3. Jelgavas Pulka Iecirkni.

28. janvari ienaidnieks paradija savu aktivitati. Domajams, ka ienaidnieks bija noskaidrojis musu un polu armijas salaidini Cernavskajas (Cernavskaias sadža atrodas 1 1/2 klm uz austrumiem no Annopoles muižas pie Plisunas ezera.) sadžas rajona. Ienaidnieks energiski uzbruka, musu Jelgavas pulka I bataljona vienibas uzbrukumu atsita, bet ienaidnieks vel divas reizes uzbrukumu atkartoja un tikai tad, ciešot smagus zaudejumus, uzbrukumus partrauca. Ari mums bija zaudejumi : 1 kritis kareivis, ievainoti 1 virsnieks un 3 kareivji. Pulkam bija uzdots ienemt Vecslobodas-Istras rajonu. Ienaidnieks ienema ezeru spraugas un bija labi nocietinajis savas pozicijas. Pozicijas bija gruti pieejamas, aizsalušie ezeri (skaita 4) tika apšauditi, tie bija neparejams; vajadzeja uzbrukt pa ezeru spraugam. Ienaidnieks ložmetejus bija novietojis baznicas tornos un augstakos uzkalnos. Jelgavas pulka I bataljons uzbruka no dienvidrietumiem, bet III bataljons no ziemelrietumiem. Vairakas reizes musu vienibas piegaja tuvu Vecslobodas miestam, bet vienmer ienaidnieks ar stipru uguni piespieda tas atiet. Kauja ievilkas visu dienu. Tani paša laika, kad ienaidnieks uzbruka Cernavskajas sadžai, 3. rota uzbruka Istras muižai. (Istras muiža atrodas 2 klm uz dienvidrietumiem no Vecslobodas.) Pa dzilo sniegu rota skriešus devas uz priekšu un pec isas cinas ielauzas muiža. Tagad 3. rota vareja apdraudet ienaidnieku, kurš uzbruka Cernavskajai, no flanga un aizmugures. Ienaidnieks neiztureja un, partraucis uzbrukumu, saka atiet uz Jonicku (Jonicku sadža atrodas 3 klm uz dienvidiem no Vecslobodas, starp Istras un Plisunas ezeru.) sadžu, bet tam pa pedam sekoja 3. rotas vads, kurš ar uguni nodarija ienaidniekam lielus zaudejumus. Vajajot parsteigto ienaidnieku, vads, leitnanta Bebra vadiba, ienema Jonicku sadžu, kur nocietinajas. Vada komandieris izsutija izlukus, kuri pie kapiem satikas ar ienaidnieku. Izluki zaudeja vienu kritušu kareivi, bet noskaidroja, ka ienaidnieks kapsetas rajona grupe spekus; vareja sagaidit ienaidnieka pretuzbrukumu. Iestajoties tumsai, ienaidnieks tiešam saka uzbrukt Jonicku sadžai praviem spekiem, katra zina, lielakiem neka mums bija šaja sadža. Leitnanta Bebra (tagad kapteinis) vads bija neliels: tikai 28 viri ar šautenem, 1 ložmetejs un 1 patšautene. Ienaidnieks ar 4 ložmetejiem tureja sadžu zem savas uguns un ta kajnieki meginaja ienemt sadžu, bet musu varonigais vads ar savu uguni nelava ienaidniekam ielauzties sadža. Ienaidnieks vairakas reizes pienaca tuvu sadžai, bet vienmer to atsita. Ap plkst. 23,00 sabojajas vada ložmetejs un tika ievainots ložmeteja 1. Nr.šavejs, pec tam sabojajas ari patšautene. Vadam nebija vairs lietojamu automatisku ierocu, bet ienaidnieks vel vienmer uzbruka. Vada komandieris redzedams, ka ar savam 28 šautenem nespes atsist ienaidnieku, zinoja rotas komandierim. Rotas komandieris apsolija jaunu ložmeteju un paligspekus. Leitnants Bebris ar vadu turpinaja aizstaveties. Ap pulksten 04,00 pienaca paligspeki ar citu ložmeteju, bet tas vairs nebija vajadzigs, ienaidnieks atgaja, nevaredams salauzt vada varonigo pretestibu. Sarkanie te zaudeja 18 kritušu un tikpat daudz ievainotu. Musu vads zaudeja vienu kritušu, 1 smagi ievainotu un vienu viegli ievainotu, kurš pec parsiešanas palika ierinda. Šis piemers dod visskaidrako Liecibu par musu karaviru lielo pienakuma apzinu un varonibu. Un vai citads spej un drikst but latvju karavirs, baltas latvju mamulas dargais auklejums!

