Cinu turpinajums pec pamiera noslegšanas.

Musu delegacija, kura janvari izbrauca uz Maskavu, pec samera isam sarunam nosledza pamieru, kurš stajas speka 1920. g. 1. februari plkst. 12,00. Tikai pamiera noteikumi naca zinami armijas vadibai dažas dienas pec 1. februara, kad no Maskavas atgriezas musu delegacija. Pad. Krievijas 15. armija, ka paši krievi atzistas, bija sakauta un to vairs nevareja uzskatit par kaujas spejigu. Krievi baidijas, ka musu armija, kopa ar Polijas armiju, var turpinat uzbrukumu. Velak pie miera slegšanas krievi jau bija nepiekapigaki un vilcinaja miera slegšanu, jo tad bija skaidrs, ka musu armija neparies musu etnografisko robežu. Pamiera noteikumi isuma bija šadi: pamiera noslegšana jaturas pilniga slepeniba, ta tad, ari karaspeks to nedrikst zinat. Latvijas armija paliek uz linijas, kada pašlaik ienemta: Osvejas ezers — Zilupe no augšgala lidz Gortanovas sadžai, - Utkina, Dulova-Tarakanova-Vaskova-Grešnaja Cora-Gorodišce-Krauli-Stupani-Bubencava-Katleši. Pad. Krievija atvelk savu karaspeku 5 kilometri uz austrumiem no minetas linijas; karaspeka atvilkšana jaizdara nekavejoši, pec pamiera iestašanas, un speku atvilkšana jaizdara 10 dienu laika. Pec pamiera noslegšanas, jaiesak miera sarunas. Ka velak redzams, krievi savu karaspeku neatvilka, un ja kur to izdarija, tad tapec, ka tur bija izdevigakas pozicijas.

Bija radies savads stavoklis. Kara darbibai pec pamiera noslegšanas vajadzeja izbeigties, bet ta ka karaspeks par to neka nezinaja, tad karš bija jaturpina. Musu karaspeks pie tam vel visas vietas nebija sasniedzis noteikto liniju. Pec pamiera noteikumiem ienaidniekam bija savs karaspeks jaatvelk no šis linijas, bet ta ka ienaidnieks to nedarija, tad musu armijai noteikta linija bija jaienem ar kaujam. To par pamiera noteikumu parkapšanu uzskatit nevareja. Noteikto liniju sasniegt mums bija tiesibas, tikai šo liniju pariet ar lielakiem spekiem un palikt aiz šis linijas, mums nebija tiesibas. Izlukošanas vienibu pariešanu un nelielus iebrukumus aiz šis linijas, ja dalas pec tam atiet, vareja uzskatit par atlautu un likumigu darbibu. Turpmak tamlidziga darbiba ari notika visa fronte lidz pašai miera noslegšanai. Poziciju iekartošana ar visam nocietina sanas buvem pec pamiera noteikumiem, bija likumiga un atlauta, tapec ari abas puses saka nocietinat un izbuvet savas pozicijas. Musu karaspeks, protams, neka nezinaja par pamiera noslegšanu. Par to nezinaja pat diviziju komandieri. Pirmkart, pamiera noslegšanu nedarija zinamu ne augstakiem karaspeka priekšniekiem, nedz karaspekam tapec, ka to prasija pamiera noteikumi — turet slepeniba; otrkart tapec, lai karaspeka uzturetu kaujas spejas un treškart, tapec, ka šini zina pret poliem mums bija zinami pienakumi. No polu puses gan parmetumus nevareja sagaidit, jo musu armija negaja pari musu etnografiskai robežai. Vienojoties par kopejo darbibu Latgale, norunaja, ka musu armija, sasniedzot etnografisko robežu, tur apstasies un nocietinasies. Galvenie iemesli, kapec tika ietureta slepeniba, bija noteikta griba noslegto ligumu godigi pildit ; otrs, gandriz vel svarigaks iemesls, kamdel karaspekam nedarija zinamu pamiera noslegšanu, bija ienaidnieka agitacija. Vel atmina bija pasaules karš, kad pec revolucijas sakas „bralošanas” ar vaciem. Šo „bralošanos” vaci veikli izmantoja agitedami, iegalvojot krievu karaspekam, ka vaci negrib vairs karot un ka tie krieviem neuzbruks. Kad agitacija bija panakusi savu, vaci bez kaujam ienema plašus apgabalus. Pat tik augstvertigs karaspeks, ka latvju strelnieku pulki,

Iesaka „bralošanos” un akli ticeja vacu agitacijai. Tapec bija pamats baidities no lidzigam sekam un, lai nepielautu sarkano agitaciju musu armija, par pamiera noslegšanu neka neteica, un karš bija jaturpina lidz miera noslegšanai. Pateicoties kara darbibas uzturešanai, musu armija krievu agitacijai nebija sasniedzama. Tas bija nepieciešams, lai armiju uzturetu kaujas spejigu un gatavu atsist krievu varbutejos uzbrukumus. Nevareja zinat, cik godigi krievi grib pildit pamiera noteikumus un vai vini patiesi grib ar mums slegt mieru. No turpmakas krievu izturešanas redzams, ka krievi pamiera noteikumus par sava karaspeka atvilkšanu ir nedoma pildit. Februara pirmajas dienas musu karaspekam nacas ar kaujam atspiest ienaidnieku no musu etnografiskas robežas. Izradas, ka jau 30. janvari Pad. Krievijas 15. armijas komandieris bija sanemis paveli savu armiju atvilkt lidz 9. februarim uz demarkacijas liniju, kura iet caur šadam vietam: Piedruja-Indra-Lipavka-Osvejas ezers - Visokoje ezers (Visokoje ezers atrodas 11 klm uz dienvidaustr. no Goliševas un 5 klm uz austr. no Ludzas upes.) Pudrina - Sipoli (Sipoli — 5 klm uz d. a. no Meinicas pie Lža upes (musu Ludza).) - Ritupe - Talkava (Talkova — 12 klm uz ziem. no Ritupes stacijas.) - Slabada-Kaganava (Vai ne Kacanava?) . Patiesiba ši linija visuma nav aiz musu etnografiskas robežas un ja musu armija neatspiestu ienaidnieku, tad dala no tagadejas Latgales paliktu pie Krievijas. Nevienu no minetam vietam Pad. Krievijas karaspeks labpratigi neatstaja, tas tika no musu armijas ar kaujam atspiests. Ta ka krievi labpratigi neatgaja aiz musu etnografiskas robežas, tad musu armijas izvirzišanas un krievu atspiešana bija jauzskata par likumigu, saskana ar pamiera noteikumiem. Ienaidnieks ne tik vien ka labpratigi neatgaja, bet izdarija niknus pretuzbrukumus. Ta ka ienaidnieks pamiera noteikumus neizpildija, tad ari pec 1. februara kad pamiers bija stajies speka, musu dalas turpinaja iet uz priekšu un atspiest ienaidnieku tajas vietas, kur musu etnografiska robeža vel nebija sasniegt.

2. februari musu armijas labaja sparna 3. Jelgavas pulks turpinaja uzbrukumu. III bataljons ar niknam kaujam, pabalstits no musu artilerijas, vakara ienema rajonu dienvidrietumos no Pasienes. Ka kaujas bija niknas, liecina ienaidnieka zaudejumi: tas uz kaujas lauka pameta ap 20 kritušu, bet Jelgavas pulks zaudeja. 1 kritušu un 2 ievainotus.

Ta ka citas Kurzemes divizijas dalas jau iepriekšejas dienas bija sasniegušas etnografisko robežu, tas uz priekšu vairs negaja, bet izdarija izlukošanu un nocietinaja savas pozicijas.

Latgales divizijas fronte 1. Liepajas pulks 2. februari ar niknam kaujam atsvieda ienaidnieku aiz Zilupes. Pulks sanema 33 gusteknus un 2 ložmetejus.

Ta ka bija iestajies siltaks laiks, Latgales divizijas komandieris uzdeva savam dalam 2. februari atjaunot uzbrukumu un sasniegt musu etnografisko robežu.

4. Valmieras pulks 2. februari visu dienu cinijas un tikai vakara sasniedza Zilupi. Seviški nikna kauja notika pie Krasnoj (Krasnoj miests (prigorod) atrodas no musu tagadejas robežas, no Goliševas, 25 klm.) miesta Zilupes krasta. Tikai pec vairak ka 3 stundu ilgas kaujas, izdevas ienaidnieku atsviest aiz Zilupes. Ienaidnieks pameta daudz kritušo.

Tapat nopietni nacas cinities ari Latgales partizanu pulkam. Seviški pie Augšpils (Višgorodok) ienaidnieks nopietni pretojas. Kad ienaidnieks bija izsists, tas vairakas reizes izdarija pretuzbrukumus, bet tos partizani atsita.

8. Daugavpils pulks uzbruka Ritupes virziena un pec ilgakas kaujas ienema Grešnaja Goru. Šeit uzbrukums sekmejas galvenokart tamdel, ka uzbrukumu pabalstija musu artilerija, kura pa kauju partraukuma laiku bija pievesta; dažas jaunas baterijas un ari agrakas bija iepazinušas ar apvidu un citiem apstakliem. Musu artilerija apkaroja ienaidnieka brunotos vilcienus un artileriju un ar to atviegloja musu kajnieku darbibu.

3. februari vel 3. Jelgavas pulks dažas vietas ar kaujam izvirzijas uz priekšu un visa sava iecirkni sasniedza Zilupes rietumu krastu, iecirkni no Osetkiem lidz Gaibaciem (2 klm dienv. no Pasienes).

3. februari Latgales divizijas fronte ienaidnieks izdarija pretuzbrukumus vairakas vietas. Latgales partizanu pulka iecirkni ienaidnieks uzbruka Augšpils rajona (Višgorodok). Ienaidnieks uzbrukumu pabalstija ar brunoto vilcienu uguni. Tapat ienaidnieks, ar brunoto vilcienu pabalstu uzbruka Grešnaja Goras rajona 8. Daugavpils pulka vienibam. Mums tagad šajos 4 rajonos bija pietiekoši artilerijas, kura atklaja specigu uguni pa ienaidnieka brunotiem vilcieniem. Dažas granatas trapija abus vilcienus, tie bija spiesti aizbraukt. Ar musu uguni ienaidnieka kajnieki tika atsisti, nodarot ieverojamus zaudejumus. Tapat Daugavpils pulks atsita ienaidnieka uzbrukumu Lauzu rajona. Ienaidnieks uzbruka ari 7. Siguldas pulka iecirkni, Bubencavas rajona, bet panakumus neguva un ar zaudejumiem atgaja.

