Kaujas gaita 9. oktobri.
(shemu Nr. 6.)

Bulduru tilta un Varkalkroga rajona visu dienu notika apšaudišanas. Seviški nepatikama bija ienaidnieka artilerijas un minmeteju uguns, kas mums nodarija ari dažus zaudejumus. Tomer nopietna uzbrukuma pretinieks neparnaca un frontes stavoklis tur lidz vakaram palika bez parmainam. Dzilnas rajona pretinieks diena ari izturejas, samera, pasivi un tikai apšaudija musu vienibas ar minmeteju un ložmeteju uguni. Rezeknes pulka komandieris laika nesanema paveli par musu projekteto pretuzbrukumu, bet uz savu iniciativu pavirzija dažas rotas uz priekšu, lai ienemtu izdevigaku izejas stavokli priekš nodomata vakara pretuzbrukuma. Nogurušas II bataljona 5. un 6. rotu nomainija 8. pulka 10. un 11. rota. Diena musu vienibam lielu palidzibu sniedza 2 lielgabali un brunotais auto Kurzemnieks. Diemžel pedejam ap pusdienas laiku sabojajas motors un tadel to vajadzeja aizvest uz Rigu. Ienaidnieka ložmetejs bija labi piešavies pa Dzilnas upites tiltu un nepalaida izdevibu tur apšaudit musu karavirus. Bez dažiem ievainotiem kareivjiem tur krita ari I bataljona komandieris, kapt. Maizitis. Vina nave darija sliktu iespaidu uz bataljona karaviru garastavokli, jo tas bija pazistams vel no strelnieku pulku laikiem, ka varonigs virsnieks. Diena tur musu stavoklis bija uzskatams jau par tik drošu, ka pulka komandieris nolema vakara, kad uzleks meness, pariet uzbrukuma, bet tad negaidot pec plkst. 20,00 no Pupes stacijas zinoja, ka Latgales divizijas štaba priekšnieks no Šmita ellas fabrikas pa telefonu pazinojis plkv. Zemitana paveli atkapties.

Cesu pulka rajona ienaidnieks šodien rotas stipri apšaudija ar artilerijas un minmeteju uguni. Mes uz to nevarejam atbildet un tas atstaja sliktu iespaidu uz karaviriem. Ta ka ienaidnieks Švarcmuižas virziena bija atstajis vienigi 1. pulka vienu bataljonu, tad musu 5. pulka 8. un 12. rota uzbrukumu diena sekmigi atsita. Pulka laba sparna, izmantojot plašo mežu un purvu rajonu, ka ari musu mazos spekus, krievu nelielas izluku nodalas nokluva 5. rotas aizmugure, kur vinas sagustija velosipedistu komanda. Dienas laika pariet uzbrukuma ar musu nelieliem spekiem Švarcmuižas rajona nebija iespejams un tadel pulka vadiba nolema uzbrukumu sakt vakara. Plkst. 21,00 ari tur sanema paveli, nekavejoties atiet Daugavas laba krasta.

