Kaujas darbiba Austrumu fronte 1919. gada otra puse.

Apstajoties Latgales fronte, lielinieki tagad savus spekus saka reorganizet, jo no daudziem pulkiem bija palikušas tikai nelielas atliekas. Vienigi padomju Latvijas 1. strelnieku divizija bija labaka stavokli, jo vinas bijušos 8 vecos latviešu strelnieku pulkos bija palikuši noruditi kadri un ta ka minetie pulki bija samera bagati ar kajnieku smagiem uguns ierociem un pat bagati ar artileriju, ari ar smago, tad tos viegli vareja pataisit atkal par pilnigi kaujas spejigiem pulkiem. Vinus vajadzeja tikai papildinat ar cilvekiem, izformejot dažas mazakas vienibas un ari 2. latv. streln. divizijas dažus pulkus. Ieskaitot ari rezerves bataljonu (ap 1400 cilveku), kas atradas Daugavpili, abas latviešu padomju divizijas julija vidu skaitijas 13.490 durklu, 177 zobeni, 176 ložmeteji un 36 lielgabali.

Reorganizejot savus spekus, lielinieki tagad padomju Latvijas armiju izformeja un tani vieta saformeja jaunu 15. armiju, kura ietilpa ka latviešu padomju 1. un 2. strelnieku divizijas, ta ari leišu sarkana divizija un vairakas krievu divizijas. Mineta armija ienema fronti no Baltinavas rajona (Latgale) lidz Polockai. Pa labi no tas darbojas 7. armija, bet pa kreisi 16. armija. Daugavpils rajona 15. armijas vienibas ienema pozicijas vel Daugavas kreisa krasta. bet padomju Latvijas 1. strelnieku divizijas pulki atradas fronte Daugavas laba krasta no Jersikas stacijas gar Livaniem, Rudzetiem un Varaklaniem lidz Gariesiliem (Tilžas rajona). Pa labi un pa kreisi no latviešu pulkiem atradas krievu pulki, kuriem visuma cilveku skaits bija pietiekoši liels, bet kaujas spejas mazas, jo tie bija saformeti uz atru roku un bez krietniem kadriem. Ta tad pirma laika, kamer latviešu padomju strelnieku pulki neaizbrauca uz Denikina fronti, musu armijas jaunam vienibam nacas cinities ar nopietnu ienaidnieku un, ka mes redzesim, tad parbaudijumu vinas iztureja labi.

Julija otra puse Daugavas kreisa krasta musu spekos notika dažas parmainas, jo Valmieras pulka 7. un 3. rota nomainija sava pulka 6. rotu un abas izluku komandas, kuras atgaja uz labo krastu Meneša pedejas dienas Kurzemes kaujas rajona musu speki ienema tadu stavokli: laba sparna atradas Augškurzemes partizanu pulks (5 rotas ar 2 ložm.) linija Anceni- Rubene, centra Ziemellatvijas partizanu pulks (nodala) linija Izabelina-Vilceni un kreisa sparna

Valmieras pulka 2 rotas ar 2 ložmetejiem un 2 patšautenem, pastiprinatas ar vienu jatnieku vadu no 1. eskadrona, 1 smago ložmeteju un diviem kajnieku maziem lielgabaliem, aizstaveja garas pozicijas no Drustaniem gar Dignaju lidz Menkiem. Tur norisinajas tikai nelielas izluku sadursmes.

Ari Daugavas laba krasta julija otra puse, ka Valmieras pulka fronte, ta ari 2. Cesu un 3. atseviška (Studentu) bataljona fronte lielakas sadursmes nenotika. Vienigi izluku nodalu apšaudišanas bieži notika Turku rajona un pie Krustpils-Rezeknes dzelzcela. Meneša beigas pienaca no Vecpiebalgas ari 4. atseviškais bataljons un nomainija 3. atseviško bataljonu, kas novietojas rezerve. 14. julija Austrumu fronte ieradas pulkvedis Balodis un parnema no Valmieras pulka komandiera frontes vadibu.