3. februari visas Kurzemes divizijas dalas bija sasniegušas no virspavelnieka noteikto liniju un ,uz priekšu vairs negaja. Šis dalas aprobežojas ar izluku izsutišanu uz priekšu un turpinaja izbuvet aizstavešanas pozicijas.

4. februari Latgales divizijas dalas ari sasniedza armijas virs pavelnieka noteikto liniju, bet ne bez kaujam. 1. Liepajas pulks visa sava iecirkni bija sasniedzis Zilupi un darbojas tikai ar izsutitiem uz priekšu izlukiem.

4. Valmieras pulks ienema plašu fronti un bija palikušas neienemtas spraugas, kur ienaidnieks vel turejas. II bataljons ar kauju izsita ienaidnieku no Bereznicas (Bereznica — 12 klm uz dienv. no Krasnoj miesta.) sadžas, kur sanema gusteknus un vienu ložmeteju.

Latgales partizanu pulka II bataljons 4. februari no rita ar kauju ienema Gorskaju.

8. Daugavpils pulka III bataljona vienibas ar uzbrukumu ienema Kugiku sadžu, kur sanema gusta 2 sarkanarmiešus no 492. Pad.

Krievijas pulka, kas bija parvesti no Somijas frontes. Citas ši bataljona vienibas ienema Staši sadžu, kur sanema 5 gusteknus. Musu zaudejumi — 4 ievainoti.

Pec 4. februara musu armija palika uz ienemtas linijas, kur nacas atsist diezgan biežus ienaidnieka mazakus uzbrukumus. Lai atnemtu ienaidniekam patiku uzbrukt, katru reizi pec šadiem uzbrukumiem tika atbildets ar nelielu vienibu iebrukumiem un intensivu izluku darbibu. Ar šada veida darbibu beigas ienaidnieks bija ta iebaidits, ka vairs nedriksteja nedz uzbrukt, nedz ari izdarit sekmigu izlukošanu, bet tas tika panakts pec kada meneša. Visu februara menesi ienaidnieks, gandriz katru dienu, izdarija uzbrukumus musu pozicijam. Ienaidnieks galvenokart izmantoja atstarpes starp karaspeka dalam un vienibam. Musu fronte bija tik plaša, visu ienemt nepartraukti, nebija iespejams, jo mums nebija tik daudz karaspeka. Lai sekmigi aizstavetu poziciju, vajadzeja darboties aktivi, izdarit biežus izluku gajienus un nelielus iebrukumus. Tapec armijas vadiba noteica musu karaspekam darboties aktivi. Izradijas, ka šads darbibas veids bija pareizs un ar laiku ienaidnieka uzbrukumi izbeidzas. Katru ienaidnieka uzbrukumu likvideja ar musu pretuzbrukumiem, pie kam bieži vien ienaidnieka uzbrukošas dalas tika iznicinatas un vienmer cieta smagus zaudejumus. Ta ar laiku ienaidniekam pargaja patika. uzbrukt.

Ta 6. februari 4. Valmieras pulka iecirkni ienaidnieks uzbruka ar lielakiem spekiem un, atspiežot musu vienibas, tas parnaca Zilupi. Ar strauju pretuzbrukumu ienaidnieku atsvieda atpakal pari Zilupel un musu vienibas ienema vairakas sadžas Zilupes austrumu krasta, pie kam ienaidniekam tika nodariti smagi zaudejumi.

Ienaidniekam pienaca vairakas jaunas karaspeku dalas no Igaunijas un citam frontem; ar šim dalam nomainija sakauto un izklidinato dalu atliekas. Ta 6. februari 1. Liepajas pulka iecirkni bija pienacis 189. Pad. Krievijas pulks no Igaunijas Narvas frontes. Jau iepriekšejas dienas musu izluki un agentura deva zinas, ka ienaidnieks ar jaunpienakušie spekiem gatavojas uzbrukt. 6. februara pecpusdiena ienaidnieks ar lielakiem spekiem uzbruka Brancevas rajona, bet musu vienibas jau zinaja un gaidija šo uzbrukumu, tapec ari to atsita samera viegli. Sanema ari vienu gustekni, kurš stastija, ka 189. pulkam uzdots uzbrukt netik vien Brancevai, bet ari talak, un ka uzbrukumu turpinašot ari nakošas dienas. Tas izradijas patiesiba, jo nakti ienaidnieks cetras reizes uzbruka Bancevas, Ruškovas un Novo-Pokrovskoje rajona. Ar rita gaismu pulka II un III bataljons izdarija pretuzbrukumu, atsvieda ienaidnieku, ienemot veselu rindu sadžu. Sanema gusteknus no 189. nn 1. Petrogradas stradnieku pulka, kopskaita 40 cilveku. Ienaidnieks pameta daudz kritušu. Šajas kaujas mes iznicinajam pilnigi 189. Pad. Krievijas pulka 2 rotas. Pec ienaidnieka padzišanas, Liepajas pulka vienibas atgaja uz savam pozicijam.

Mums ienaca atkal zinas, ka ienaidnieks gatavojas jaunam uzbrukumam 10. vai 11. februari. Uznaca sniegputenis, pec tam atkusnis un ienaidnieka kareivji bija atteikušies uzbrukt. Ta ari nodomatais uzbrukums izpalika. Musu karaspeks visa fronte energiski darbojas ar izsutitiem uz priekšu izlukiem, kuri vienmer izklidinaja ienaidnieku ta pulcešanas vietas, nejaujot sagatavoties uzbrukumiem.

Pa šo laiku Igaunija jau bija noslegusi mieru ar Pad. Krieviju. Tagad nekas vairs nesaistija ienaidnieku savus spekus parsviest no Igaunijas frontes uz musejo. Ar to gan ienaidnieka speki daudz nepalielinajas, jo lidz šim fronte esošas dalas musu armija bija tik stipri sakavusi, ka tas vajadzeja nomainit un aizvest dzilaka aizmugure; tas bija zaudejušas kaujas spejas no lieliem zaudejumiem ka ievainoto, kritušo, ta gusteknu skaita. Februara meneša beigas ienaidnieka uzbrukumi musu pozicijam izbeidzas, bet tagad tas saka pielietot citu darbibas veidu. Redzedams, ka atklati uzbrukumi fronte panakumus nedeva, bet gan tie vienmer beidzas ar pašu uzbruceju sakaušanu, ienaidnieks saka darboties ar musu aizmugure izsutitam bandam. Fronti pariet nebija gruti, jo ta nebija nepartraukti ienemta, seviški mežainos apvidos. Atseviški cilveki vienmer vareja pariet fronti un tad kaut kur musu aizmugure sapulceties. Ta Kupravas-Liepnas rajona paradijas vairakas ienaidnieka bandas, izdarot iebrukumus sadžas, kur laupija un slepkavoja iedzivotajus. 27. februari viena šada banda uzbruka kareivjiem cela starp Kupravu un Liepnu. Šo bandu likvidešana prasija no musu karaspeka atru un energisku ricibu. Pec ilgaka laika bandas likvideja: dalu sagustija, bet atlikušie aizbega atpakal pari frontei.

13. februari fronte ieradas 5. Cesu pulks. Ta tad fronte tagad jau atradas Vidzemes divizijas 2 pulki. 4. Valmieras pulks jau ienema fronti starp 1. Liepajas un Latgales partizanu pulku. 5. Cesu pulkam uzdeva ienemt fronti starp Liepajas un Valmieras pulku, nomainot Liepajas pulka dalas. Ar jaunpienakušas dalam nomainija fronte atrodošas dalas un ta radas iespeja pakapeniski pagarinat musu fronti uz dienvidiem, lai nomainitu polu karaspeku. Kurzemes divizijas pulkus pakapeniski nomainija, sakot no kreisa sparna, kuri savukart nomainija polu dalas lidz Daugavai.

16. f ebruari 5. Cesu pulks saka ienemt pozicijas, nomainot Liepajas un Valmieras pulka dalas. 17. februari fronte ieradas Vidzemes divizijas štabs. Sakot ar 18. februari Latgales divizijas fronte samazinaja, radot Vidzemes divizijas iecirkni. Vidzemes divizijas komandierim, pulkvedim Penikim (velak generalis un armijas komandieris) paklava, bez Valmieras un Cesu pulka, ari 1. Liepajas pulku.

17. fe bruari 3. Jelgavas pulka iecirkni notika lielaka izluku sadursme pie Osetku sadžas, ienaidnieks tika sakauts un ar zaudejumiem atgaja.

Pec 18. februara musu armijas fronte tika sadalita 3 diviziju kaujas iecirknos. Labaja sparna Kurzemes divizija, kura ietilpa 3. Jelgavas, 9. Rezeknes, 2. Ventspils pulks un Landesvers. Centra

Vidzemes divizija 1. Liepajas, 5. Cesu un 4. Valmieras pulks.

Kreisaja sparna Latgales divizija Latgales partizanu pulks, 8. Daugavpils pulks un 7. Siguldas pulks. Ka redzams, neviena divizija nebija visu savu pulku; tas, protams, nebija izdevigi, bet pašreiz tur neka nevareja grozit, jo nebija iespejams izdarit pulku nomainu un sakartot pa divizijam.. Mums vel fronte nebija tik daudz speku, lai šadu nomainišanu varetu izdarit, jo 6. Rigas pulks vel joprojam atradas Palangas rajona, bet Zemgales divizija vel nebija sanemusi Francija pasutitos ierocus, kadel to nosutit uz fronti nevareja.

20. februari 3. Jelgavas pulka iecirkni ieradas II bataljons no Daugavpils, kurš nomainija III bataljonu un tas pec nomainišanas aizbrauca uz Daugavpili izpildit garnizona dienestu. II bataljons visu laiku, pec Daugavpils ienemšanas, atradas Daugavpili. Ka jau agrak teikts, politiskie apstakli prasija kadas musu lielakas karaspeka vienibas atrašanos lielaka Latgales pilseta.

Marta sakuma visa musu fronte notika rosiga izluku darbiba. Kadu laiku ienaidnieks savus uzbrukumus partrauca, bet jaunpienakušas dalas atkal iesaka savus uzbrukumus nelielam vienibam, tomer nekad ienaidniekam neizdevas ielauzties musu pozicijas: vienmer ar musu pretuzbrukumiem ienaidnieku atsvieda atpakal. Tapat ienaidniekam nekad neizdevas sanemt gusta musu karavirus. Agrak, pa lielo uzbrukuma laiku, ienaidniekam izdevas sanemt gusta dažus desmit musu karavirus, bet pec robežas sasniegšanas neviens musu karavirs vairs netika saiemts gusta. Bija gan gadijumi, kad pie ienaidnieka pargaja daži musu karaviri, bet tie bija ienaidnieka aenti, kuri pa lielakai dalai brivpratigi bija iestajušies musu karaspeka dalas. Pec zinu ievakšanas tie pazuda, parasti kaujas laika, un pargaja atpakal pie sarkaniem, bet tadu gadijumu bija ne visai daudz. Šie agenti parasti meginaja dzit akitaciju starp musu karaviriem, bet redzedami, ka panakumus nevar iegut, paši pazuda, jo baidijas, ka tos var atklat.

