Cinas Lejaskurzeme oktobri un novembri 1919. g.

Jau 1919. gada pavasari Liepaja saka formet II škiras zemessargus, kuru uzdevums bija vajadzibas gadijuma pastiprinat musu nacionalo karaspeku, bet galvena karta atbrivot to no sardžu dienesta Liepaja. Tomer landesveristu 16. aprila pucs visu pasakumu izjauca : Latviešu biedribas nama zemessargu ierocu un mantu noliktavas izlaupija un pašus zemessargus izklidinaja. Lielaka dala no zemessargiem palika Liepaja un gaidija tikai izdevigu bridi uz paveli atkal salasities kopa. Tads bridis ari driz vien pienaca, kad vacu speki 22. junija atstaja Liepaju un atgaja uz Priekules rajonu. Palikušie Liepaja II škiras zemessargi nekavejoties salasijas kopa un uznemas sardžu dienestu. Agrakiem zemessargiem tagad pievienojas ari lielaks skaits brivpratigo. Uz Sabiedroto misiju priekšstavu rikojumu no Rigas ari ieradas Liepaja sardžu dienestam no firsta Livena nodalas 2 nelieli bataljoni, plkv. Kanepa-Janovica vadiba. To ierašanas ar bijušas Krievijas valsts karogiem arkartigi uztrauca Liepajas pilsonus, kas tanis saskatija jaunus iekarotajus. Ar protesta iesniegšanu Sabiedrotiem, musu Pagaidu valdiba panaca to, ka firsta Livena nodalas bataljoni palika tikai lidz musu pulka atbraukšanai no Ziemelu Latvijas un patiešam 9. julija anglu kara kugi abus nelielos bataljonus aizveda uz Narvu. Pec Cesu kaujam musu Pagaidu valdiba 27. junija atkal uznemas valsts parvaldišanu un nakošas dienas aizbrauca no Liepajas uz Rigu, kur ieradas 8. julija. Ta ka vacu speki bija gan atstajuši Liepaju, bet tomer atkal apstajušies vinas tuvuma, Priekules rajona, mums vajadzeja but uzmanigiem, jo vaciešiem vareja viena jauka diena ienakt prata atgriezties atpakal Liepaja. Lai to nepielautu, musu spekus Liepaja vajadzeja pastiprinat; bet pie pašreizejiem politiskiem un militariem apstakliem to vareja izdarit tikai no Ziemelu Latvijas spekiem. Ta to ari izdarija: no Ziemellatvijas brigades rezerves bataljona izlasija 22 virsniekus un 1580 instruktorus un kareivjus, saformeja no tiem 3. Jelgavas pulku (velakais 7. Siguldas pulks) un, plkv.-ltn. Dankera vadiba, to 30. junija parveda uz anglu 3 kara kugiem no Tallinas uz Liepaju. Tur jau atradas Liepajas II škiras zemessargu bataljons no 2 rotam, kas tagad bija iztiritas no laudim, kam bija blakus nodarbošanas, un parformets par tiri militaru vienibu. Par zemessargu bataljona komandieri 26. julija iecela vltn. Dzeniti-Zeninu, kas energiski keras pie bataljona apmacibas un pakapeniski apmainija pavecos karavirus ar jaunakiem. Bez minetam divam karaspeka vienibam Lejaskurzeme vel atradas lielaks skaits dažadu komandanturu, katra ar savu karaviru komandu no 25 lidz 140 viru stipruma. Lai minetos spekus parvalditu un vaditu, vel 27. junija apsardzibas ministrs iecela par Liepajas rajona latviešu karaspeka priekšnieku pulkvedi Peniki ar divizijas komandiera tiesibam un vina riciba atdeva visus tos musu spekus, kuri atradas Lejaskurzeme lidz Saldus-Talsu linijai ieskaitot.

Kad 12. augusta pulkvedi Peniki izsauca uz Rigu, lai tur formetu kara macibas iestades, tad Liepajas rajona latviešu karaspeka priekšnieka pienakumus uznemas 7. Siguldas pulka komandieris, plkv.-ltn. Dankers.

