ienemšanas, pulks izvirzijas aiz Ludzas ezera lidz linijai Mežavepri-Šalupinki.

1. Liepajas pulks uzbrukumu iesaka plkst. 06,00. Vel pirms uzbrukuma sakšanas pulka jatnieku eskadrona ložmeteju vads iegaja ienaidnieka aizmugure, pie Udrenieku sadžas sanema 40 gusteknu un, jadams talak, padzina ienaidnieku no vairakam sadžam, kur sanema gusta artilerijas diviziona komisaru un noverotaju. Jatnieku rokas krita ari 1 ložmetejs, telefona aparati, lauka virtuve. Parejas pulka dalas sekmigi virzijas uz priekšu un jatnieki ar visu laupijumu tam pievienojas. Pulks vakara sasniedza jau gandriz Ludzas upi un apstajas linija Skredeli-Jakuci-Svetlici.

4. Valmieras pulks 26. janvari iesaka savu pirmo uzbrukumu Austrumu fronte ar 2 bataljoniem ; III bataljons vel atradas 8. Daugavpils pulka komandiera paklautiba. Valmieras pulks savu uzbrukumu izdarija seviški strauji. Ar veiklam kustibam vienibas apgaja pretinieku un pulks diena bija izsitis ienaidnieku no 20 sadžam. Valmierieši šodien pavirzijas ar kaujam 20 kilometru plata fronte kadus 10—15 kilometrus uz priekšu. Valmieriešu pirmais uzbrukums jauzskata par seviški sekmigu. Tas ari viegli saprotams, jo pulks tikko bija ieradies fronte. Pec bermontiešu sakaušanas, pulks dabuja labi atpusties, papildinat zaudejumus un materialo dalu. Piedalito bateriju gan atdeva partizanu pulka riciba. Citas musu karaspeka dalas jau ilgaku laiku atradas fronte un nepartraukti gaja ar cinam uz priekšu un vareja jau manit noguruma pazimes. 4. Valmieras pulks jau atradas 10—15 klm aiz Ludzas upes linija Korsikova-Moleva-Lamani-Romisli-Stolbova. Aiz valmieriešu laba sparna Liepajas pulka kreisais sparns tagad atradas 10 klm iepakal, Svetlici sadža pie Ludzas upes.

Reize ar Valmieras pulku ari Latgales partizanu pulka labais sparns, uzbruka un, sekmigi virzijas uz priekšu ziemelaustrumos no Gavriem Kamenkas rajona. Paša kreisa sparna. notika tikai izluku darbiba.

26. janvari fronte pienaca ari 5. Cesu pulka viens bataljons ar ko musu speki Latgales divizijas fronte palielinajas.

27. janvaris fronte pagaja samera mierigi. 3. Jelgavas pulka vienibas nomainija polus Annopoles rajona, dienvidos no Vecslobodas. Ta, ka I bataljons, turot sakarus ar poliem, bija iepriekšeja diena izvirzijies uz priekšu, tad šodien tas palika uz vietas. III bataljons pavirzijas uz priekšu un ienema rajonu 3-4; klm rietumos no Vecslobadas. ši bija viena no mierigakam dienam, kad pulks vareja atpusties. 9. Rezeknes pulka 1abais sparns ari pavirzijas uz priekšu, lai izlidzinatos ar Jelgavas pulku. Rezeknes pulka kreisaja sparna I bataljona iecirkni ienaidnieks izdarija uzbrukumu Kušneru sadžai vairakas reizes, bet uzbrukumus rezeknieši atsita. Kušneru sadža (Kušneru sadža atrodas 1—1 1/2 klm dienvidos no Nirzas ezera.) bija stipri uz priekšu citiem ienemtiem punktiem un ta atradas ieleja. Ienaidnieks ienema kalna Lurupu sadžu. No turienes vareja labi parredzet katru kustibu Kušneru sadža un visa ieleja. Lai atnemtu ienaidniekam šis priekšrocibas, I bat. komandieris nolema padzit ienaidnieku. no Lurupu sadžas. Sadža atradas lielaks skaits ienaidnieka kareivju no 33. un 34. pulka. Pec ilgakas kaujas ienaidnieku no sadžas izsita. Sadžas ienemšana atviegloja turpmako darbibu un ienaidnieks vairs ari neuzdrošinajas uzbrukt. Landesvers un 2. Ventspils pulks 27. janvari palika uz vietas. 1. Liepajas pulka iecirkni nopietnu. sadursmju nebija. Tapat 4. Valmieras pulka un pareja Latgales divizijas iecirkni visas. dalas palika ienemtas vietas, notika tikaL izluku darbiba.

Visas musu dalas neatradas vairs talu no gala merka — musu etnografiskas austrumu robežas. Kurzemes divizijas dalas un polu karaspeks sava priekša lidz šim sastapa stipri sakautus un demoralizetus ienaidnieka pulkus. Nevareja šaubities, ka tas tuvakas dienas neatspiedis ienaidnieku pari musu austrumu robežai. Tapat tas bija 4. Valmieras pulka fronte, jo Valmieras pulks, strauji uzsakot uzbrukumu sava iecirkni, bija stipri satriecis pretinieka dalas. Ari paša musu armijas kreisa sparna 7. Siguldas pulks ,jau bija aizgajis lidz robežai. Šeit ienaidnieks visu laiku nekadu lielu pretošanos neizradija. Ne tik labi bija Jaunlatgales-Ritupes rajona. Ienaidnieks šeit arvienu vel sivi pretojas un 8. Daugavpils pulks pedejas dienas uz priekšu netika. Vairakkartejie meginajumi ienemt Grešnaja Goras un Melnicas augstumus beidzas nesekmigi un ar praviem zaudejumiem. Šini rajona ienaidnieka speki vel nebija ta satriekti, ka tie butu zaudejuši pretošanas spejas un šeit vienmer pienaca jaunas dalas, kuras nomainija kaujas stiprak cietušas. Tas ienaidniekam bija iespejams, jo šini rajona pienaca labi pievedceli: dzelzcelš no Pleskavas un šoseja. Pareja fronte ar musu sekmigu uzbrukumu, ienaidniekam bija parrauti tuvakie celi.