19. julija Valmieras pulkam ieradas no Vecgulbenes vel 2 lielgabali, kurus bija parveduši sarkanie artileristi, labpratigi parnakot fronti Latgales partizanu pulka rajona. Tagad aizgaja igaunu 5. baterija, kura, sakot no Melnupes, bija darbojusies kopa ar Valmieras pulku. (shema Nr.2)

1. Neatkaribas bataljona fronte visu julija menesi norisinajas rosiga izluku darbiba, ka no musu, ta ari ienaidnieka puses. Pie Maziem-Strodiem 3. rotas vads sasita lielinieku nodalu un sagutija 10 cilveku, bet nakti uz 6. juliju ienaidnieks uzbruka musu 1. rotas vadam pie Tomašavas un sagustija lauksardzi. Šini nakts sadursme musu vads zaudeja 1 kritušu un 6 pazudušus. Šis bija viens no diviem gadijumiem, kad Austrumu fronte ienaidniekam izdevas sagustit musu lauksardzes. Lielinieki uzbrukumu Tomašovai atkartoja 22. julija rita, bet to sekmigi atsita. Tapat nelaimejas

ienaidnieka izluku nodalas uzbrukums nakti uz 28. juliju bataljona kreisam sparnam. (shema Nr.3) Lai pastiprinatu Neatkaribas bataljonu, kuram ar 3 rotam bija gruti aizstavet tadu garu fronti, tad vel 22. julija izsutija vina riciba no Piebalgas bataljona 1. rotu, bet no Ergliem izsauca bataljona rezerves rotu, pardevejot to par 4. rotu.

Malienas bataljons julija turpinaja savu formešanos un tani paša laika tureja ari savu fronti, kura gan bija samera mieriga. Pec izdaritas vietejas mobilizacijas, bataljons saformeja 3. rotu, vajadzigas komandas un nelielu eskadronu. Bataljona 4. rota no Rigas jaunformejamiem spekiem ieradas tikai augusta sakuma.

Latgales partizanu pulka fronte julija pirma puse notika vienigi nelielas izluku sadursmes, bet meneša otra puse norisinajas jau nopietnakas sadursmes. Ienaidnieka lielaki speki 17. julija uzbruka Orlovai, bet tos atsita. Tani paša diena musu 1. rotas izluku nodala ienema Savites, bet tad zem pretinieka spiediena nacas atiet uz Augustavu. 19. julija 4. rota, kopa ar igaunu nodalu, no Kupravas izgaja uz Tepenicu, izdzina no turienes ienaidnieku un sanema 2 gusteknus.

19. julija 1. rota., kopa ar igaunu 2 rotam, atsita ienaidnieka uzbrukumu Augustavai un pec tam to vajaja kadus 5 klm. Tapat atsita lielinieku uzbrukumu 24. julija Sudrabei un 28., julija rita Augustavai.

Augusta Daugavas kreisa krasta musu speki palielinajas, jo 5. augusta no Bauskas rajona pienaca Bauskas atseviškais bataljons ( 4 rotas un 9 ložm.) un ienema fronti linija Rubene-Izabelina-Vilceni, kur nomainija Ziemellatvijas partizanu nodalu, kas aizgaja rezerve uz Zasu.

Augusta pirma puse Kurzemes kaujas rajona nekadas lielakas cinas nenotika, bet par to bieži norisinajas izluku nodalu sadursmes neitrala josla, kur lielinieku partijas bieži ielauzas laupišanas noluka. Valmieras pulka 3. un 7. rotas izluki (54 viri) nakti uz 5. augustu aizdzina ienaidnieku no Baltmaniem un sanema 1 ložmeteju un 4 gusteknus. Pec nedelas mineto rotu izluki ( 3 virsn. un 36 kareivji.) atkal apmekleja Dunavas rajonu, kur pec kartas aizdzina krievu 32. pulka 2 rotas un sanema 1 ložmeteju un 22 gusteknus. Seviški energiski stradaja Bauskas bataljona 3. rota, kura atradas Izabelinas rajona. Ta savos izluku gajienos pusmeneša laika sanema gusta ap 100 sarkanarmiešu un 2 ložmetejus.