Marta meneša pirmaja puse iestajas atkusnis. Pa atkušna laiku izluku gajieni un iebrukumi kluva retaki. Velak tie atkal atjaunojas. Ienaidnieks no savas puses maz ieveroja pamiera noteikumus, tapec ari musu karaspeks daudz nekautrejas un izdarija biežus izluku gajienus un iebrukumus. Šada darbiba uztureja karaspeka možu garastavokli un kaujas gatavibu. Tas bija nepieciešami jaturpina, jauztur musu karaspeka kaujas spejas, jo nevareja paredzet, kadi ir ienaidnieka nodomi turpmak. Bija skaidri redzams, ka pamiera noteikumiem lielu veribu tas nepiegrieza un no ta vareja secinat, ka atra miera slegšana nav ienaidnieka nodoma. Tapec ari uz fronti tika sutitas visas tas musu karaspeka dalas, kadas vareja.

Marta pirmaja puse notika karaspeka pargrupešana un polu karaspeka nomainišana. Landesvers, kurš tika pardevets par 13. Tukuma kajn. pulku, pec 2. marta nomainija 9. Rezeknes pulka dalas lidz Dubovikiem. 9. Rezeknes pulka vienibas savukart 4. un 5. marta nomainija 3. Jelgavas pulku, kurš pargaja Kurzemes divizijas rezerve un 9. marta nomainija polu karaspeka dalas uz ziemeliem no Osvejas ezera. Šis rajons bija seviški nemierigs, jo te notika bieži iebrukumi un izluku gajieni ka no musu, ta ienaidnieka puses. Nakti no 17. uz 18. martu 150 viru liela ienaidnieka vieniba, saformeta no 42. Tulas brigades komunistiem, kuri bija brivpratigi pieteikušies, uzbruka 3. Jelgavas pulka II bataljona iecirkni 7. rotas vadam, kurš ienema. Malevšcinas sadžu. Sadžu no trim pusem apnema mežs, bet Osvejas ezera puse lieli krumi. Apvidus izdevigs pekšniem uzbrukumiem, bet neizdevigs aizstavešanai. Bet ta ka caur šo sadžu gaja vienigais celš uz Osvejas ezera ziemelu galu un talak uz ienaidnieka pusi, tad šo sadžu vajadzeja ienemt, lai nosprostotu ienaidniekam celu uz musu novietojumu un talako aizmuguri. Malevšcinas sadžu ienema 7. rotas vads 30 viru sastava, virsnieka vietnieka Freimana vadiba. Nakts bija apmakusies un tumša. Ienaidnieks bija sarunajis vietejo mežsargu, krievu tautibas parliecinatu komunistu, par celvedi. Mežsargs pazidams vietejos celus un apvidu, un iepriekš noskaidrojis. kur novietoti musu karaviri, kur ložmeteju pozicijas, musu vadam nemanot, pieveda ienaidnieku sadžai no trim pusem. Ienaidnieks ielenca sadžu pilnigi, jo ceturta briva puse bija purvainie krumi uz Osvejas ezera pusi. Ienaidnieks tulin pargrieza telefona vadus uz aizmuguri un uzsaka no trim pusem uzbrukt sadžai. Musu posteni laika vel pamanija ienaidnieku. Virsnieka vietnieks Freimanis redzedams, ka vina vads pilnigi atgriezts un ka ienaidniekam liels parspeks, nolema darboties aktivi. Vinš sadalija vadu divas dalas. Mazakai dalai ar 2 ložmetejiem uzdeva aizstaveties, bet ar lielako dalu, kuru vadija pats, pargaja uzbrukuma. Strauja uzbrukuma v/v. Freimanis ar pus vadu parrava uzbruceju fronti un sajauca pretinieka kaujas kartibu. Ienaidnieks parsteigts no prettrieciena apjuka. Izmantojot apjukumu, ari pareja vada dala, seržanta Drunkas vadiba, pargaja prettrieciena. Ienaidnieks neiztureja un saka atiet. Musu vads to neatlaidigi vajaja, nodarot tam loti lielus zaudejumus. Ienaidnieku pec paris stundam pilnigi padzina. Uz kaujas lauka tas pameta ap 20 kritušu. Musu vads sanema gusta 56 sarkanarmiešus ar 65 šautenem un 50 rokas granatam. Krita ari 42. Tulas brigades komisars, kurš pats personigi vadija uzbrukumu. Atlikušie ienaidnieka kareivji izklida apkartejos mežos. Dala no šiem kareivjiem nonaca Vasilevšcinas sadžas tuvuma, kur 8. rota vel sanema 30 gusteknu. Bez tam vel kads zemnieks, meža malku certot, ari sanema gusta 2 sarkanarmiešus un atveda tos pie tuvakas rotas. Tik bedigi priekš pretinieka beidzas šis ilgi gatavotais iebrukums. Gustekni stastija, ka šis iebrukums gatavots divas nedelas. Pateicoties v/v. Freimata, seržanta Drunkas un visa vada kareivju drosmei un varonibai, likvideja bistamo iebrukumu ar maziem zaudejumiem. Mums bija tikai 2 smagi ievainoti. Par šo varondarbu, kur ar mazaku karaviru skaitu sakava lielaku pretinieka vienibu un 30 viru liels vads sanema gusta 56 sarkanarmiešus, virsnieka vietnieks Freimanis, seržants Drunka un dižkareivis Kraulis tika apbalvoti ar Lacpleša kara ordeni. Par šo pašu varondarbu v/v. Freimanis velak tika paaugstinats par leitnantu. (Tagad v/v. Freimanis ir kapteinis 3. Jelgavas pulka.) Šis piemers atkal spilgti raksturo musu karaviru augsto moralo vertibu un izcel parakumu par ienaidnieku. Šadu piemeru desmitiem var uzradit katrs no musu armijas pulkiem. un visus aprakstit nemaz nav iespejams. Tapat šis gadijums ari liecina par Latgales iedzivotaju apzinigumu, kur vienkaršs meža stradnieks ar cirvi roka sanem gusta divus apbrunotus sarkanarmiešus. Šis zemnieks tika apbalvots no musu karaviriem ar naudas balvu, par ko bija loti lepns.

18. marta fronte ieradas ari 6. Rigas pulks, kurš nakošas dienas nomainija 1. Liepajas pulku, kas savukart nomainija 2. Ventspils pulku. Reize ar to Vidzemes divizijas fronte paplašinajas un sniedzas lidz Matusenkiem, kas 8 kilometri ziemelrietumos no Zilupes stacijas. Pedejo nomainija ar aprekinu, lai tas varetu nakošas dienas nomainit polu dalas no Djedinas lidz Daugavai pie Drisas. 3. Jelgavas pulks 27. marta savukart nomainija polu dalas dienvidos no Osvejas ezera ar I bataljonu no Osvejas pilsetinas lidz Djedinai.

Turpmakas marta dienas Jelgavas un 9. Rezeknes pulka iecirknos nopietnu sadursmju vairs nebija. 1. Liepajas pulka iecirkni marta pedejas dienas notika dziva izluku darbiba no abam pusem. 30. marta II bataljona izluki, apejot Blonti (Blonti sadža 5 klm uz austrumiem no Zilupes.) sadžu, uzbruka ienaidniekam. Pec ilgakas apšaudišanas ienaidnieku izsita no šis sadžas, kur tas pameta 8 kritušus un 3 gusteknus. Ienaidnieks paspeja pazinot savai artilerijai, ka musu izluki sadžu ienemuši. Artilerija atklaja pa sadžu uguni. Ienaidnieks steiga sadžu atstajot, bija aizmirsis nonemt telefona aparatu. Musu izluki to tulin izmantoja sava laba un pa telefonu pazinoja baterijai, ka sarkanie atkal sadžu ienemuši (runaja, protams, sarkano varda) un ludza dot artilerijas uguni pa to vietu, kur atradas no sadžas padzitie sarkano kajnieki. Sarkano artileristi noticeja, ka runa savejie un saka šaut pa saviem pašu kajniekiem, nodarot tiem zaudejumus. Musu izluki pa to laiku atgriezas savas pozicijas. Musu zaudejumi — viens ievainots.

6. Rigas pulka iecirkni no 25. lidz 31. martam rosiga izluku darbiba. Ienaidnieks ari vairakas reizes tuvojas musu pozicijai, bet vienmer musu uguns to piespieda atiet.

4. Valmieras pulka iecirkni visu marta menesi notika intensiva izluku darbiba. Gandriz katru dienu notika apšaudišanas. 13. marta ienaidnieks ar lielakiem spekiem meginaja uzbrukt musu dalam pie Strigajnikovas sadžas. Musu artilerija atklaja pa ienaidnieku uguni; tas nekartiba saka atkapties, ta ka musu kajniekiem pat nebija vajadzigs iejaukties. Nakti no 14. uz 15. martu ienaidnieks uzbruka pulka vienibam Dublu un Mikulina sadžu rajona. Tumsa tas nemanot bija tuvu pienacis sadžam un tam izdevas II bataljona vienibas no sadžam izsist. No rita II bataljona komandieris noorganizeja uzbrukumu ar artilerijas pabalstu. Pakapeniski ienaidnieku izsita no sadžam un atjaunoja iepriekšejo stavokli. Ienaidnieks zaudeja 1 kritušu un 15 ievainotu, mums — 1 ievainots.

