Kaujas 15. oktobri.

Uzbrukumu pari tiltiem šodien 8. pulks izdarija divas kolonnas. Pirma sastaveja no 2. un 3. rotas. Vinu pastiprinaja ar 3 brunotiem auto un tai vajadzeja forset koka tiltu. Pretinieks to laika pamanija un ar savu stipro uguni piespieda atiet. Otro kolonnu saformeja no III bataljona 3 rotam. (No 9.. 10. un 11. rotas.) Katra rota izlases cela saformeja vienu trieciena vadu ar 2 virsniekiem, bet bataljona parejie karaviri palika laba krasta rezerve. Kolonna virzijas pa jauno dzelzstiltu igaunu brunota vilciena priekša. Trieciena vadi jau tuvojas tilta otram galam, kad ienaidnieks tos pamanija un apšaudija ar ne visai stipru šautenu uguni. Ievainoja dažus kareivjus, kas uz isu bridi izsauca nelielu apjukumu priekšeja vada. Tani laika koka tilta gala uzlidoja gaisa sarkana un zala rakete. Norunats bija izšaut tadas, ja musejie sasniegs tilta galu. Patiesiba vinas izšava pretinieks, pazinodams ar to savai artilerijai par musu iesakušos uzbrukumu. Tagad notika parpratums un otra kolonna ar skaliem „urra” kliedzieniem metas trieciena. Tilta gala vel noribeja daži šavieni, bet tad bija redzams, ka pretinieks no dzelzcela uzberuma beg uz visam pusem. Saskana ar uzdevumu, tad 9. rotas vadam vajadzeja apstaties pie dzelzcela uzberuma pirmas caurbrauktuves, 10. rotas vadam pie otras caurbrauktuves, bet 11. rotas vadam — pie dzelzcela parbrauktuves, pa kuru agrak gaja Jelgavas šoseja. Tur vajadzeja uz atru roku nocietinaties un nogaidit, kad piebrauks igaunu brunotais vilciens. Savu uzdevuma visa pilniba izpildija 9. un 10. rotas vadi, bet 11. rotas vads lidz savai nozimetai vietai neaizskreja, paliekot pa dalai pie 9. un 10. rotas vadiem. Gaismai austot, pretinieks saka apšaudit musu vadus ar viesuluguni un ta, ka stipras uguns del ari igaunu brunotais vilciens bija spiests atbraukt atpakal, bet bataljona rezerves pari netika, tad 9. rotas komandieris aizsutija uz pulka štabu vairakus zinnešus ar zinojumiem par stavokli. Izradijas, ka pretinieks tik stipri apšaudija tiltu, ka gandriz visi zinneši vai nu krita, vai tos ievainoja. Vienigi kareivis Skabards, lai gan ievainots elkoni, sasniedza pulka štabu un atgriezas ar pulka komandiera paveli vadiem atiet. Tuvakiem pie tilta 9. un 11. rotas vadiem vel palaimejas atiet, bet 10. rotas vadam atiešana diena vairs nebija iespejama. Gandriz lidz pusdienas minetais vads varonigi cinijas, jo vina riciba bija ari 1 minmetejs, ko pretinieks begot bija atstajis, kopa ar periskopu, 1 kastiti ar minam un dažam šautenem. Tagad vada uguns pamazam apklusa, jo pa dalai saka trukt municijas, bet galvena karta šautenu pieserešanas del aizslegi nedarbojas. Ienaidnieka artilerijas

uguns, ka ari ložmeteju uguns no tuvako namu augšejiem staviem, nepielava musejiem noverot pretinieka kustibas. Tas deva iespeju vina granatsviedejiem gar dzelzcela uzberumu pievirzities vadam loti tuvu un ar rokas granatam izdzit no ierakumiem vada atliekas. Tas sagustija un apšava. No visa vada izglabas vienigi ltn. Jirgensones, kuru gan ari sagustija, bet tas izbega un noslepas Pardaugava lidz 10. novembrim, ka ari 4 kareivji, kuri, budami ievainoti, izlikas par mirušiem un velak nokluva lazarete. Seviški zveriski bermontieši bija mocijuši ievainoto leitnantu Fichtenbergu, kuru saseja ar dzelonstieplem un iesaldeja Daugavas ledu. Tur to atrada 11. novembri, kad atbrivojam Tornakalnu. Daugavpils pulka šisdienas zaudejumi bija stipri lieli un vakara noskaidrojas, ka krituši 1 virsnieks un 5 kareivji, ievainoti 2 virsnieki un 29 kareivji, bet pazuduši 4 virsnieki un 43 kareivji. No pazudušiem otra nakti gan atgriezas 2 virsnieki un daži kareivji. Cik sapigi ari nebija 8. pulka 15. oktobra zaudejumi, tomer tie nebija veltigi, jo deva iespeju 9. pulkam šodien viegli un ar niecigiem zaudejumiem ienemt Daugavgrivu un Bolderaju. Ja 8. pulks nebutu uzbrucis pari tiltiem, tad laikam pretinieks butu dalu no saviem Tornakalna spekiem aizsutijis uz Bolderaju paliga 1. plastunu pulkam un tada gadijuma 9. pulks, saprotams, nebutu guvis tik viegli uzvaru. Kara vispar, bez zaudejumiem nevar gut uzvaru, bet tomer katras vadibas pienakums gan ir uzvaru gut ar iespejami mazakiem zaudejumiem.

Šisdienas kauja spilgti pieradija, ka nakts kauja uzvara mazaka mera atkariga no karaspeka lieluma, ka no karaspeka krietnuma. Pirma kolonna bija trisreiz stipraka par otro kolonnu, bet panakumi pedeja bija daudz labaki. Tas tadel, ka tur bija izlasiti karaviri un skaitu atvietoja labums.