16. augusta saformejas 3. Jelgavas pulks un vina uzdevums bija aizstavet fronti Daugavas kreisa krasta no Lietuvas armijas kreisa sparna lidz iepretim Livaniem.. Pagaidam vinš palika Kurzemes kaujas rajona speku pozicijas un tur nomainija Valmieras pulka 3. un 7. rotu, kuras aizgaja pie sava pulka, ka ari Ziemellatvijas partizanu nodalu, kas aizgaja uz Rigu un parvertas par 5. Cesu pulka 11. rotu. Daugavas laba krasta musu spekiem vajadzeja 26 . augusta ienemt Livanu nocietinato rajonu. Lai atvieglotu minetas operacijas izpildišanu, 3. Jelgavas pulkam paveleja izsutit 2 rotas ( 1. un 3. rotu.) uz Turkiem 2. Ventspils pulka riciba, bet ar pulka parejiem spekiem vest demonstrativus uzbrukumus Daugavas kreisa krasta un meginat parcelties pari Daugavai dienvidos no Jersikas, tur sabojat dzelzcelu un telefona linijas, un tad no dienvidiem meginat ienemt Jersiku, lai saceltu paniku ienaidnieka aizmugure. Jelgavas pulka pastiprinašanai aizsutija vina riciba 2 brunotos automobilus, ( Kurzemnieku un Zemgalieti .) 2. un 4 lielgabalus. Diemžel brunotie automobili maz ko vareja palidzet slikto celu del, bet no 4 lielgabaliem divi nebija lietojami lenkmera trukuma del.

Daugavas forsešanu 26. augusta paveleja izdarit 3. pulka 2. rotai ar 2 lielgabalu pabalstu, bet II bataljonam vest demonstrativus uzbrukumus rajona uz dienvidrietumiem no Dunavas. Daugavas forsešanu 2. rotas komandieris izvelejas pie Kalniešu (Kalniški) majam. Ta ka parcelties nacas mazas laivinas un ienaidnieks otra krasta to bija noverojis, tad vinš ar ložmeteju uguni to nepielava un pat vienu laivu sašava. Pulka II bataljons labi izpildija savu uzdevumu, jo paspeja iztirit visu rajonu uz rietumiem no Tadenavas. Otra diena kauja turpinajas un II bataljons ienema Tadenavu, kur sanema 1 ložmeteju un 7 gusteknus, bet I bataljons, pastiprinats ar 9. un 10. rotu, pecpusdiena ienema Dunavu. 28. augusta II un III bataljons ap pusdienu sasniedza jau liniju Tadenava-Kaldabruna. Ienaidnieka galvenie speki atkapas Bebrenes virziena. Pecpusdiena musu abi bataljoni vel pavirzijas uz priekšu, seviški II bataljons, kas ar savu kreiso sparnu jau ienema rajonu uz dienvidiem no Dunavas, kur izklidinaja ienaidnieka vienibas un sanema 13 gusteknu.

29. augusta paveleja II un III bataljonam iztirit visu Daugavas kreiso krastu no Kazimiriškiem lidz Dunavai, bet I bataljonam nodrošinat pulka kreiso flangu, noturot Dunavu. Uzbrukumu vajadzeja saskanot ar Lietuvas armijas kreiso sparnu, kas cinijas Ilukstes rajona. Musu uzbrukums sakas rita agruma : III bataljons lauzas caur Bebreni uz Dvieti, bet II bataljons — pa kreisi uz Kriškinaniem. Samera viegli un ar niecigiem zaudejumiem III bataljons ienema Bebreni un pret vakaru ari Dvieti. Pa kreisi II bataljons ari sekmigi uzbruka un novakare jau ienema Kriškinanus. Ienaidnieks atkapas nekartiba visa fronte un steidzas uz Daugavas parejam, galvena karta uz Cukurini, kur bija labaka pareja un tur vinš vel nikni aizstavejas, lai segtu 32. pulka parcelšanos. Tomer

ari te, beidzot, salauza ienaidnieka pretošanos un vakara jau viss Daugavas kreisais krasts, no Dvietes lidz Menkiem, bija iztirits no ienaidnieka un lielinieku 32. pulks aizdzits aiz Daugavas Šis dienas kaujas 3. Jelgavas pulks sanema gusta 37 sarkanarmiešus, 4 ložmetejus un 24 zirgus. Nakošas dienas pozicijas pagarinaja pa labi lidz Kazimiriškiem un tur 3. Jelgavas pulks sekmigi aizstavejas lidz 1920. gada janvara uzbrukumam.