Ienaidnieks sutija gan savus kareivjus, gan privatus musu puse izmetat proklamacijas, un ja tie netika musu poziciju rajona, proklamacijas izmetaja neitrala josla. Ar šim proklamacijam ienaidnieks domaja dzit agitaciju starp musu kareivjiem un iedzivotajiem. Musu kareivji par šim proklamacijam zobojas un izluku gajienos ar dažadam atzimem tas nonesa atpakal ienaidnieka novietojuma. Šadu proklamaciju izkaisišanu ienaidnieks praktizeja visa fronte un neatlaidigi visu laiku. Tomer musu kareivji bija tik apzinigi, un lielinieku proklamacijas tik mulkigi un neveikli uzrakstitas, ka tam nekadu panakumu nebija. Drizak otradi, kareivjiem paskaidroja, kadam nolukam ienaidnieks proklamacijas tik bagatigi kaisa, un no to satura vareja spriest, ka ienaidnieks nebut nav atteicies no musu zemes iekarošanas, bet draudeja, pec izrekinašanas ar gen. Vrangela pulkiem, noslaucit no zemes virsas latvju nacionalo valdibu un „buržujus”. Loti daudz papira tika izmetats, bet musu armija un lielaka tautas dala palika uzticiga saviem vadoniem un sargaja savu tikko iekaroto brivo valsti. Velak gan agitacija guva panakumus, bet ta naca no musu pašu majam, no musu socialistiem, tomer musu tauta un, seviški armija, lidz galam pildija savu pienakumu un nosargaja musu austrumu robežu lidz miera noslegšanai. Mineta agitacija notika Satversmes sapulces velešanu laika un ta skara ari armiju, mazinot savstarpejo uzticibu un saprašanos.

27. marta Valmieras pulka izluku patrula, 8 viru sastava, nonaca ienaidnieka novietojuma, kur vietejie iedzivotaji pastastija, ka Sazanovas sadža atrodas ienaidnieka lauksardze 7 sarkanarmieši. Musu izluki no aizmugures apgaja lauksardzi un, pekšni uzbrukot, to sanema gusta. Ienaidnieks apkartejas sadžas to pamanija un atklaja uguni, pec dažiem mirkliem ari artilerija saka apšaudit musu izlukus. Izluki, veikli atejot, bez zaudejumiem nonaca atpakal pie savejiem un atveda lidzi visus 7 gusteknus. Atkal, skaists piemers par musu karaviru drošsirdigo un izveicigo darbibu un prasmi rikoties ari grutos kaujas apstaklos. Šis piemers liecina, ka musu karaviri ari neliela skaita nezaudeja drosmi un apkeribu. Ši paša pulka I bataljona 65 izluki ar virsniekiem, virsleitnanta Ziles vadiba, 31. marta, izmantojot tumsu, iegaja dzilaka ienaidnieka aizmugure Mežulovas sadžas rajona, izpostija telefona tiklu ienaidnieka aizmugure. Strauja uzbrukuma izluki ienema 6 sadžas, sanemot gusta vienu ienaidnieka bataljona komandieri, vienu rotas komandieri un 37 sarkanarmiešus. Musu rokas ka kara laupijums krita 1 ložmetejs ar 7 piepilditam lentam, 4 telefona aparati, 1 komutators, 15 šautenu un 10.000 patronu, bez tam rotu kancelejas un citas sikakas trofejas. Mums zaudejumu nebija, ienaidnieks turpretim zaudeja daudz ievainotu un 18 kritušu. Pec ši valmieriešu iebrukuma cietušais 426. pulks un velak visa 48. ienaidn. divizija tika nomainita. Šis gadijums liecina, ka musu karaviri labi un droši prata rikoties un uzbrukt nakti. Turpretim ienaidnieka uzbrukumi naktis bieži vien beidzas ar vinu pašu sakaušanu.

5. Cesu pulka iecirkni tapat notika dziva izluku darbiba visu marta menesi, tikai šeit tadu izcilu gadijumu bija mazak. Tapat Latgales divizijas iecirkni marta notika nelielas sadursmes un rosiga izluku darbiba.

Marta meneša beigas musu Kurzemes divizijas dalas, 3. Jelgavas un 2. Ventspils pulks, nomainija polu karaspeku un tagad visu garo robežu no Drisas pie Daugavas lidz Kacanovai sargaja musu pulki. Polu karaspeks pec nomainišanas aizgaja aiz Daugavas kreisa krasta.

Aprila menesi visa musu fronte nekadu lielu kauju vairs nebija, tapat ka marta darbojas izluki, iebrukot ienaidnieka novietojuma, nema gusteknus un nodarija tam krietnus zaudejumus. Ienaidnieks izturejas samera pasivi.

Aprili zeme atkusa un tagad sakas intensiva poziciju izbuve un nocietinašana. Tika izbuvetas zemnicas un ierakumi un svarigakas vietas ierikoja dzelonstiepulu žogus un citus kaveklus: Ar šadu poziciju nocietinašanu ienaidnieka izluku uzbrukumi mazinajas. Musu karaspeka pozicijas tapa drošakas. Vareja jau sakt no pozicijam pulkos izdalit pa bataljoniem rezerve. Tada karta karaspekam radas iespeja atiet pakapeniski pa bataljoniem aizmugure, atpusties un izdarit apmacibas. Nekas karaspeku ta nemaita ka bezdarbiba. Tapec visi pulki ar rezerve izdalitam dalam izdarija apmacibas.

Ja karaspeks neatrodas kara darbiba, tad vinam jagatavojas kara darbibai — jaizdara apmacibas. Apmacibas uztur karaviros možu un dzivu garastavokli, nelauj mazinaties moralam vertibam un uztur karaspeku vienmer kaujas spejigu. Bezdarbiba atstats karaspeks izlaizas slinkuma, karaviri klust apatiski un tada stavokli karaspeks pieejams ta morala vertiba atri krit. Isa laika laba karaspeka dala var parversties bailigu un neapzinigu zakapastalu puli. Musu armijas vadiba to labi saprata un uzdeva dalu komandieriem pakapeniski atvilkt pa bataljoniem rezerve un noorganizet regularas macibas. Tas bija nepieciešams ari tapec, ka liela dala no musu kareivjiem bija vaji apmaciti, jo pulkus formeja steidzigi un pec saformešanas pulkiem bija jadodas kaujas. Diezgan daudz bija tadu, kuri bija dienejuši krievu armija, bet ari tur apmaciba bija vaja. Ka no iepriekšejiem kauju aprakstiem redzams, musu karaviri kaujas un vispar atbrivošanas kara darbojas labi. Tas izskaidrojams ne ar labu apmacibu, bet gan ar musu tautas iedzimtam karaviru ipašibam. Atbrivošanas kara otraja puse musu tauta jau saprata savas valsts nepieciešamibu un liela sajusma un patriotisma stajas karaspeka, lai izcinitu savu valsti un nosargatu ieguto patstavibu un brivibu. Musu tautas deli jau senatne izcelas ar savam augstajam karaviru ipašibam. Tapat ari krievu caru armija musu tautieši bija krietni un iecieniti karaviri. Ari pasaules kara latvju karaviri izpelnijas ka savu draugu, ta ari ienaidnieka atzinibu. Tapec nav brinums, ka atbrivošanas kara, kad vajadzeja cinities par savu valsti un neatkaribu, musu armija paradija izcilu drošsirdibu un varonibu.

Visu aprila menesi turpinajas poziciju nocietinašana un izluku darbiba. Beidzot, bija sanemti no Francijas ieroci un musu Zemgales divizija pakapeniski tika parvesta uz fronti. Aprila vidu Kurzemes divizijas iecirkni ieradas 12. Bauskas pulks. No sakuma gan šis pulks pozicijas neienema, bet pakapeniski nomainija 2. Ventspils pulku, kurš tika novests uz Rigu armijas virspavelnieka rezerve. 26. aprili ari 11. Dobeles pulks ieradas fronte un novietojas 3. Jelgavas pulka iecirkni; velak 11. Dobeles pulka dalas nomainija Jelgavas pulku un ienem pozicijas uz dienvidiem no Osvejas ezera.

16. aprili iesakas miera, sarunas ar Maskavas valdibu. Ka jau agrak teikts, krievi ar miera slegšanu nesteidzas. Krievi par daudz skaidri zinaja musu nodomus, ka mes vairak karot negribam. Par to bija parupejušies musu socialisti. Miera sarunas krievi tiši vilcinaja un bija stipri nepiekapigi.

Turpmakas dienas fronte noriteja izluku darbiba un pozicijas izbuves un nocietinašanas darbi.

Aprila menesi musu jaunaja valsti notika Satversmes sapulces velešanas. Saskana ar Tautas padomes pienemto lemumu, ari karaviri baudija aktivas un pasivas velešanu tiesibas, t. i., vareja piedalities velešanas un vareja paši tikt ieveleti. Jau toreiz mums bija daudz politisku partiju un pa velešanu laiku dibinajas daudzas jaunas. Katra no tam izdeva savu laikrakstu un velešanu uzsaukumus, kuros aicinaja balsot par vinu sarakstu, solot loti lielus labumus. Agitacija nepagaja garam ari armijai. Visas partijas un grupas centas starp karaviriem gut veletajus saviem sarakstiem. Kreisas partijas dažadu pakapju socialisti, nekautrejas starp karaviriem agitet un radit nesaprašanos un naidu. Priekšniecibu centas iztelot par tautas apspiedejiem un pat par tas ienaidniekiem, tadejadi kareivjus meginaja noskanot pret instruktoriem un virsniekiem. Partijas, katra savadi saprata un iztulkoja demokratismu un brivibu. Daudzas partijas, lai gutu lielakus panakumus, solija saviem veletajiem dažadas neiespejamas lietas, bet par pienakumiem pret valsti runaja pavisam maz. Kauju laika karaviru starpa valdija vislielaka uzticiba un saprašanas, bet tagad agitacija jauca un bojaja starp karaviriem labo saskanu. Viena paša rota radas vairaku partiju piekriteji, izcelas parrunas un asi stridi. Viss tas armijas viengabalainibai un stiprumam, kaujas spejam, nevareja nakt par labu.

Ta frontes un pozicijas dzive karaviri sagaidija ziedona menesi maiju. Jaukais laiks manami atviegloja karaviru dzives apstaklus fronte. Ari kara darbiba tapa dzivaka, biežaki notika izluku gajieni. Šeit sevišku veribu pelna izluku darbiba 1. Liepajas pulka iecirkni.