Jelgavas šosejas rajona vltn. Veisa grupa sanema paveli atjaunot uzbrukumu vel lidz gaismai un ienemt kapas pie Sturišiem. Ta ka grupa ietilpa vienibas no 3 dažadiem pulkiem un tagad vienibu skaits jau bija papravs, bet grupas vadibas štabs niecigs un sakaru lidzekli nabadzigi, tad paveles un rikojumus laika nepaspeja izsutit. Tadel uzbrukuma sakums stipri noveloja un patiesiba sakas tikai rita. Nevar teikt, ka musu uzbrukums tur butu noritejis pietiekoša saskanotiba, jo lielaka dala no rotam jau otro dienu atradas nepartraukta kauja, negulejušas, ka ari needušas un tadel stipri nogurušas. Grupas vadiba pietiekoša mera nemaceja un ari nebija spejiga, sakaru lidzeklu trukuma del, noorganizet kopdarbibu starp kajnieku vienibam, bateriju un brunotiem vilcieniem. Ienaidnieks uzbrukumu satika ar stipru artilerijas un minmeteju uguni, bet kad rotas pievirzijas tuvak, tad ari ar ložmeteju un šautenu uguni. Talšaveja baterija tikko atkal bija atgriezusies vecas pozicijas pie Tirinu muižas. Vina vel nepaspeja noorganizet labu noverošanu un tadel maz vareja palidzet kajniekiem, bet bija jaapmierinas vienigi ar pretinieka aizmugures apšaudišanu. ari I brunotais vilciens šodien vairs nevareja tada mera palidzet, ka tas notika vakar un nakti. Vispirms vinš jau noveloja ar savu izbraukšanu, labojot sabojato lielgabalu; otrkart tas šodien vareja šaut tikai no viena lielgabala, bet pretinieka artilerija tik specigi apšaudija taisno dzelzcela liniju, ka vilciens nevareja aizbraukt talak par dzelzcela un šosejas krustojumu. Neskatoties uz artilerijas pabalsta trukumu, musu rotas tomer turpinaja leni virzities uz priekšu pa neizdevigu apvidu, kas sastaveja no apaugušiem ar krumiem staigniem purviem un daudz maziem ezeriem. Isi pirms pusdienas tas jau pienaca uz dažiem simts soliem - pie Sturišu kapam, ciešot pravus zaudejumus. Laba sparna 8. pulka 4. rotu un 5. rotas pusrotu vltn. Caune apvienoja sava vadiba. Par nelaimi paša kritiskaka bridi, kad mums vajadzeja forset beidzamo ezeru spraugas, trapits no ienaidnieka granatas, krita vltn. Caune un tagad nebija, kas vinu atvietotu. Palikušas bez labas vadibas, minetas 1 1/2 rotas nekartiba saka atiet, kas slikti atsaucas ari uz kaiminu rotu darbibu: sakuma tas apstajas, bet kad pretinieks vel vairak pastiprinaja savu uguni, ari vinas atgaja uz veciem krievu ierakumiem Katrinas muižas linija. Vienigi grupas kreisa sparna, kur uzbruka 8. pulka 2., 3. un 7. rota, tur virzišanas uz priekšu vel turpinajas. Tas bija vel samera svaigas, juta stingru vadibu no sava bataljona komandiera puses un tadel ari vinu uzbrukums gaja straujak uz priekšu. Taisniba, minetas rotas mazak cieta no ienaidnieka artilerijas uguns un ari vinu pretinieks bija 1. plastunu pulka II bataljons, bet par to tam atkal bija pilnigi atklats kreisais flangs. Tani laika vinas gan nezinaja, ka ne talu pa kreisi, Titurgas ezera rajona, atradas Dzelzsdivizijas viss 3. pulks. Kad kapt. Šepko ( 8. pulka I bataljona komandieris.) noveroja un uzzinaja, ka musu grupas laba sparna rotas atiet un centra, pie dzelzcela, partraukušas uzbrukumu, tad ari vinš atveda savas rotas izejas pozicijas. Jau uzbrukumam sakoties, vltn. Veiss ludza paligspekus. Ap pusdienas laiku tadi saka ari pienakt: vispirms ieradas viena jaunsaformeta rota no kurpnieku darbnicu karaviriem, tad drusku velak pienaca ari 7. pulka 5., 7., 9. (9. rota vel nebija pilnigi saformeta.) un ložmeteju rota. Pedeja gati pec dažam stundam atgriezas pie sava pulka štaba Šmita ellas fabrika. Ar pienakušam svaigam vienibam tagad bija iespejams atvietot 8. pulka izjukušas 1 1/2 rotas, ka ari nomainit un atvest rezerve 5. pulka kreisa sparna dalas. (11. un 4. rotu, un instruktoru komandu.) Pret vakaru vltn. Veisa riciba vel ieradas no jaunsaformeta Valmieras bataljona 2 rotas, kuras palika grupas rezerve pie dzelzcela parbrauktuves. Ta ka diena pretinieka artilerija turpinaja apšaudit musu rotu ierakumus, tad abi brunotie vilcieni dabuja paveli izbraukt uz priekšu, ielauzties ienaidnieka novietošanas rajona un palidzet kajniekiem. Izbraukšana notika ap pusdienas laiku. Tomer ari šoreiz brunotiem vilcieniem nelaimejas. Tuvojoties parbrauktuvei, II vilciena 3 platformas nogaja no sliedem, jo ka izradijas, pretinieka artilerija ar savam granatam bija sadragajusi dažas sliedes. Pagaja ilgaks laiks lidz ienaidnieka stipra uguni uzcela uz sliedem platformas. Pec tam abi vilcieni aizbrauca uz Tornakalnu. Uzbrukumu domaja atkartot vakara, bet lidz tam laikam papildinat municiju un paedinat laudis. No pulka štaba atsutija vel 4 smagos ložmetejus, ka ari rokas granatas un raketes. Ienaidnieks te visu dienu uzbrukuma neparnaca un vienigi vina patrulas vairak reizes tuvojas musu rotam, bet tas viegli aizdzina. Tadel pavisam negaidits bija pazinojums vakara no Šmita ellas fabrikas, ka musu kreisais sparns ir sasists un atkapjas, kadel ari vltn. Veisa grupai nekavejoties atiet. Pretinieks Sturišu kapas jutas diezgan drošs, jo pecpusdiena vinš aizsutija paliga Vacu legionam uz Raskultiem pat 3 bataljonus. (Jegeru bataljonu, Bertolda bataljonu un 1. pulka 1 bataljonu.)