Daugavas laba krasta, Kurzemes divizijas pulku formešanas del, augusta pirma puse ari notika dažas pargrupešanas. Lai dotu iespeju 2. Ventspils pulkam nomainit Atašienes rajona 3. atseviško bataljonu , ( Tam vajadzeja parversties par 3. pulka I b-nu.) tad vina labo sparnu 17. augusta nomainija Valmieras pulka I bataljons, kas tagad nostajas fronte Peisenieki-Turki. Ta ka 4. pulka II bataljons atradas stipri iepakal, tad nakoša diena ari to pavirzija uz priekšu, ienemot bez kaujas pozicijas drusku uz ziemeliem no Jaunas muižas. No Daugavas kreisa krasta ieradas 22. augusta ari Valmieras pulka 3. un 7. rota, kuras novietojas rezerve pie Trepes stacijas.

23. augusta Krustpili atbrauca Armijas virspavelnieks un apskatija frontes liniju.

23. un 24. augusta ienaidnieka papravi speki uzbruka 4. pulka II bataljona jaunam pozicijam, bet tos sekmigi atsita.

Ari 2. Ventspils pulks augusta vidu jau, visuma, bija saformejies un tagad ar saviem 2 bataljoniem ienema pozicijas pa kreisi no Valmieras pulka lidz Krustpils-Rezeknes dzelzcelam ieskaitot. Iztruka vel vienigi vina III bataljons (8. Piebalgas), kura 2 rotas atradas pie 1. pulka Murmastienes rajona un parejas vel cela no Vecpiebalgas. Pulkam piekomandeta kapt. Girdo rota ienema pozicijas uz ziemeliem no dzelzcela.

Livanu kaujas augusta (Sk. 4. shemu). Ta ka bija paredzamas cinas ar Golca-Bermonta spekiem Rigas rajona, tad bija nepieciešami atvilkt uz Rigu dažas vienibas no Austrumu frontes, bet to vareja izdarit tikai tada gadijuma, ja izdotos Austrumu fronte ienemt izdevigakas pozicijas, atnemot ienaidniekam Livanu nocietinato rajonu, jo tas ka kilis bija iespiedies musu fronte. Tadel 4. un 2. pulkam vajadzeja 26. augusta uzbrukt un ienemt Livanu rajonu, kur ielenkt un iznicinat ienaidnieka spekus. Valmieras pulka komandierim ar savam 6 rotam, 1 vieglo (4 lielgabali) un 1 smago bateriju (2 dižgabali), ka ari ar I brunota vilciena piepalidzibu, sakt uzbrukumu Livaniem no ziemeliem un ziemelaustrumiem plkst. 03,00, ienemt tos un izvirzities linija Jersika-Istekas -Batraki, kur nocietinaties. Ventspils pulkam vajadzeja ar vienu kolonnu no 3 rotam un 1 lielgabalu uzbrukt no Stekiem caur Maleniekiem un Mutinikiem lidz Batrakiem, kur nocietinaties linija Batraki-Mutiniki. Tani paša laika pulka kreisam sparnam demonstret Tiltagala virziena, bet ar parejiem spekiem nodrošinat uzbrukošas kolonnas kreiso flangu un aizmuguri. Lai atvieglotu 2. pulkam izpildit gruto uzdevumu, vina riciba atdeva pa divam rotam no 4 un 3. pulka, ka ari II brunoto vilcienu un kapt. Girdo rotu. Ari 1 Liepajas pulkam, ar 2 lielgabalu piepalidzibu, izdarit pastiprinatu izlukošanu Tiltagala un Varaklanu virzienos. Tapat ari 3. pulkam demonstret, forsejot Daugavu starp Jersiku un Dunavu.