Agenturas zinojumi liecinaja, ka sarkanie nodomajuši seviški svinigi sagaidit 1. maiju. Liepajnieki nolema, kaut gan nelugti, tomer šajas svinibas piedalities. Tika izstradats plans ši nodoma realizešanai. II bataljona komandiera vietnieks, kapteinis lielmanis, (tagad atvalinats) no visam bataljona vienibam saformeja 80 viru lielu nodalu ar 4 virsniekiem un 5 patšautenem. Bija nodoms iebrukt ienaidnieka aizmugure un nonemt bateriju pie Opulu sadžas. (Opulu sadža atrodas aiz Zilupes. 4 klm uz ziemelaustrumiem no Zilupes stacijas.) Lai sanemtos lielgabalus butu iespejams parvest Zilupei, uzdeva eskadronam izlabot tiltu. Izluku nodalas vadibu uznemas pats bataljona komandiera vietnieks, kapteinis Helmanis. Vakara izluki iesaka savu gajienu. Gaja pa mežu, lai ienaidnieks priekšlaicigi neatklatu izluku paradišanos. Nonakot pie Zilupes, vajadzeja ierikot laipas, jo upe bija dzila un šaja vieta staigns dibens. Talakais celš gaja pa purvu un ap pusnakti nonaca pie ienaidnieka pozicijas. Uzmanigi un klusi apgaja ienaidnieka priekšejas vienibas un, turpinot virzišanos pa meža stigam, ap plkst. 03,00 no rita izluki pienaca tuvu Opulu sadžai. Bija bieza migla un ta slepti piegaja sadžai pavisam tuvu. Ienaidnieka posteni gan pamanija izlukus, bet attalums bija tik niecigs, ka ienaidnieks nepaspeja sagatavoties kaujai. Izluki strauji ielauzas sadža gandriz bez kaujas. Ienaidnieks metas begt, pametot 2 lielgabalus ar šaviniem un zirgiem, ka ari 8 gusteknus. Nekavejoties izluki ar visu laupijumu devas cela uz Brigu sadžu. Tagad visa ienaidnieka novietojuma sacela trauksmi. Iesakas apšaudišanas un atgriešanos kaveja izpostitais celš, ko ienaidnieks jau iepriekš bija izdarijis. Pa celam musu izluki izklidinaja ienaidnieku, kurš centas aizkavet musejos. Šeit sanema vel 4 gusteknus. Gustekni pastastija, ka Dilanu sadža atrodas 60 sarkanarmiešu ar 2 ložmetejiem. Izluki atstaja droša un apslepta vieta zirgus ar mantam, bet paši tuvojas sadžai un pekšni atklajot uguni uzbruka. Ienaidnieks steidzigi atstaja sadžu. Musu izluki izveda lielgabalus no pasleptuves un turpinaja virzities uz Zilupi. Ienaidnieks gan visu celu kaveja atiešanu, apšaudidamas izlukus, bet ap plkst. 06,00 vini pienaca pie tilta vietas. Tilts vel nebija izlabots, jo eskadrons tuvuma nebija atradis vajadzigo materialu. Vajadzeja gaidit materialu pievešanu. Pa to laiku ienaidnieks bija savacis lielakus spekus un, pabalstits no brunota vilciena, uzbruka tiltam. Lai neciestu smagus zaudejumus, gaidit vairs nevareja, tapat lielgabalus parvest upei nebija iespejams. Tulin sazinajas ar 13. Tukuma pulka (Marta Landesveru (Latvijas vacu zemessargus) parformeja par 13. Tukuma kajnieku pulku, plkv.-ltn. Kaleja vadiba.) bateriju, kuru ludza sašaut lielgabalus, lai tie veseli neklutu atpakal ienaidnieka rokas. Tas ari tika izdarits. Parvest izdevas 12 gusteknus un 17 zirgus. Ari 3. maija izluku patrula sanema gusta ienaidnieka rotas komandieri un 13 sarkanarmiešus, vienu zirgu un citas kara mantas. 9. maija ta paša pulka III bataljona izluki iebruka ienaidnieka aizmugure un sanema 2 lielgabalus. Izlukus vadija bataljona komandieris, pulkvedis-leitnants Vaivads (tagad pulkvedis). Izlukus sadalija trijas partijas. Divam pirmajam izluku nodalam bija paredzets iebrukums, bet trešais ierikot un apsargat pareju par Zilupi. Pirma nodala ielauzas ienaidnieka aizmugure kadus 15 kilometrus. Negaiditi uzbrukot, ta padzina ienaidnieka rezerves no 4 sadžam, sanemot ari gusteknus. Ar šis nodalas darbibu ienaidnieka uzmaniba tika saistita cita vieta. Pa to laiku otra nodala uzbruka Mirojedu sadžai. Ienaidnieks nikni pretojas, baterija no neliela attaluma pa musu izlukiem izšava 70 šavinu, tomer izluki ielauzas sadža, sanema 2 lielgabalus ar 120 šaviniem, 16 zirgus, vienu ložmeteju, telefona aparatus un dažus gusteknus. Pec sadžas ienemšanas, abas izluku nodalas apvienojas un saka atiet. Dalai no izlukiem uzdeva nogadat lielgabalus un citus ieguvumus drošiba, bet parejie aiztureja uzbrukošo ienaidnieku. Ienaidnieks bija paspejis savilkt diezgan lielus spekus un centas aizturet musu izlukus. Lai atsistu ienaidnieka uzmakšanos, atnemtos lielgabalus pagrieza pret ienaidnieku un sarkanie paši dabuja ciest no savu lielgabalu uguns; tie vairs neuzdrošinajas uzbrukt. Lielgabalus ar strikiem parvilka par Zilupi un izluki ar visu laupijumu atgriezas. Musu zaudejumi viens kritis un 4 ievainoti. Vel notika daži izluku gajieni, bet ar mazakiem panakumiem. Visuma turpmakas maija dienas un junija sakums pagaja mierigi. Ienaidnieks bija stipri iebiedets un tas neuzdrošinajas uzbrukt.

Maija menesi ari 4. Valmieras pulks izdarija sekmigus izluku gajienus. 5. maija I bataljona komandieris, kapteinis Spulgis, noorganizeja izluku nodalu ar 6 virsniekiem, 90 kareivjiem, 4 ložmetejiem, patšautenem un 1 vieglo lielgabalu. Izluki, artilerijas uguns pabalstiti, pargaja Zilupi un uzbruka Kožuru sadžai (Kožuru sadža — 5 klm uz ziemeliem no Krasnoj miesta.) , kuru aizstaveja 90 sarkanarmiešu ar 2 ložmetejiem. Ar lielgabala uguns pabalstu izluki izsita sarkanos no sadžas, kur tas pameta 8 kritušus un 4 ievainotus. Sadža izluki ieguva 2 ro,tu kancelejas ar visiem dokumentiem, 1 ložmeteju ar 6 pilnam lentam, 10.000 patronu un citas sikas mantas. Ienaidnieks velak atklaja specigu artilerijas uguni pa musu izlukiem un ievainoja 2 kareivjus. Tani paša laika otra izluku patrula ienema Perlicu sadžu aiz Zilupes. Musu rokas krita 3 gustekni, 1 ložmetejs ar 6 pilnam lentam, lenšu pildama mašina, 2500 patronu, telefona aparats un kabelis. Ienaidnieks zaudeja 5 kritušus, mums zaudejumu nebija.

8. maija ienaidnieka izluki meginaja tuvoties musu pozicijai Bodrenku sadžas rajona, musu izluki izgaja tiem pretim; ienaidnieks pamanijis musu izlukus, pec dažiem minmeteju šavieniem steidzigi atgaja — izluki sekoja ienaidniekam un padzina ari kadus 80 sarkanos no Aleksino sadžas. Patrula atgriezas bez zaudejumiem, parnesot komunistu proklamacijas, laikrakstus un dažadas brošuras. Šis literaturas saturs bija ists lamu izverdams par musu Satversmes sapulces velešanam un par Satversmes sapulci, valdibu un musu virsniekiem. Šadas literaturas pludi, seviški Satversmes sapulces velešanu laika, bija parasta paradiba. Pavisam maz bija mums tadu karaviru, kuri nopietni nema šo komunistu lamu literaturu. Musu karaviri par to parasti nemaz neinteresejas, vai tikai zobojas.

Latgales partizanu pulka vienibas 1920. gada 12. maija rita izdarija iebrukumu ienaidnieka pozicijas šosejas tuvuma. Triecienam nozimeja I bataljona 1. un 2. rotu ar 6 smagiem ložmetejiem, plkv.-ltn. Vindedža vadiba. No labas puses tas sedza pulka eskadrons, 3. un instruktoru rota, bet ar demonstrativiem uzbrukumiem sava fronte vajadzeja ienaidnieku saistit: pa labi no šosejas IV bataljonam un dzelzcela rajona II bataljonam. Dienvidaustrumos no Lielas-Melnicas sadžas vel rita kresla ar lielam grutibam parbrida 2 klm plato purvu un pec tam plkv.-1tn. Vindedzis ar 1. un 2. rotu un 6 ložmetejiem nema virzienu uz ziemeliem, lai uzbruktu Zorinas sadžai (Zorinas sadža atrodas 3—4 klm uz ziem.-ziemelaustrumiem no Melnicas, šosejas tuvuma.) un sanemtu tur atrodošos bateriju. Tuveja mežmala novietoja smagos ložmetejus šaušanas gataviba; 2. rota devas uz Zorinas sadžu, kur atradas baterijas apkalpe, bet 1. rota gaja tieši uz bateriju. Ar „urra” kliedzieniem, 2. rota strauja trieciena ielauzas ciema, parsteidza tur ienaidnieka artileristus un sanema tos gusta, kopa ar baterijas zirgiem un priekšratiem. Pa to laiku 1. rota ielauzas baterijas pozicijas, sanema tur atrodošos abus lielgabalus un no tiem raidija pat vairakus šavinus uz lielinieku aizmuguri. Pec tam aizjudza zirgus un abas rotas, kopa ar lielgabaliem un gustekniem, izgaja uz šoseju, lai tad caur Melnicu atgrieztos savas pozicijas. Atejot nacas atgainaties no ienaidnieka diviem brunotiem automobiliem, kuri piebrauca pa šoseju no aizmugures, bet tos tureja zinama attaluma sanemto lielgabalu granatas. Celu caur Melnicu bija atbrivojušas IV bataljona vienibas ar musu 3 brunoto automobilu (Talivalds, Kurzemnieks un Staburags) palidzibu. Pedejie gan, nedroša tilta del, iebraukt paša ciema nevareja. Daudz grutak gaja sedzošai kolonnai pie Pezlovas sadžas, kur ienaidnieka pravi speki nikni aizstavejas un to ienemt nevareja. Tomer savu galveno uzdevumu, segt musu uzbrukumu Zorinai un baterijai, vina sekmigi veica, lai gan starp ievainotiem bija ari 2 virsnieki. Dzelzcela rajona II bataljona rotas, ar brunota vilciena palidzibu, iešturmeja Ritupes staciju, kur sanema 2 ložmetejus. Latgales partizanu pulka trofejas 12. maija uzbrukuma sastaveja no diviem triscolligiem lielgabaliem, 20 zirgiem, 2 ložmetejiem un 18 gustekniem.