Parejas pulka vienibas uzbruka Vecslobodas miestam. III bataljona vienibas meginaja apiet miestu no ziemeliem, bet bez rezultatiem, tapat frontals uzbrukums reize ar apiešanu rezultatus nedeva. III bataljona komandieris nolema miestu ienemt nakts uzbrukuma, kuru izdarit starp 02,00—03,00 nakti. Izdarija vel nakts izlukošanu un 10. rotas izluki ap plkst. 02,00 nakti, nesastopot ienaidnieku, iegaja Vecslobodas miesta. Nekavejoties sekoja rota, kura tur palika lidz ritam. Ienaidnieks, baididamies nakts uzbrukuma no musu puses, labpratigi bija miestu atstajis. Te savu iespaidu atstaja uz ienaidnieku ari 3. rotas vada neatlaidiga un nesalaužama pretestiba Jonicku sadža, jo no turienes vareja apdraudet ienaidnieku no dienvidiem. Sekmejoties III bataljona vienibu uzbrukumam, ienaidniekam atejot no Vecslobodas miesta, 3. rotas vads, nedaudz izvirzoties uz priekšu, nonaktu ienaidnieka aizmugure un nogrieztu atiešanas celus. III bataljons zaudeja ievainotus 1 virsnieku un vienu kareivi.

9. Rezeknes pulkam ari nacas šodien sivi cinities. Ienaidnieks dušigi aizstaveja katru sadžu. Tikai pec ilgakas kaujas un artilerijas apšaudes ienaidnieks pamazam tika atspiests. Rezeknes pulks atraki tika uz priekšu tapec, ka ienaidniekam nebija tik izdevigu aizstavešanas poziciju, ka Jelgavas pulka iecirkni. Pulks zaudeja ievainotus 1 virsnieku un 1 kareivi.

Landesvers uzbruka gar dzelzcelu un lielcelu, abas puses no tiem, sastopot ari nopietnu ienaidnieka pretošanos. Tomer Landesvera uzbrukums bija straujš un specigs, jo ta bija viena no musu vislabak apbrunotam karaspeka dalam. Landesvera trieciena speku seviški pavairoja daudzie ložmeteji un artilerija, kuras tiem bija stipri vairak ka citam musu karaspeka dalam. Landesvers 28. janvari pavirzijas ar stipram kaujam uz priekšu vairak par 10 kilometru un vakara atradas tikai ap 5 klm no Zilupes. Landesvers šodien bija nodarijis ienaidniekam pravus zaudejumus un nebija ari izticis bez zaudejumiem.

Apskatita frontes iecirkni, šodien ienaidnieks bija atsviests un cietis lielus zaudejumus. Bija kritušie un gustekni no visiem 11. divizijas II brigades pulkiem, ka ari no divam atseviškam slepotaju rotam. Tuvakas dienas no šim dalam visai neatlaidigu pretošanos bija gruti sagaidit.

Daudz vajaku pretošanos sastapa 2. Ventspils pulks, jo pret to darbojas Sarkano komunaru pulks, kurš jau iepriekšejas dienas bija stipri cietis. Ventspils pulks 28. janvari uzbruka seviški strauji, tik atri atsvieda priekšejas dalas, ka aizmugures dalas laika nepaspeja atiet un vakara apstajas linija Greci-Murvjenieki. Pulks sanema 3 lauka virtuves un elpes noliktavu, kas seviški bija noderiga, jo strauji virzoties uz priekšu, bija gruti piegadat sienu un auzas. Uz vietas tos iepirkt nevareja, jo lielinieki iedzivotajiem bija atnemuši pedejo siena sauju un auzu graudu.

1. Liepajas pulks ari ar nelielam sadursmem pavirzijas uz priekšu, tikai II bataljons palika uz vietas, jo iepriekšeja diena tas izvirzijas stipri uz priekšu.

4. Valmieras pulks uz priekšu negaja, bet izdarot izlukošanu, sanema vairak ka 20 gusteknu, ienaidnieka jatnieku, un no Opockas pilsetas komunistu rotas sarkanarmiešus. Pareja Latgales divizijas fronte abpuseja izluku darbiba un apšaudišanas.

Nakoša diena, 29. janvari, Kurzemes divizijas dalas turpinaja uzbrukumu. 3. Jelgavas pulka III bataljons ienema Melniku un Razuvoji sadžas. I bataljona iecirkni izluku darbiba.

9. Rezeknes pulka dalas izvirzijas uz priekšu nedaudz un atradas no robežas ap 5 kilometri, tas ir, no robežupes Zilupes.

Landesvers šodien aprobežojas ar pastiprinatu izlukošanu. 2. Ventspils pulks pecpusdiena izsutija izlukus, kuri vel sastapa ienaidnieku šaipus Zilupes. Ienaidnieks, neskatoties, ka stipri cietis un sakauts, negribeja bez kaujas atdot ne soli.