Valmieras pulka komandieris savam vienibam deva tadus uzdevumus: II bataljonam sakt uzbrukumu 26, augusta plkst. 03,00 gar dzelzcelu, ienemt Livanus un izvirzities lidz Jersikas stacijai, kur nocietinaties. Bataljonu pabalstit vieglai un smagai baterijai, ka ari I brunotam vilcienam. Pulka 1. un 4. rotai palikt Turkos Ventspils pulka komandiera riciba, bet 2. un 3. rotai iesakt uzbrukumu no Turkiem ar tadu aprekinu, lai jau plkst. 03,00 tas butu Skrebelos un tad no turienes turpinat uzbrukumu caur Lackajusproiem lidz Batrakiem, kur nocietinaties. Nosacita laika II bataljons iesaka uzbrukumu, pabalstits no vieglas baterijas, bet smaga baterija apšaudija ienaidnieka smago bateriju Livanu stacijas rajona. No Jaunas muižas izsita lieliniekus viegli, bet pie Sprogiem norisinajas siva cina, jo tur ienaidniekam bija 4 smagie ložmeteji. Tomer, beidzot, ari no turienes izdzina lieliniekus. Jau priekšpusdiena II bataljona rotas pievirzijas pie ienaidnieka galvenam pozicijam, kuru priekša bija stipri dzelonstieplu aizžogojumi. Ta ka musu vaja artilerija nebija paspejusi iztaisit ejas, tad rotas nogulas 400—500 solos no aizžogojumiem un tur ierakas. Lielinieku artilerija un ložmeteji visu laiku apšaudija musu rotas, nodarot jutamus zaudejumus, bet tomer vienibas to iztureja un vakara ari atsita ienaidnieka nopietnu pretuzbrukumu.

Valmieras pulka kreisa kolonna ( 2. un 3. rota.) nosacita laika ienema Skrebejus bez kaujas un tad, turpinadama uzbrukumu, jau priekšpusdiena ienema ari Gercanus, Lackajusprous un Stikanus, tacu talak vairs nevareja pavirzities, jo priekša atradas dzila Dubnas upe, kuru parbrist nevareja, bet otra puse bija ienaidnieka nocietinatas pozicijas, no kurienes tas visu laiku rotas stipri apšaudija.

Ventspils pulka komandieris paveleja savai 2. rotai, kopa ar II brunoto vilcienu, aizstavet pozicijas pa abam pusem Krustpils-Rezeknes dzelzcelam un demonstret Tiltagala virziena. Plkv.-ltn. Skujiva vadiba 4. un 6. rotai, kopa ar kapt. Girdo rotu un 1 lielgabalu, uzbrukt no Stekiem gar Mežancaniem, Maleniekiem un Švirkstiem ar tadu aprekinu, lai jau plkst. 05,00 sasniegtu liniju Mutiniki-Vermeniši. Uzbrukošas kolonnas kreisa flanga, nodrošinašanai, otras kolonnas 5 rotam (Otra kolonna ietilpa 2. pulka 1., 3. un 5. rota, bet 3. pulka 1. un 3. rota, ka ari 1 lielgabals;) un 1 lielgabalam ienemt aizstavešanas pozicijas no Troškiem gar Mednevku, Malakalnu un Bukavniekiem lidz Rusiniem, izdarot ari demonstrativu uzbrukumu Rudzetiem. Pulka rezerve Turkos palika 3 rotas. (4. pulka 1. un 4. rota, bet 2. pulka neliela 11. rota.) Ka uzbrukošai, ta ari sedzošai ko1onnai vajadzeja sapulceties Stalidzanos plkst. 01,00 rita 26. augusta.

Demonstracija 2. pulka kreisa sparna neizdevas, jo musu brunoto vilcienu pie Križevajas stipri apšaudija ienaidnieka artilerija un tas bija spiests atbraukt aiz musu pozicijam.

Ventspils pulka uzbrukums novelojas, jo rotas laika nesapulcejas Stalidzanos : 3. pulka 2 rotas iebrauca Atašienes stacija tikai plkst. (13,00 un Stalidzanos ieradas plkst. 05,00. Ari Valmieras pulka 2 rotas Turkos sanema pazinojumu no sava pulka par mineto rotu pariešanu 2. pulka riciba tikai plkst. 03,00. Pirma saka virzities sedzoša kolonna un Stekus sasniedza bez kaujas. Te lielgabalu ( Otrs lielgabals nebija kartiba.)