Ap 20. maiju Pad. Krievijas armija bija savilkusi stipras karaspeka dalas pret Polijas armijas kreiso sparnu un, nikni uzbrukot, saka atspiest Polijas karaspeku. Nevareja zinat, kadi noluki ienaidniekam pret mums un, nemot vel vera miera sarunu ieilgšanu un vilcinašanu no krievu puses, musu armijai vajadzeja but seviški modrai, lai nepiedzivotu kadu parsteigumu. Tapec armijas vadiba uzdeva pastiprinat izluku darbibu, lai ievaktu zinas par ienaidnieka nodomiem musu fronte un lai atklatu varbuteju ienaidnieka speku pargrupešanu. Nakošas maija dienas un junija sakuma musu fronte pie ienaidnieka nekas aizdomigs netika konstatets. Intensiva izluku darbiba turpinajas visu laiku, bet nopietnaku notikumu musu fronte tomer nebija. Ienaidnieks iebiedets no musu izluku iebrukumiem, palika visai uzmanigs un modrs. Pa naktim pat ložmetejus un artileriju aizveda dzilaka aizmugure, lai musu izluki tos neatnemtu.

4. maija 11. Dobeles pulka viens bataljons nomainija 3. Jelgavas pulka vienibas. 18. maija 11. Dobeles pulks nomainija visas tas 3. Jelgavas pulka vienibas, kuras ienema pozicijas dienvidos no Osvejas ezera. Ta pakapeniski Zemgales divizija ienema pozicijas musu armijas labaja sparna. 12. Bauskas pulks jau bija nomainijis 2. Ventspils pulku, kurš tika parvests uz Rigu, jo galvas pilsetu bez karaspeka atstat nevareja. Riga gan bija saformets komandanturas bataljons garnizona dienesta izpildišanai, bet ta ka garnizona norikojums bija seviški liels, tad šis bataljons to pienacigi nevareja veikt. Bez tam Riga vajadzeja turet kadu drošu un uzticamu karaspeka dalu, jo komunistu agenti neganti agiteja un dzina lielu propagandu par labu komunismam starp nabadzigiem iedzivotajiem.

Pienaca junijs. Junija menesi 3. Jelgavas pulka iecirkni notika seviški intensiva izluku darbiba. 12. junija izluku patrula 20 viru liela, leitnanta Berzina (tagad kapteinis un L. K. 0. kavalieris) vadiba, uzbruka nakti Ignalinas pusmuižai. Ienaidnieks atklaja stipru ložmeteju un šautenu uguni, bet musu izluki, neskatoties uz to, pargrieza 2 rindas stieplu žogu, un ielauzas pusmuiža. Ienaidnieks pametot 2 kritušus un 1 ievainotu — bega. Izluki sanema 4 gusteknus, 1 ložmeteju ar 6 pilnam lentam, 3000 patronu un bez zaudejumiem atgriezas. 19. junija atkal 20 izluki, ltn. Berzina vadiba, ielauzas Mazkrupovas sadža, padzina no turienes 40 sarkanarmiešus, sanema gusta 9 sarkanos, atnema 1 ložmeteju ar lentam, lielaku skaitu patronu, telefonu un citas mantas. Ienaidnieks neiedrošinadamies uzbrukt, 20. junija pieveda savu bateriju pie Ignalinas un saka apšaudit Malevšcinas sadžu. Izšava pavisam 130 šavinu. No apšaudišanas aizdegas ekas un Malevšcinas sadža pilnigi nodega, palika tikai paris škunu. škiet, ka ar šo darbu ienaidnieks savu atriebibas kari bija apmierinajis. 10. rotas karaviriem sadega ari mantas, bet galvenokart cieta mierigie iedzivotaji, jo tiem sadega visa iedzive. Velak pec miera noslegšanas šis apgabals no mums tika atstats, jo šeit dzivoja krievi.

Ari citu pulku iecirknos notika biežas izluku sadursmes. Stipri rosiga bija izluku darbiba Vidzemes divizijas fronte, 6. Rigas pulka un 4. Valmieras pulka iecirknos. Izluku gajienos ienaidniekam vienmer nodarija zaudejumus un sanema gusteknus. Ta 5., 6., 9. un 12. junija 6. Rigas pulka izluki savos gajienos arvienu padzina ienaidnieku un sanema gusteknus. Seviški sekmigs bija izluku gajiens 9. junija, kad sanema 4 gusteknus, 1 ložmeteju, šautenes un citas mantas. Musu zaudejumi šajas dienas — 5 ievainoti. Nakti uz 9. juniju no 5. Cesu pulka izlasitiem karaviriem saformeja papravu nodalu, pastiprinaja to vel ar 17 patšautenem un deva uzdevumu sanemt ienaidnieka bateriju aiz Zilupes pie Serinas sadžas (Serinas sadža atrodas 12 klm uz dienv.- dienvidaustrumiem no Novo-Pokrovskoje ciema.) , kura bieži apšaudija musu 5. un 6. pulka pozicijas. Vel nakti pie Orlovas sadžas (Orlovas sadža atrodas apmeram puscela starp Novo-Pokrovskoje un Serinu, pie Ludzas-Opockas lielcela.) parsteidza ienaidnieka priekš grupu, pie kam 4 sarkanarmiešus sagustija, bet 5 aizbega. Kados 2 klm talak uz dienvidiem parbrida Issas upi un tad sadalijas 3 grupas: mazaka, 33 viri ar 3 patšautenem vltn. Jauntirana vadiba, pagriezas uz dienvidrietumiem, lai pie Novoseljes ienemtu Issas tiltu un segtu trieciena grupu no rietumiem ; kapt. Bumana vadiba 58 karaviri ar 4 patšautenem pagriezas uz dienvidaustrumiem, lai ienemtu Baltinas sadžu un segtu trieciena grupu no austrumiem. Kapt. Bertulsona vadiba 192 viri ar 10 patšautenem nema virzienu caur mežu uz Serinu. Vel atrodoties meža, bija dzirdami pirmie artilerijas šavieni, jo izbegušie sarkanarmieši bija saceluši trauksmi. Brienot lidz celiem pa purvaino mežu, trieciena grupa iznaca mežmala, 1/2 klm no Serinas, izklaidejas kede un devas baterijas virziena. Kados 500 solos ienaidnieks musejos pamanija un atklaja šautenu un ložmeteju uguni, ka no frontes, ta ari no aizmugures — no Baltinas sadžas. Šini kritiskaj? bridi kapt. Bumanis uzbruka Baltinai, vltn. Jauntirans — Novoseljei, bet kapt. Bertulsons pargaja trieciena uz Serinu. Grupu saskauoto uzbrukumu ienaidnieks neiztureja un saka begt. Plkst. 03,00 uzdevums bija izpildits: sanemti divi 3-colligie lielgabali pilna kartiba lidz ar 200 šaviniem, 2 ložmeteji, 36 šautenes, 9 gustekni un citas sikakas trofejas. Nakts uzbrukums, pateicoties musu karaviru drosmei, aukstasinibai un cietai gribai uzvaret, bija spidoši izdevies. Vienigie upuri musu puse bija kritušais celvedis — vietejais zemnieks, un 1 kareivi; viegli ievainots. Pec tam cesnieki, atsituši ienaidnieka pretuzbrukuma meginajumus, atgriezas ar trofejam 9. junija rita caur Novo-Pokrovskoje.

Ap 12. juniju 4. Valmieras pulks no vietejiem iedzivotajiem uzzinaja, ka 16. Pad. Krievijas pulku nomainijis kads jauns pulks, kurš nesen pienacis fronte. Lai parliecinatos par šo zinu pareizibu, tika nolemts izdarit iebrukumu ienaidnieka aizmugure. Parasti šadi iebrukumi arvienu izdevas sekmigi, kad fronte ieradas kadas jaunas ienaidnieka karaspeka dalas. Iebrukumu nolema izdarit Valmieras pulka I un II bataljona vienibas un ari 5. Cesu pulka I bataljona izluki. Iebrukumu izdarija nakti no 12. uz 13. juniju. Valmieras pulka I un II bataljona komandieri paši vadija savu izluku darbibu. Kreslai iestajoties, izluki 12. junija vakara, ar vietejiem iedzivotajiem-celvežiem, uzsaka gajienu. Pusnakti, ienaidnieka nepamaniti, izluki parbrida Zilupi starp Putovku un Batutina sadžu. Talak izlukiem, lai izvairitos no ienaidnieka posteniem, nacas parbrist purvu un iet pa meža celiem. Izluki pa celam pargrieza ienaidnieka telefona vadus, partraucot sakarus starp ienaidnieka vienibam. Cela izluki sastapas ar kadu ienaidnieka posteni un tumsa sadalijas divas dalas. Vienas dalas vadibu uznemas 1 bataljona komandieris, kapteinis Spulis, bet otras — 1. rotas komandieris, plkv.-ltn. Auninš. Abas izluku nodalas tagad celu turpinaja patstavigi. Plkv.-ltn. Auninš iepriekš zinaja no vietejo iedzivotaju nostastiem, ka ienaidnieks vakara savu bateriju no Framejevas sadžas aizvedis uz Stjanževas sadžu. Vinš ar saviem izlukiem devas uz turieni. Izluku nodala, ienaidniekam nemanot, piegaja sadžai kados 100 solos. Ienaidnieks tikai tad pamanija un atklaja pa musu izlukiem uguni. Izluki skriešus devas sadža. Dala sarkanarmiešu metas begt, bet citus izgerbušos sanema gusta. Musu rokas krita 2 lielgabali, 63 šavini, 6 zirgi ar priekšratiem, 1 ložmetejs un 23 gustekni. Sanemtiem gustekniem paveleja iejugt zirgus lielgabalus un pašiem, sedot zirgos, vest lielgabalus pa celu uz Prigorod Krasnij. Tani paša laika kapt. Spulis ar savu izluku nodalu uzbruka Sorokina sadžai, kur sanema 16. pulka I bat. kanceleju ar visu saraksti. Sarkano bataljona komandieris paspeja izmukt, pametot zabakus un visas savas mantas. Pec sadžas ienemšanas, kapt. Spulgis pagriezas uz dienvidrietumiem un izklidinaja ienaidnieku, nodrošinot plkv.-ltn. Aunina grupai ar lielgabaliem mierigi atiet uz Prig. Krasnij. Pirmais Prig. Krasnij ciemu sasniedza kapt. Spulgis ar savu grupu. Kur palikusi otra izluku grupa, — nekadu zinu nebija. Pirmo grupu nomaca rupes par otras likteni. Driz tomer rupes parvertas gaviles, jo plkv.-ltn. Auninš ar sava grupu, vedot visu laupijumu, iebrauca Prig. Krasnoja, no kurienes I bataljona izluki atgriezas netrauceti pie savam vienibam.