Kaujas Rigas pulka iecirkni 9. oktobri. Ta ka ap pusnakti pulka štaba jau ilgaku laiku truka zinu par stavokli Ramas muižas un Plavnieku rajona, tad plkv.-ltn. Šmidts paveleja I bataljona komandierim, kapt. Šlosbergam, ar 1. rotu un 1 vadu no 3. rotas iziet pa Bauskas šoseju un noskaidrot, kas tur patiesiba notiek, bet vajadzibas gadijuma noorganizet jaunu fronti, parnemot sava vadiba vienibas, kadas tur atradis. Virzoties leni tumša nakti pa Bauskas šoseju, agra rita šaipus Bišu muižas satika 7. rotas atliekas, kuras kapt. Šlosbergs pievienoja savai grupai. Pirmas rotas patrulas jau pie Bišu muižas saduras ar pretinieka patrulam, kuras viegli padzina. Ap plkst. 05,00 musu rotas bez kaujas sasniedza Skadinus un tur kapas ienema pozicijas. Vel rita kresla te tuvojas kada ienaidnieka nodala, kuru 1. rota gribeja pielaist tuvak un tad sagustit vai iznicinat. Tomer viena kareivja nervi neiztureja: tas priekšlaicigi izšava un tagad, saprotams, saka šaut visa rota. Pretinieks pameta uz cela 4 kritušus, bet parejie aizbega. Pec tam musu patrulas atklaja ari Vidzemes divizijas inženieru rotas atrašanas vietu pie Numuru muižas, kurai paveleja ienemt pozicijas tuvak pie Bauskas šosejas, pa labi no 7. rotas.

Ta ka kapt. Šlosbergs jau ludza no pulka komandiera paligspekus, vel atrodoties Bišu muižas rajona, tad plkv.-ltn. Šmidts agri rita paveleja iet uz Ziepniekkalnu ari Valmieras pulka. III bataljonam, tur nodibinat sakarus ar kapt. Šlosbergu un tad darboties pec apstakliem. Valmieras pulka III bataljons ieradas Riga jau 8. oktobra vela vakara un pagaidam palika virspavelnieka rezerve. Nakti bataljona komandieris, kapt. Muižulis, sanema rikojumu doties ar bataljonu uz Šmita ellasfabriku 6. pulka komandiera riciba, bet no turienes rita izgaja uz Ziepniekkalnu. Netalu no mineta kalna kapt. Muižulis satika kapt. Šlosbergu un no ta sanema zinas par stavokli fronte. Ta ka Šlosbergs ar saviem spekiem vien nevareja ienemt visu rajonu lidz Daugavai, tad ludza Muižuli izpalidzet. Pedejais ari atdeva savu 10. rotu ar dažiem ložmetejiem un patšautenem. Mineta rota ienema pozicijas Šlosberga bataljona kreisa sparna lidz Olektes upitei. Kapt. Muižulis sanema paveli uzbrukt plkst. 06,00 Ramas muižas virziena. Tadel savu bataljonu izverta kaujas iekarta: 9. un 11. rota pirma linija, bet 12. rota rezerve. Uzbrukums 4. pulka III bataljona rajona sakas ar nelielu novelošanu un bataljons paspeja izvirzities tikai lidz Numuru muižas linijai, kur to saka stipri apšaudit. Ari kapt. Šlosberga bataljons vel nebija sacis uzbrukumu, jo tur pretinieks jau pats spiedas virsu musu rotam un vajadzeja pielikt lielas pules no musu puses, lai ienaidnieka spiedienu apturetu. Viegla pusbaterija, kura nakti ienema