novietoja pozicija, lai pabalstitu no šejienes ka vienu, ta ari otru kolonnu. Rajona segšanai uz ziemeliem no Malakalna norikoja 2 rotas. (2. pulka 3. rotu un 3. pulka 3. rotu.) Rudzetu virziena izgaja 2. pulka 1. rota, kura, pabalstita no musu artilerijas, ar kauju ienema Malakalnu un turpinaja uzbrukumu Rudzetiem. Tomer pedejo sadžu ienemt neizdevas un 1. rota, zaudejot ari 1 ložmeteju, bija spiesta atiet uz Malakalnu, kur vakara atsita lielinieku uzbrukumu. ari talak uz ziemeliem pie Mednevkas ienaidnieks, izmantodams plašo meža rajonu, apnemoši uzbruka musu 2 rotam, bet to atsita. Lai nodrošinatu Steku rajonu, uz turieni no Turkiem izsutija 4. pulka 1. rotu, bet vakara ari 2. pulka 11. rotu. Jelgavas pulka 1. rota izvirzijas caur Luzeniekiem lidz Zalaniem, kurus ienema pec ilgakas kaujas. Tomer vina tur ilgi nenoturejas, jo ienaidnieks to apšaudija ar specigu artilerijas uguni un tadel pecpusdiena atgaja uz Bukauniekiem. No vinas pa kreisi Luzeniekos, vakara novietojas 4. pulka 1. rotas pusrota. Abas minetas 1 1/2 rotas vakara ar kopejiem spekiem atsita ienaidnieka uzbrukumu. Plkv.-ltn. Skujina kolonnas priekša un drusku pa kreisi virzijas 2. pulka 5. rota uz Bukauniekiem. Cela ienaidnieks to stipri apšaudija, bet tomer vina, samera, viegli ienema Bukauniekus. Tagad plkv.-ltn. Skujina kolonnai bija iespejams virzities bez kaujas gar Mežancaniem uz Maleniekiem un Švirkstiem, kurus sasniedza jau ap plkst. 11,00. Ta, ka tani laika ari 3. pulka 1. rota bija ienemusi Zalanus, tad 5. rotu atdeva plkv.-ltn. Skujina riciba, kas vinai paveleja virzities uz Rusiniem. Lidz šim Ventspils pulka fronte vel viss gaja pietiekoši labi, bet tad sakas neveiksmes un tadel ari uzbrukoša kolonna, pec Sprogu maju ienemšanas, sanema pulka komandiera paveli pagaidam apstaties un ienemt Ošas (Ušas) labo krastu, no kurienes izdarit Ošas un Dubnas pareju izlukošanu, lai tad nakti varetu panakt to, kas ienaidnieka stipra uguni diena neizdevas. Ventspils pulka komandieris tagad Stekos sapulceja savu parpalikušo rezervi: 4. pulka 1. rotas pusrotu un 2. pulka nelielo 11. rotu. Uz frontes pavelnieka rikojumu valmieriešu 4. rota aizgaja Pie sava pulka.

Valmieras pulka fronte visu nakti turpinajas artilerijas, ložmeteju un šautenu uguns. Musu uzbrukuma meginajumi nakti ari palika bez sekmem. Pienakuša no Turkiem 4. rota nakti nomainija 3. rotu. ari 27. augusta diena 4. pulka uzbrukumi panakumus nedeva. Pecpusdiena lielinieku nodala, pastiprinata ar dažiem ložmetejiem, pargaja Dubnu musu divu pulku atstarpe un iznaca 4. rotas flanga un pa dalai aizmugure. To nogurušas vienibas neiztureja un Valmieras pulka 2. un 4. rota saka atiet uz Peiseniekiem un Turkiem, kur novietojas velu vakara. Pec mineto rotu atiešanas, 4. pulka komandieris paveleja atiet ari II bataljonam, kas pirms atiešanas vel atsita ienaidnieka uzbrukumu un tad novietojas pozicijas cinas pie Jaunas muižas. Pulka komandieris bija izsaucis no Laudonas ari savu III bataljonu, kas pecpusdiena sapulcejas rezerve pie Trepes stacijas. Pulka zaudejumi abas dienas bija: kritis 1 virsn. un 6 kareivji, ievainoti 2 virsn. un 49 kareivji, pie kam 15 ievainotie un 4. rotas kritušie palika kaujas lauka.