II bataljona izluku gajiens ari bija beidzies sekmigi. Sanemti 7 gustekni, 1 zirgs, 3 segli, telefona aparats un kabelis.

5. Cesu pulka I bataljona izluki, kapteina Ozolina vadiba, nakti uz 13. juniju sapulcejas Noiceva. No bataljona katras rotas bija ap 30 cilveku ar vairakam patšautenem. Tumsai iestajoties, uzsaka gajienu virziena uz Loskutnikovas sadžu, kuras tuvuma vajadzeja parbrist Zilupi. Tumsa brienot pari Zilupei, sacela nelielu troksni. Ienaidnieks no Loskutnikovas atklaja uguni, kas izsauca mazu apjukumu, bet priekšeja patrula strauja trieciena padzina to no turienes. Driz vien musu izluku vienibas jau sasniedza Gorbunovu. (Gorbunovas sadža — 3 1/2 klm austr. no Zilupes pie Krasnoj-Opockas lielcela.)

Dala izluku pagriezas uz dienvidiem, dala - uz ziemeliem, lai segtu no abam pusem galveno grupu. Pedeja, kapt. Kurša vadiba, pec isas apšaudišanas ienema Gorbunovu un sanema 1 sm. ložmeteju. Pec tam ienema vel divas sadžas un izluki jau tuvojas Mechovai, (Mechovas sadža atrodas 2 klm uz austr. no Gorbunovas.) kuras rajona vajadzeja atrasties baterijai. Visas malas skaneja kaujas troksnis. Netalu no Mechovas bija redzama baterija, bet ienaidnieks to taisijas aizvest. Viens lielgabals jau atradas pie priekšratiem un uzsaka braucienu uz savu aizmuguri, bet pie otra lielgabala notika lielaks juceklis. Ienaidnieks, ieraugot musu izlukus, metas begt labibas lauka. Daži sarkanarmieši pargrieza aizjuga strenges un zirgu mugura bega, musu uguns pavaditi. Otrs lielgabals pilnos aulekšos brauca uz dienvidaustrumiem. Dala no musu izlukiem dzinas tam pakal skriešus, bet dala aizjugtos un pamestos ratos. Pa bedzejiem atklaja ari uguni, bet savejo del to driz nacas partraukt. Beidzot, pec dažiem kilometriem izluki saka panakt lieliniekus, kuri tad pameta lielgabalu uz cela, bet ar zirgiem dala aizbega. Ta ka no tuvejas Jakašovas sadžas izlukus saka apšaudit, tad nacas ari to ienemt un tur ieguva vienu Kolta ložmeteju. Pec otra lielgabala sanemšanas, izluku uzdevums bija izpildits. Atiešanas segšanai, sakuma atstaja 1 vadu, bet kad ienaidnieks iesaka energisku pretuzbrukumu, tad arjergardu pastiprinaja. Kapteina Ozolina nodala ar atnemto bateriju izgaja caur Frigorod-Krasnoju ap plkst. astoniem, kur to sedza valmierieši. Dažu stundu laika 4 un 5. pulka izluku nodalas bija izjaukušas ienaidnieka fronti 15 klm platuma un lidz 7 klm dziluma, sanema 4 lielgabalus, 143 šavinus, 2 Maksima un 1 Kolta ložmeteju, 37 gusteknus, vairakus zirgus un daudz šautenu ar patronam.

Junija sakuma fronte ieradas musu kara skolu beigušie jaunie virsnieki. Visos pulkos bija samera maz virsnieku, ta ka šis virsnieku papildinajums bija loti vajadzigs. Šis bija musu kara skolas pirmais virsnieku izlaidums. Katrs pulks dabuja ap 10—15 jauno virsnieku. Jaunie virsnieki jau bija ar labiem kaujas piedzivojumiem, jo tie ka kadeti piedalijas cinas pret Bermontiešiem. Tagad tie stajas ka virsnieki musu pulku rindas. Ar jauno virsnieku ierašanos fronte kluva ari dzivaka izluku darbiba, jo jaunie virsnieki gribeja sevi paradit kaujas apstaklos. Bija ienakušas zinas, it ka ienaidnieks gatavo uzbrukumu musu fronte, kapec visu junija menesi musu pulki izdarija biežus izluku gajienus. Junija menesi fronte notika lielakas musu speku pargrupešanas.

Pastavot labam laikam, ienaidnieks pastiprinaja bandu darbibu musu dzilaka aizmugure. No vairakam karaspeka dalam tika izsutitas musu vienibas bandu likvidešanai. Komunistu bandas seviški nedrošu bija padarijušas mežaino Gulbenes rajonu, tapat Aluksnes rajona paradijas šis bandas. Komunistu bandas musu aizmugure nodarbojas ar laupišanu un uzbrukumiem musu dzelzcelu stacijam, kas vienmer beidzas ar slepkavibam. Izsutitas karaspeka vienibas saka vajat komunistu bandas. Tas prasija daudz izturibas un pacietibas, jo bandu gustišana visbiežak notika pa naktim. Nacas izcinit nopietnas kaujas ar banditiem, kamer tos sagustija un Kara lauka tiesa tos notiesaja.

Musu armija, sargajot austrumu robežu, arvienu pamatigak izbuveja pozicijas. Izbuveja daudzas patvertnes, kuras vareja droši uztureties pa ienaidnieka artilerijas apšaudes laiku; tapat daudz ložmeteju ligzdu un citas nocietinajumu buves tika izgatavotas. Dzelonstieplu žogi vilkas gandriz visas musu pozicijas priekša; svarigakas poziciju vietas tie bija vairakas rindas. Karaspeks izbuveja poziciju tuvuma daudz celu, atjaunoja un no jauna uzcela daudz tiltu. Ne tikvien ar šiem saviem tiešiem pienakumiem karaviri apmierinajas, bet piekopa ari sportu un attistija rosigu kulturas darbu musu valsts tumšakaja nomale.

Ari musu valdiba loti rupejas par karaviru labklajibu fronte un visadi centas atvieglot gruto poziciju dzivi.

Bet ar seviškam pateicibas jutam visi karaviri atceras musu armijas virspavelnieka, generala Baloža, gadibu. Ka milš un gadigs tevs, virspavelnieks rupejas par saviem karaviriem. Dažadiem lidzekliem un veidiem vinš centas karaviru dzivi fronte padarit patikamaku un vieglaku. Armijas virspavelnieks uzdeva noorganizet Frontes teatri. Loti isa laika šis teatris tika noorganizets no musu labakiem maksliniekiem. Teatris sagatavoja vairakas patriotiskas lugas un nekavejoši devas izražu celojuma. Frontes teatris ar savam izradem apciemoja visas musu karaspeka dalas visattalakos frontes rajonos. Ar lielu atzinibu un apbrinošanu karaviri atceras Frontes teatra darbinieku pacietibu, izturibu un uzupurešanas gribu karaviru laba. Veicot lielus cela gabalus zirgu pajugos, retaki ari automobilos, pa gruti izbraucamiem Latgales pierobežas celiem, makslinieki ar sajusmu, trucigos frontes apstaklos, rikoja savas viesizrades karaviriem un vietejiem iedzivotajiem. Lieki runat, kadu prieku un sajusmu tas radija karaviros ilga un vienmula frontes dzive. Tapat armijas virspavelnieks sutija uz fronti citus musu labakos maksliniekus, kuri rikoja koncertus. Viss tas karaviru dzivi padarija gaišaku un vieglaku. Ari paši karaviri sarikoja sporta sacensibas un cita veida sarikojumus. Visus šos sarikojumus apmekleja ne tikvien karaviri, bet ari vietejie iedzivotaji. Loti daudz karaviri veica ari spodribas zina. Visas majas un sadžas, kuras dzivoja karaviri, tika uzpostas un tiribas zina radija priekšzimi.

Junija menesi 4. Valmieras pulka iecirkni bija seviški rosiga izluku darbiba. Atzimejams 21. junija notikums, kurš prasija viena musu visdrošsirdigaka virsnieka dzivibu. 21. junija vakara 2. rotas komandieris, kapteinis Zile, ar savas rotas 30 viriem, 3 patšautenem un 2 partizaniem no neitralas joslas devas izlukošanas gajiena. Tumsa izluki parbrida Zilupi un nonaca pie Losi sadžas. Dalu no saviem izlukiem kapt. Zile atstaja uz cela, kas gaja uz ienaidnieka aizmuguri, bet ar parejiem laudim devas uz sadžu. Pie pašas sadžas ienaidnieka postenis pamanija izlukus un atklaja uguni. Pec isas apšaudišanas izluki iebruka sadža. Dala sarkanarmiešu steigšus bega, bet citus gulošus sanema gusta, skaita 20, bet ložmeteju tomer sarkanie paspeja aizvest. Gustekni stastija, ka ložmeteja ratos zirgs bijis visu nakti iejugts un ložmetejs atradies ratos. Ta. ka ausa jau gaisma, tad slepus parbrist Zilupi vairs nebija iespejams, tapec kapt. Zile nolema atgriezties caur Pog. Nikola-Sinij sadžu, kur atradas tilts par upi. Tuvojoties sadžai ar visu gusteknu baru, izluki tika sanemti ar uguni. Lai padzitu ienaidnieku no sadžas un atbrivotu celu, izlukus sadalija 3 dalas. Vienai dalai apiet sadžu no ziemeliem, otrai no dienvidiem, bet ar atlikušiem pats kapt. Zile uzbruka sadžai frontali. Ienaidnieks sadžas nomale bija ienemis ierakumus un atklaja pret uzbrucejiem stipru uguni Apmeram 150 solos no sadžas kapt. Zile paveleja saviem laudim nogulties, lai sagatavotu triecienu. Pie patšautenes salima šavejs, mirkli velak ar lodi trapits krita blakus kapt. Zilem celvedis-partizans. Kapt. Zile pieleca kajas un, pagriežot šauteni pret ienaidnieku, uzsauca : „Padodaties, jeb es jus visus apšaušu !” Atskaneja vairaki ienaidnieka šavieni un kapt. Zile, vairaku ložu krutis trapits, salima. Dažos mirklos beidza pukstet drošsirdiga kapteina sirds. Varonigais virsnieks bija beidzis savas karavira gaitas.