pozicijas Ziepniekkalna rajona, šodien maz vareja palidzet, jo vinai nebija nodibinati sakari ar kapt. Šlosberga bataljona priekšejam vienibam un tadel ari labi neparzinaja frontes patieso stavokli. Zinamu stabilitati musu fronte, Bauskas šosejas rajona, 9. oktobra priekšpusdiena ienesa brunotais auto Zemgalietis, kas vel tumsa aizbrauca uz Skadiniem un tur palidzeja rotam atsist ienaidnieka uzbrukumu. Isi priekš pusdienas vinš pat izbrauca frontes priekša un ar ložmeteju uguni izklidinaja Vacu legiona nodalas, kuras iznaca no Ramas muižas. Ta ka musu brunotie auto bija, visuma, tomer vecas mašinas, tad ari tiem bieži bojajas motori. Tada nelaime ari tagad notika ar Zemgalieša motoru un tas palika stavot musu frontes priekša. Tikai ar lielam pulem izdevas vinu atvilkt aiz priekšejam rotam, no kurienes to aizveda uz Rigu remonta, kas turpinajas lidz pusnaktij. Ta tad paša grutaka bridi, 9. oktobra pecpusdiena, vina nepieciešama palidziba musu kajniekiem izpalika. Šodien 6. pulka kreisam sparnam lielu un negaiditu palidzibu sniedza no Daugavas laba krasta smaga baterija, kuru saformeja uz atru roku nakti artilerijas rezerve no divam sešcolligam haubicem un jau rita agruma atradas pozicijas pie Kengaraga. Vina bija tieši paklauta Vidzemes divizijas vadibai un no tas sanema uzdevumus. Baterijas sakaru lidzekli bija visai niecigi : 2 telefona aparati, 3 klm. telefona kabela, 1 talskatis un 1 karte; pat kompasa nebija. Sazinaties ar 6. pulka kreiso sparnu ta vareja tikai caur Vidzemes divizijas un Rigas pulka štabu, bet ta ka telefons starp 6. pulka štabu un kapt. Šlosbergu bieži nedarbojas, tad smaga baterija maz bija informeta par patieso frontes stavokli Bauskas šosejas rajona un tadel ari nevareja sniegt tadu palidzibu, kadu ta bija spejiga sniegt. Tomer vinas šaušana un seviški haubicu granatu stiprie spradzieni ienaidnieka aizmugure darija labu iespaidu uz musu karaviru garastavokli, jo tie ar labpatiku noskatijas, ka juka un klida pretinieka karaviru un vezumu kolonnas, kad haubicu smagas granatas plisa vinu tuvuma. Ap pusdienas laiku 1 haubice sabojajas un to vajadzeja aizvest uz ierocu darbnicu. Lai pastiprinatu musu artileriju Rigas tuvaka rajona, 9. oktobri no Valmieras pulka II bataljona iecirkna tur atrodošas baterija parbrauca uz Škirotavas staciju. Tur baterijas 1 vads, kas bija apbrunots ar diviem triscolligiem lielgabaliem. nostajas pozicijas, bet otrs vads, kam bija vecie krievu 1895. gada sistemas 2 lielgabali, aizbrauca uz artilerijas rezervi parbrunoties. Vads pie Škirotavas ari bija maz informets par stavokli Bauskas šosejas rajona un tadel vinš šava pec sava ieskata. Tada šaušana: ne ista laika un ne ista vieta, saprotams, lielu labumu musu kajniekiem neatnesa.