ari Ventspils pulka rotu meginajumi pariet nakti Dubnu iepretim Mutinikiem neizdevas. Vienigi 5. rotai palaimejas rita migla ienemt Rusinus, kur ieguva ari 1 ložmeteju. Diena ienaidnieks attistija tik specigu artilerijas uguni, ka pat nebija iespejams atiet. Uzbrukuma turpinašanai 2. pulka komandieris pieprasija vel atsutit 10 rotas, bet frontes pavelnieka riciba rezerves vairs nebija un ta, ka bija sabojajušies ari 2 vieglie un 1 smagais lielgabals, tad frontes pavelnieks deva rikojumu partraukt uzbrukumu un atiet vecas pozicijas, ko vakara ari netrauceti izdarija. Ventspils pulks abas dienas zaudeja 5 kritušus, 29 ievainotus un 10 kontuzetus. Ta tad pirmais musu uzbrukums Austrumu fronte, izdarits lielakos apmeros, neizdevas. Musu jaunie pulki isa laika del un aiznemti pozicijas darbos, vel nebija paspejuši sakauseties un pietiekoši sagatavoties taktiska zina. Tadel ari kopdarbiba starp artileriju un kajniekiem nebija apmierinoša. Pie tam artilerijas municijas krajumu bija par maz, lai artilerija varetu sniegt uzbrukošiem kajniekiem nopietnu pabalstu un iztaisit dzelonstieplu aizžogojumos ejas. Ari paši lielgabali bija stipri nolietoti un lielgabalu apkalpe nebija pietiekoši apmacita, kadel lielgabali bieži bojajas. Tomer galvenais neveiksmes iemesls bija tas, ka lieliniekiem bija doti kadi 3 meneši, pa kuru laiku vini vareja nocietinat savas pozicijas, izmantojot ari Pasaules kara pozicijas, un papildinat bijušos vecos strelnieku pulkus. Tagad tie bija atkal pilnigi kaujas spejigi, seviški aizstavešanas kaujas, sežot stipras pozicijas un labi apgadati ar smagiem kajnieku uguns ierociem un artileriju. Mazas sadursmes, kur nevajadzeja ciešu kopdarbibu starp dažadam ierocu škiram, bet bija vajadziga tikai drosme un uzupurešanas griba, tur musu izluku nodalas ka agrak, ta ari tagad un ari velak, nema virsroku. Ari aizstavešanas cinas, kur kaujas darbiba ir daudz vienkaršaka, musu jaunas vienibas nema katrreiz virsroku, bieži vien cinidamas pret lielu parspeku.

Valmieras pulka rajona 31. augusta III bataljons nomainija fronte II bataljonu. Šodien no Krustpils uz Rigu aizbrauca 4. pulka baterija.

Augusta vidu saformejas ari 1. Liepajas pulks (2 bataljoni) un turpinaja aizstavet tas pašas pozicijas, ko lidz šim aizstaveja Neatkaribas un Malienas atseviškie bataljoni. No lielakam sadursmem butu minams izluku gajiens, ko 6. augusta izdarija 2. rotas karaviru nodala, (2 virsnieki un 27 kareivji.) kura parbrauca Lubanas ezeru un tad Gaigalava pa dalai iznicinaja, pa dalai sagustija 4. strelnieku pulka apturi. Augusta lielinieku bandas seviški rosigi saka darboties 1. pulka aizmugure. Musu škidra fronte un Lubanas rajona lielie meži un purvi deva iespeju lielinieku bandam viegli iznakt musu aizmugure un tur uzbrukt atseviškiem karaviriem un posteniem, ka ari tiltiem un dzelzcela stacijam. Minetie uzbrukumi gan tika pa lielakai dalai sekmigi atsisti, bet tas atvilka dalu no musu spekiem aizmugurei nodrošinašanas un iztirišanas, ka ari vairakus upurus un materialus zaudejumus, jo starp citiem tika saspridzinati ari daži dzelzcela tilti Madonas rajona. Lidz 1919. gada decembrim pamazam minetas bandas izdevas likvidet.

Ta ka 1. Liepajas pulks augusta bija vel samera neliels , (69 virsnieki, 3 arsti, 4 kara ieredni, 1330 instruktoru un kareivju.) tad ari pagaidam palika vina riciba Piebalgas bataljona 2 piekomandetas rotas ( Piebalgas b-na 2. rota ieradas 5. augusta.) un meneša sakuma pieveda ari 2 lielgabalus. Lai likvidetu fronte lielo atstarpi lidz Latgales partizanu pulka labam sparnam, (Tas atradas Augustavas rajona.) tad augusta otra puse uz turieni izvirzija 5. un 7. rotu, kuras ienema pozicijas linija Slavites-Krampeli un tada karta saisinaja ari Latgales partizanu pulka fronti. No turienes vel augusta 5. rota izdarija sekmigu uzbrukumu Liepariem un atgriezas ar 28 gustekniem un 1 ložmeteju. Livanu kaujas diena 1. pulks izdarija pastiprinatu izlukošanu fronte Škeli-Lielstrodi.