29. un 30. janvari Latgales divizijas fronte izluku darbiba. Uzbrukumu neturpinaja, jo Ziemellatgale bija stiprs sals. 30. janvari Latgales divizijas iecirknis pastiprinajas ar Vidzemes artilerijas pulka 1. bateriju, kuru nosutija Jaunlatgales rajona partizanu pulka riciba.

30. janvari polu karaspeks gaja uz priekšu un ar savu kreiso sparnu ienema Ivulu sadžu. (Ivulu sadža atrodas Plisunas ezera dienv. krasta.) 3. Jelgavas pulks ari turpinaja uzbrukumu un I bataljons ienema Spugovu. (Spugova — Plisunas ez. ziem. krasta.) Ienaidnieks ar pretuzbrukumiem centas sadžu atgut, bet tas neizdevas. Pareja fronte pulks sastapa loti stipru pretestibu: Laiks bija stipri auksts un tadel uzbrukumu neatkartoja.

9. Rezeknes pulks 30. janvari ar nelielam sadursmem izvirzijas lidz linijai : Adamova (Adamova — 1 1/2 klm uz Ziemeirietumiem no Pasienes.) -Zilupes stacija. Pulks zaudeja 3 ievainotus kareivjus.

Landesvers iepriekšeja diena ar stipram izluku nodalam bija atspiedis ienaidnieku aiz Zilupes un 30. janvari bez kaujam izvirzijas lidz upei no dzelzcela lidz Reiku sadžai.

31. janvari, neskatoties uz stipro salu, musu uzbrukums turpinajas. 3. Jelgavas pulkam vajadzeja uzbrukt plaša fronte neizdeviga apvidu un bez celiem, tadel virzišanos uz priekšu vareja izdarit tikai lenam. Dzilais sniegs trauceja artilerijas pievešanu. Ienaidnieks pulka fronte bija savilcis ieverojamus spekus, kuri nikni aizstaveja katru sadžu, ta, ka bez artilerijas uguns bija gruti to izsist no sadžam. 31. janvari pulks nekur talu uz priekšu netika.

9. Rezeknes pulks un Landesvers nocietinajas ienemtas vietas, jo šis dalas atradas uz musu austrumu robežas.

Ventspils pulks ari vel nebija sasniedzis robežu, kaut gan atradas netalu no tas, bet 4. Valmieras pulks atradas 12—15 klm aiz robežas.

Latgales divizijas dalas, seviški Jaunlatgales-Ritupes rajona, atradas vel diezgan talu no robežas. 7. Siguldas pulks jau sen bija sasniedzis robežu un tur nocietinaja pozicijas.

1. februari uzbrukumu turpinaja laba sparna. 3. Jelgavas pulks, kurš tagad uzbruka vairak uz dienvidiem, pavirzijas uz priekšu ar savu kreiso sparnu III bataljonu. Pec sivas cinas, kura ilga vairak ka 2 stundas, bataljons ienema Šnitpikus, Polacenkus un Torcilovu. (Minetas sadžas atrodas 5 klm uz dienvidaustr. no Vecslobodas.) Ienaidnieks pievakare ar praviem spekiem izdarija pretuzbrukumu; rotam saka aptrukt patronu un tas atgaja izejas stavokli. Bataljons atnema ienaidniekam 1 ložmeteju.

9. Rezeknes pulks ar savu labo sparnu izdarija strauju uzbrukumu Pasienes miestam. Ienaidnieks, pametot daudz kritušo, miestu atstaja. Pulks sanema gusteknus, 1 ložmeteju un 5 zirgus.

2.Ventspils pulks.1. februari agri no rita iesaka uzbrukumu visa pulka fronte un ar nelielam sadursmem sasniedza Zilupes liniju, gan ne tieši gar pašu upi, jo upes ieleja purvaina un zema. Izdevigaki bija ienemt augstaku vietu, kadu kilometri rietumos no upes.

Kurzemes divizijas fronte visas dalas, iznemot Jelgavas pulku, 1. februari bija sasniegušas robežu.

Latgales divizijas iecirkni 1. Liepajas pulks ar labo sparnu, pec diezgan niknas kaujas, ienema Dimovas sadžu (Dimovas sadža 1 klm uz dienv. no Ludzas-Opockas lielcela.) pie Zilupes, bet kreisais sparns vel robežu nesasniedza.

4. Valmieras pulks 1. februari uz priekšu negaja, jo Liepajas pulks tikai šodien iznaca uz vienas linijas, bet izsutitie izluki, atspiežot ienaidnieka priekšejas dalas, nogaja gandriz lidz Zilupei.

Latgales partizanu un 8. Daugavpils pulks vel nebija sasnieguši musu etnografisko robežu.

Armijas virspavelnieks nebija paredzejis talaku uzbrukumu pari musu etnografiskai robežai. Pec tas sasniegšanas musu armijai vajadzeja izveleties labas aizstavešanas pozicijas un tas nocietinat, lai varetu atvairit varbutejus krievu uzbrukumus.