Ta ka plkv.-ltn. Šmidtam pastavigi ienaca lugumi pec paligspekiem ka no Jelgavas šosejas, ta ari Bauskas šosejas rajoniem, tad, cik iespejams, vinš meginaja ari lugumus izpildit un dažreiz pat izškerdigi rikojas ar savam rezervem. Ta par piemeru vel priekšpusdiena, kad jau bija redzams, ka diena musu uzbrukums Sturišu kapam nav izdevies un vienibas jau atiet izejas pozicijas, bet ienaidnieks nepariet pretuzbrukuma, pa Jelgavas šoseju nevajadzigi aizsutija vltn. Veisa riciba vienu jaunsaformetu rotu un pulka 4 rotas. Tani paša laika 2 jaunsaformetas rotas ( Viena saformeta no artilerijas rezerves un otra no dažadu darbnicu karaviriem.) aizsutija ari kapt. Šlosberga riciba. No pedejam vienu novietoja rezerve aiz musu inženieru rotam Ziepniekkalna, bet otru pie Bauskas šosejas. Isi pec pusdienas kapt. Šlosberga riciba aizsutija ari 6. pulka rotas atliekas (ap 40 cilveku), kas bija tikko pienakušas no Mazjumpravas muižas. Tas novietoja pa labi no 7. rotas. No pulka štaba atsutija ari 2 smagos ložmetejus, kuri bija loti vajadzigi. Ap plkst. 15,00 Šmita ellas fabrika ieradas 6. pulka 9. un 10. rotas atliekas, kuras apvienoja viena rota un ari aizsutija kapt. Šlosberga riciba. Apvienota rota tur nokluva tikai pec musu uzbrukuma, kad sajauktas vienibas jau saka atiet.

Lidz plkst. 15,00 visas nepieciešamas pargrupešanas bija nobeigtas un tadel plkv.-ltn. Šmidts paveleja ka kapt. Muižulim, ta ari kapt. Šlosbergam iesakt nekavejoties uzbrukumu noluka ienemt Ramas muižu. Vareja jau paredzet, ka uzbrukums dienas laika lielus panakumus nedos, jo nieciga artilerija nevareja uzbrukumu pietiekoši sagatavot. Ari kajnieku smago uguns ierocu, salidzinot ar pretinieku, mums bija maz. Jaunsaformetas un pat inženieru rotas aizstavešanas cinas vel vareja zinamu lomu spelet un puslidz bija spejigas mazsvarigakos frontes iecirknus aizstavet, bet ar vinam iet uzbrukuma, kur vajadziga manevrešanas veikliba un cenšanas lidzinaties ar priekšejiem, tur minetas rotas nedereja. Ja tomer vinas sutija uzbrukuma, tad tadel, ka priekš mums citas izejas nebija. Jau skaidri bija redzams un jutams, ka pretinieks pats gatavo mums triecienu. Tadel vajadzeja aizsteigties priekš4 un izjaukt vina nodomato uzbrukumu. No musu vadibas puses ari tagad bija pielaistas dažas kludas, kas palidzeja pretiniekam apturet musu uzbrukumu. Galvena karta tas attiecas uz 6. pulka komandieri, kas, niecigo sakaru lidzeklu del, pats nevareja vadit uzbrukumu, bet ari kapt. Muižulim un Šlosbergam nedeva noteiktus uzdevumus un nenozimeja joslas, bet atlava tiem uzbrukt katram patstavigi. Šini gadijuma vienu no viniem vajadzeja iecelt par uzbrukuma vaditaju un tam paklaut visus spekus, kuri cinijas Ramas un Numuru muižas rajona. Drusku velak plkv.-ltn. Šmidts gan meginaja savu kludu labot, nozimejot Kara skolas priekšnieku, kapt. Klinsonu, par visa kreisa sparna speku vaditaju. Tomer tas jau bija par velu, jo kad kapt. Klinsons ar Kara skolu ieradas Ziepniekkalna un saka orienteties frontes apstaklos, musu uzbrukums jau bija sabrucis un zem pretinieka spiediena vienibas atgaja. Pec Kara skolas aiziešanas, Šmita ellas fabrika ieradas jaunsaformetais Valmieras bataljons, kapt. Abeltina vadiba. Mineta bataljona bija labi karaviri, seviški 3 rotas, saformetas no Cesu un Valmieras komandanturu rotam. Taktiska apmaciba gan nebija pietiekoši laba, ložmeteju nebija un katra rota tikai pa 1 virsniekam. Bataljona stiprums bija apm. 500 cilveku. Velams butu bijis izsutit pa Bauskas šoseju visu bataljonu, bet tagad atkal saka dalit: pašu bataljona komandieri ar 2 rotam aizsutija pa Jelgavas šoseju vltn. Veisa riciba, kas bija pilnigi lieki, jo tur valdija, visuma klusums, un tikai 2 rotas aizsutija pa Bauskas šoseju kapt. Klinsona riciba. Beidzot, kad Šmita ellasfabrika saka ienakt noteiktas zinas par musu kreisa sparna neveiksmi, tad jau novakare uz turieni izsutija 7. pulka komandieri, kapt. Kalninu, ar pulka 1. un ložmeteju rotu, un 1 vadu no 4. rotas.