Pa šo laiku leitnants Balodis ar pirmo grupu bija paspejis apiet sadžu un iebruka taja. Slepjoties aiz ekam, ši grupa strauji metas uz ienaidnieka ierakumiem. Ienaidnieks neiztureja 9 viru straujo triecienu un metas begt, lai gan bija lielaka skaita par musu izlukiem, apmeram kadi 50—60 viru. Gusta krita 2, bet tuvcina krita 2, begot vel vairakus notrieca zeme izluku lodes. Pec kada laika sadža pienaca ari otra grupa, kura bija sagustijusi ienaidnieka rotas komandieri. Kauja noskatijas Losi sadža sagustitie 20 sarkanarmieši, nemeginot palidzet savejiem, nedz ari begt, kas tiem bija viegli iespejams. Dalu no izlukiem izsutija sadžas austrumu nomale, lai nodrošinatos pret ienaidnieka uzbrukumiem, kamer paspes par upi parnest kritušo kapteini Zili, ievainoto kareivi un parvest gusteknus. Piepeši Zilupes kreisa krasta paradijas sarkano kede, tie vairs nebija talu no tilta. Mazaka vilcinašanas, un atiešanas celš par upi tiktu nogriezts. Leitnants Balodis ar tuvak esošiem 2 kareivjiem metas pari tiltam un atklaja pa uzbrukošo sarkano kedi uguni. Ienaidnieks apjuk un atiet uz dienvidiem un dodas pari upei. Šini laika no Pog. Nikola-Sinij sadžas izsistie ienaidnieka karaviri, paspejuši sakartoties, iesaka uzbrukt sadžai no austrumiem. Sadžas nomale atstatie izluki tomer aiztureja uzbrukošo ienaidnieku tik ilgi, kamer izdevas parnest upei kritušo kapteini un ievainoto kareivi. Tapat parveda ari visus 23 gusteknus. Lieki šeit vardi, lai cildinatu krituša kapteina Ziles un vinam paklauto karaviru varonibu. Gaišako valodu par to runa vinu darbi.

Nemitigos izluku gajienos un poziciju nocietinašanas darbos pienaca julijs ar jauniem notikumiem. Seviški sekmiga izluku darbiba julija sakuma noriteja 1. Liepajas pulka iecirkni. Izlukošanas lielmeistars, kapteinis Helmanis, izdarija vairakus sekmigus iebrukumus. 1. julija vinš ar 50 kareivjiem un vairakiem virsniekiem vakara izgaja izlukošanas gajiena. Nakts tumsa izluki piegaja Sencati sadžai, bez trokšna sanema sargus un pec tam sadža gulošos 23 sarkanarmiešus. Talak izluki devas uz Noviku sadžu, kur tada paša karta sanema 18 sarkanarmiešus. Pie Fedorku sadžas iznaca apšaudišanas ar ienaidnieku, kur ari sanema vairakus gusteknus. Atgriežoties izluki atveda 59 gusteknus ar šautenem un citam mantam. Kapteinis Helmanis bija ievacis zinas, ka Gorlaševa atrodas ienaidnieka baterija ar 50 artileristiem un 70 kajniekiem, bet Mezincu sadža artilerijas zirgi un rati. Nolema 14. julija ienaidnieka bateriju nonemt. Saformeja izluku nodalu no 7 virsniekiem, 85 kareivjiem un 9 patšautenem. 14. julija vakara izluki izgaja no Reiku sadžas un 15. julija rita ap plkst. 05,00 pienaca pie Gorlaševas. Pa celam dala izluku, kadi 35 viri, bija atškirušies. No sakuma bija nodomats ienemt Mezincu sadžu un sanemt tur atrodošos zirgus, lai ienaidnieks nepaspetu aizvest lielgabalus, bet tagad nolema pa priekšu ienemt Gorlaševu. Izluki bija nemaniti piegajuši pavisam tuvu sadžai un tulin devas trieciena. Ienaidnieks no saviem lielgabaliem saka šaut ar kartecu uguni, bet uztraukuma slikti bija notemets. Izluki ielauzas sadža, bet uz Mezinciem izsutija 35 virus. Pienaca ari nomaldijusies izluku dala Ienaidnieks Mezincu sadža bija saklausijis kaujas troksni un ar visiem zirgiem bija aizmucis. Musu rokas Gorla.ševa palika 2 lielgabali un šavinu rati. Tulin savaca zemnieku zirgus, lai aizvestu lielgabalus un šavinu ratus. Kamer zemnieki pieveda savus zirgus, ar lielgabaliem apšaudija ienaidnieka bataljona štabu Lidino sadža. Pec paris stundam izdevas zemnieku zirgus iejugt lielgabalos un izluku nodala ar 2 lielgabaliem, 48 gustekniem un 3 jajamiem zirgiem un citam iegutam mantam devas atpakal cela. Cela ienaidnieks sastapa musu izlukus praviem spekiem un meginaja atnemt lielgabalus. Ienaidnieku tomer izklidinaja un sanema vel gusteknus un 5 ložmetejus. Cela vel vairakas reizes ienaidnieks uzbruka izlukiem, bet ar apiešanu to atsvieda. Nonakot pie Klešu sadžas, ienaidnieks ar stipri lieliem spekiem saka ielenkt musu izlukus. Vajadzeja izlauzties Fedorku sadžas virziena. Ienaidnieks nošava vairakus zirgus un arvienu vairak uzmacas, tapec vienu lielgabalu nacas pamest. Otru vilka gustekni. Pienakot pie Fedorku sadžas noskaidrojas, ka ienaidnieks nogriezis atpakal celu pie Konogolcu sadžas. Laudis bija stipri noguruši un needuši, saka aptrukt ari municijas, tapec nolema neuzbrukt ienaidniekam pie Konogolciem, bet apiet un pie Lovušku sadžas pariet Zilupi. Ar pulem parnesa ievainotos, bet loti gruti gaja ar lielgabala parvilkšanu par upi, jo tilta nebija. Tomer vela pecpusdiena un galigi noguruši, izluki atgriezas. Bija diezgan lieli zaudejumi : 3 krituši un 6 ievainoti. Ienaidnieks tomer bija cietis stipri lielus zaudejumus. Izluki bija cinijušies ar ienaidnieka 13. un 14. pulka dalam. Runajot par šo un citiem lidzigiem izlukošanas gajieniem, jaapbrino musu karaviru varoniba un uznemiba, jo visos šados gajienos nekad netruka brivpratigo, bieži vien visus pieteikušos nevareja lidzi nemt.

Julija sakuma, sakara ar Pad. Krievijas armijas panakumiem pret Polijas armiju, mums steidzigi vajadzeja ienemt jaunu fronti dienvidos no Daugavpils. Sarkanarmijas trieciens bija tik specigs, ka polu armija steidzigi atkapas. Seviški steidzigi atkapas Polijas armijas kreisais sparns. Ar šo atkapšanos atklajas musu armijas labais flangs, kurš lidz šim pieslejas pie Daugavas Polijas armijai. Ienaidnieks, sekojot atejošam polu dalam Daugavas kreisa krasta, ar lieliem spekiem apgaja musu armijas labo flangu un viegli vareja apdraudet musu aizmuguri. Nebija skaidrs, kadi ir ienaidnieka noluki, tapec vajadzeja nodrošinaties pret visam varbutibam. Tadel armijas virspavelnieks nolema ienemt fronti pret dienvidiem, nodrošinot Daugavpili un Daugavu no Daugavpils lidz Drisai. Daugavpili jau atradas 3. Jelgavas pulka izluku bataljons. Steidzigi fronte ziemelos no Osvejas ezera nomainija III un II bataljona vienibas. Dalu pozicijas ienema pulka I bataljons, bet parejo 9. Rezeknes pulks, atstajot ta paklautiba dažas II bataljona rotas. 3. julija 3. Jelgavas pulka nomainitas dalas agri no rita devas gajiena kartiba uz Bigosovo staciju. Noejot ap 60 kilometru, pulks ap plkst. 12,00 iesedas vilciena un izbrauca uz Daugavpili. 7. julija Daugavpils jau atradas lielaka pulka dala. Daugavpils ieradas ari 10. Aizputes pulks pakapeniski pa bataljoniem, velak ari artilerijas divizions un tanku divizions.

Lidz Zemgales divizijas komandiera ierašanas, 3. Jelgavas pulka komandieri iecela par Daugavpils kaujas rajona priekšnieku un uzdeva ienemt pozicijas no Mirkiliškiem pie Daugavas (Elkšnu muižas tuvuma) lidz Brigenei pie šosejas (Demenes tuvuma). Kamer pienaca visas minetas dalas, poziciju ienema Jelgavas pulka kop savilktais bataljons (2 izluku rotas, 1. un 12. rota) un Daugavpils garnizona bataljons. Pec Jelgavas pulka pienakšanas, garnizona bataljons tika nomainits un fronti ienema Jelgavas pulka vienibas. Velak uz Daugavpili parnaca ari I bataljons un pie Osvejas ezera palika tikai II bataljona 2 rotas, kuras pulkam pievienojas tikai Riga. Izradijas, ka ienaidniekam pret mums nav nekadu launu noluku. Toreiz jau miera sarunas bija pavirzijušas uz priekšu un tuvojas savam noslegumam. To iemeslu del Pad. Krievijas valdiba bija devusi rikojumu savai armijai kaujas darbibu pret mums partraukt. Tapec no ienaidnieka dalam, kuras gaja dienvidos no Daugavpils dienvidrietumu virziena, mums briesmas nedraudeja, jo tas pilnigi atturejas no sadursmem ar musu vienibam. Ari musu dalas neuzsaka pret Pad. Krievijas spekiem kara darbibu, ja tie netuvojas musu pozicijam. Nelielas ienaidnieka patrulas iemaldijas musu poziciju rajona, tas sanema gusta un atbrunoja. Ta 9. julija 14 krievu jatnieki pie Brienes iemaldijas musu novietojuma. Tos atbrunoja un nosutija uz gusteknu nometni, bet zirgus ieskaitija pulka. Nakoša diena atkal sanema 10 jatniekus.

Julija vidu no Rigas Daugavpili ieradas 2. Ventspils pulks, kurš nomainija Jelgavas pulku un tas ešelonos nobrauca uz Rigu. 12. julija nomainija ari 8. Daugavpils pulku, kurš novietojas divizijas rezerve Vilakas rajona. Tapat pec kartas tika nomainiti citi pulki, lai parmainus atpustos un izdaritu apmacibu.

Pec musu austrumu robežas sasniegšanas, iesakas armijas pakapeniska demobilizacija; jau 10. marta tika atvalinati vecako gadu gajumi un ta visu laiku pakapeniski notika karaviru atvalinašana. Tas bija nepieciešams, lai samazinatu armijas uzturešanas izdevumus, bet galvenais zeme truka darba roku. Musu lauki staveja atmatas, majas un pilsetas drupu kaudzes. Vajadzeja

caklu roku, lai musu druvas augtu zeltotas varpas un nozustu drupu kaudzes, bet vinu vietas paceltos jaunas celtnes un lai atkal saktu kupet fabriku skursteni.