26. augusta plkst. 03,00 iesaka uzbrukumu musu 1. pulka 3 nodalas. Pirma ( 60 karaviri, 1 lielgabals un 2 patšautenes.) nema virzienu caur Skeliem uz Tiltagalu, otra ( 75 karaviri, 1 lielg. un 2 patšautenes.) no Tomašovas virziena uz Varaklaniem, bet trešai nodalai vajadzeja nodrošinat kreiso flangu, ienemot Mazstrodus. Uzbrukums izdevas tikai pa dalai, jo laba nodala Škelu dzirnavas gan ienema, bet talak vairs netika: lielinieku pravi speki ar ložmeteju un bumbmeteju palidzibu nikni aizstaveja savas pozicijas un ta ka ari videja nodala uzduras uz ienaidnieka stipram pozicijam pie Darveniekiem, tad pec divu stundu cinas paveleja nodalam atiet vecas pozicijas. 1. pulka zaudejumi bija 1 kritis, 9 ievainoti un 1 pazudis.

Latgales partizanu pulka fronte augusta pirma puse notika vienigi nelielas izluku sadursmes, kuras musejie guva virsroku. Ta 2. augusta 3. rota, kopa ar igauniem, uzbruka pie Vilakas cela Eglevai un Susajiem, kur sanema 1 ložmeteju un 2 gusteknus. Ta ka 1. rota cilveku skaits bija parak liels, tad 4. augusta no 1. rotas vada saformeja 5. rotu, kura jau nakoša diena atsita ienaidnieka nodalas uzbrukumu, Augustavas rajona. Tapat ari 1. rota divas dienas velak atsita lielinieku uzbrukumu Tikainiem. 9. augusta pulkam pievienojas Liepnas partizani, kuri saformeja 6. rotu. Jauna rota ienema fronti no Kupravas lidz Liepnai. Augusta vidu dažas igaunu vienibas, kopa ar partizanu 2. un 3. rotu, pargaja uzbrukuma un guva labus panakumus, ienemot Djergovu un Kozlovu, pie kam partizani sanema 35 šautenes un 12.000 patronu. Nakošas dienas igauni atgaja uz Litenes rajonu un tadel ari musu 3. rota atgaja

uz Silakrogu, bet 2. rota uz Orlavu. Jau 19. augusta ienaidnieks savukart uzbruka 2. rotas rajona Krutavai, kur 26 partizani cinijas 3 stundas, lidz beidzot ienaidnieku aizdzina. Meneša pedejas dienas partizanu pulka rajona norisinajas vienigi nelielas izluku sadursmes.

Augusta ari kaimini pa labi, lietuvieši un poli, izdarija stipru spiedienu pret lielinieku spekiem Daugavpils rajona. Kad 26. augusta musu 4. un 2. pulks uzbruka Livanu rajona, bet 3. pulks tirija Daugavas kreiso krastu, tad ari Lietuvas armijas pulki ( 10 bataljonu, 3 1/2 baterijas un 1 eskadrons.) iesaka izškirigi uzbrukumu un vinu kreisais sparns jau 29. augusta sasniedza Daugavu starp Kazimiriškiem un Dvieti, bet galvenie speki ienema Kalkuni, kur pienaca ari polu legiona 1. divizijas dalas. Polu 6. kajnieku pulks jau 27. augusta atspieda lieliniekus aiz Turmontas stacijas un tagad poli saka gatavoties Daugavpils ienemšanai, nozimejot priekš tam 1. un 6. kajnieku pulku. Lielinieku 4. divizijas demoralizetie pulki jau 30. augusta atgaja lidz Daugavpils priekštilta nocietinajumiem. Tomer šoreiz poliem Daugavpili ienemt vel neizdevas, jo pec Pleskavas ienemšanas 2. latv. strelnieku pulks ( Julija sakuma pulkam pievienoja 16. str. pulka 1 b-nu un 2 ložm. komandas.) atbrauca uz Daugavpili paliga 4. divizijai un nikna pretuzbrukuma 3 dienu cinas atsvieda polus ne tikai no priekštilta nocietinajumiem, bet pat ielauzas Kalkune, kur gan nenoturejas.