Musu uzbrukuma gaita Bauskas šosejas rajona. Beidzot, ap plkst. 15,00 sakas musu uzbrukums diezgan plaša fronte, no Ebelu muižas lidz Skadiniem. Ta ka starp kapt. Muižula un kapt. Šlosberga štabiem tiešu telefona sakaru nebija, tad ari vinu uzbrukums nenotika viena un tani paša laika. Tadel ari rezultati bija mazaki, neka tie vareja but pie labas un noteiktas kopejas vadibas. Visuma, musu uzbrukums Bauskas šosejas rajona izvertas par tiri frontalu uzbrukumu un ta ka tas norisinajas dienas laika, pie tam gandriz bez artilerijas pabalsta pret ienaidnieku, kam bija daudz vairak speku par musejiem, tad, saprotams, gaidit lielu uzvaru nebija pamata. Tomer uzbrukums deva lielakus panakumus, neka mes varejam ceret, jo ar to novilcinajam pretinieka triecienu un tadel maza laika del lidz tumsai tas nevareja izmantot savas uzvaras auglus.

Valmieras pulka III bataljona 9. un 11 . rota, pabalstitas pa labi no 6. pulka 5. rotas un rezerves inženieru rotas, bet pa kreisi no 6. pulka 11. rotas atliekam, pavirzijas kadu 1/2 klm uz priekšu un izdzina ka no Skultes majam, ta ari no tuvejam mežsarga majam Dzelzsdivizijas 3. pulka Volmana bataljona vienibas, kuras šis majas bija ienemušas jau priekšpusdiena. Tomer vel talak pavirzities pari purvainam plavam mums neizdevas, jo pretinieks attistija loti specigu artilerijas un ložmeteju uguni, kas mums nodarija jutamus zaudejumus, seviški 4. pulka 11. rotai, kur ievainoja ari energisko rotas komandieri, kapt. Norinu. Ta ka tani laika sanema kapt. Šlosberga pazinojumu par ienaidnieka pravu speku pulcešanos Ramas muižas rajona, kuri, domajams, taisas parnakt uzbrukuma, un bez tam kapt. Šlosbergs ludza atsutit vinam paliga vismaz kadu rotu, jo vina bataljona vienibas it ka visas jau ievaditas kauja un dažas ari stipri cietušas, bet baumas jau cirkuleja par 6. pulka 1. rotas atiešanu, tad kapt. Muižulis paveleja savam rotam atiet izejas pozicijas, kur nocietinaties un tur atsist pretinieka gaidamo uzbrukumu. Kapt. Šlosbergam aizsutija paliga 12. rotas pusrotu, kura pastiprinaja Bauskas šosejas rajona musu jau atejošas vienibas. Kapt. Šlosbergs sava iecirkni uzbrukumu organizeja ta: paša kreisa sparna 4. pulka 10. rotai vajadzeja palikt uz vietas, lai ar savu ložmeteju un patšautenu uguni pabalstitu uzbrukumu. Bataljona parejam vienibam uzbrukt frontali, bet ar labo sparnu, izmantojot Numuru muižas upites ieleju, uzbrukt Ramas muižai apnemoši. Rigas pulka 1. rotu, pie Bauskas šosejas, pretinieks ar savu uguni aptureja, tikko ta no kapam iznaca uz klaja lauka. Bataljona labam sparnam izdevas pavirzities daudz talak, jo tur apvidus uzbrukumam bija diezgan izdevigs. Seviški talu aizgaja 7. rota, kura ielauzas pat birze, kas 12 klm uz ziemelrietumiem no Ramas muižas, izdzina no turienes pretinieku un sanema 1 smago un 1 vieglo ložmeteju. Pa labi Vidzemes divizijas inženieru rota un 6. pulka 8. rotas atliekas bija palikušas stipri iepakal. Ar to te, visuma, izbeidzas musu uzbrukums, bet tad ap palaunaga laiku sakas ienaidnieka uzbrukums, kuru tas sagatavoja ar specigu artilerijas un ložmeteju uguni un pec tam vina kajnieku strelnieku kedes saka spiest atpakal musu nogurušas un pa dalai jau sajukušas rotas. Tomer luzumu kauja ienesa pretiniekam par labu Vacu legiona dažas vienibas, kuras gar Daugavu pa kapam iznaca nemanot 4. pulka 10. rotas kreisa flanga un tad ar flankejošu uguni apšaudija tas kreiso sparnu. Valmieriešu rota ilgi neiztureja tadu uguni un saka atiet, atkladama ar to 6. pulka 1. rotas flangu un tadel ari vina saka atiet, kas savukart iespaidoja uz atiešanu parejas rotas. Lai segtu atkapšanos, 10. rotas komandieris atstaja dažas nelielas grupivas ar patšautenem, kas pašaizliedzigi palika savas vietas gandriz lidz tumsai un ta ka atiešanas celš uz Tornakalnu jau bija aizsprostots no ienaidnieka, tad laivinas parcelas uz Daugavas labo krastu. Ap palaunaga laiku kapt. Klinsons ar Kara skolas 3 vadiem ieradas Ziepniekkalna. Pašreiz vel nebija noteiktu zinu par musu frontes stavokli, tadel vinš paveleja ienemt pozicijas smilšu kapas gar Bauskas ielu: 1. rotas 2 vadiem pa labi no ielas, bet 2. rotas vadam pa kreisi. Kara skolas 1. rotas II vads jau rita aizgaja uz Ebelu muižu, lai apsargatu neienemto rajonu lidz Šosejciemam. Nevajag iedomaties, ka tani laika musu Kara skola butu bijusi kada izcila karaspeka. vieniba. Taisniba, laudis tur bija labi, bet tie nebija ne pietiekoši apmaciti, ne ari pietiekoši apbrunoti, jo visa skola atradas tikai patšautenes. Lielaka dala no kadetiem gan bija kadu laiku jau dienejuši dažos musu pulkos, bet dala no kadetiem lidz šim vel pavisam nebija dienejuši. Nakti, kad dažas citas jaunas vienibas pa lielakai dalai izškida, tad kadeti cieši turejas kopa un tiem nebija tieksmes nakts tumsa atstat savu rotu. Pec palaunaga laika Ziepniekkalna ieradas ari 7. pulka nelielais I bataljons un nostajas aiz Kara. skolas rezerve. Tur pat driz ieradas ari jaunsaformeta Valmieras bataljona 2 rotas. Pa to laiku bija iestajusies jau vakara kresla un zem pretinieka spiediena musu priekšejas rotas sasniedza Bišu muižas rajonu. Noklidušie kareivju pulcini jau pa visiem celiem meginaja noklut uz aizmuguri. Ka parasts neveiksmes gadijuma, ta ari tagad saka cirkulet dažadas parspiletas baumas par ienaidnieka panakumiem tin pat, ka to brunotie auto izlauzušies caur musu fronti un braucot jau tiltu virziena. Ka apstiprinajums minetam baumam, tani laika no Daugavmalas bija dzirdama pastiprinata šaušana un redzamas raketes, kuras vairak un vairak tuvojas Tornakalnam. Telefona sakari ar Šmita ellasfabriku bija partraukti. Lai kaut uz laiku aizturetu pretinieku, dala no Kara skolas un dala no Šlosberga bataljona atliekam izdarija isu prettriecienu, kas, saprotams, lielus rezultatus nedeva, bet ka tagad mes zinam, tad tas bija pa dalai par iemeslu, kadel pretinieks partrauca savu uzbrukumu. Šini pretuzbrukuma Kara skola sanema 1 vieglo ložmeteju.