Lai izbegtu sadursmes ar vacu karaspeka vienibam, 14. augusta ari lejaskurzeme nozimeja neitralu joslu, kura nebija briv ieiet ne musu, ne vacu karaspekam. Tomer vacieši bieži vien tur izdarija rekvizicijas un ari izlukošanu. Tadel ari mes darijam visu iespejamo, lai palielinatu un uzlabotu savus spekus Liepajas rajona. Lai pavairotu karaviru apmacitaju skaitu, vel julija vidu saformeja Liepajas kara skolu ar virsnieku, instruktoru un kareivju klasem. To pareizak gan vajadzeja nosaukt par kursiem, jo tur apmacibas laiks bija tikai dažas nedelas. Nelielu speka pieaugumu deva ari Latgales divizijas nelielais papildu bataljons, ko saformeja Kara osta augusta vidu. Tomer no otras puses, musu Liepajas speki ari drusku samazinajas, jo vel julija uz Ventspili aizbrauca 7. pulka 6. rota, lai tur pastiprinatu nelielo komandanturas komandu. Musu speki Lejaskurzeme 26. augusta bija šadi : Liepajas garnizona 2338 karaviri un pareja Lejaskurzeme 866 karaviri, ta tad kopa pavisam 3204 karaviri, 1 lielgabals, 1 ložmetejs un 7 patšautenes. Pašlaik lielakas un redzamakas briesmas draudeja Rigai no Jelgavas puses un tadel 30. augusta uz Rigu aizbrauca no Liepajas ari 7. Siguldas pulks, kopa ar plkv.-ltn. Dankeru. Ta ka pašas Liepajas apsardzibai palika vienigi II škiras zemessargu bataljons un Latgales divizijas papildu bataljona 2 mazas rotas, ka ari vel dažas nelielas komandas, kas viss kopa deva tikai ap 850 karaviru, tad anglu militaras misijas virsnieki cela iebildumus un tadel virspavelnieks deva rikojumu plkv.-ltn. Dankeram ar 7. pulka 2. un 8. rotu atgriezties Liepaja. Pec dažam dienam uz turieni aizbrauca ari 6. pulka 2. rota.

Kad no Liepajas aizbrauca firsta Livena nodalas bataljoni un aizgaja ari Landesvera aizmugures iestades, tad „Liepajas latviešu karaspeka priekšnieka" nosaukums vairs neatbilda pašreizejam stavoklim un tadel 18. septembri virspavelnieks to pardeveja par Lejaskurzemes kara apgabala priekšnieku. Ta ka Liepajas sekmigai aizstavešanas ari tagad vinas garnizons bija par mazu, Liepaja un aprinki izveda mobilizaciju laika no 7. lidz 12. oktobrim. Pedeja noriteja diezgan sekmigi, lai gan pagastos, kas atradas vacu speku rajona, vacieši mobilizacijas pazinojumus iznicinaja un piedraudeja ar represijam, ja izpildišot mobilizacijas paveli. Tomer atravušos bija loti maz. Pašlaik Riga formejas Kara skola un Instruktoru bataljons, tadel 4. oktobri no Liepajas aizbrauca uz Rigu ari Liepajas kara skolas kadrs. Ar virspavelnieka piekrišanu dalu no kadra un parmainas sastava ( 20 virsniekus un 2 kara ierednus.) atstaja Liepaja, jo tur pašreiz vajadzeja apmacit lielu skaitu jaunmobilizeto. Starp palikušiem bija ari kapt. Kalninš, kuru 4. oktobri iecela par Latgales divizijas papildu bataljona komandieri un par Kara ostas garnizona priekšnieku. Ieverojot vaciešu draudošo izturešanos, Liepaja viss tika darits varbuteja uzbrukuma atsišanai. Pilsetas apsardzibu uzdeva II škiras zemessargu bataljonam, kamer parejas vienibas (Latgales divizijas papildu bataljons, 7. pulka 2. un 8 rota, un 6. pulka 2. rota.) parmainus ienema Perkones nocietinajumus un nocietinato liniju no Dienvidu forta gar Tosmares ezeru lidz jurai pie Škedes tilta. Tani paša laika visam komandanturam, kuras atradas ienaidnieka tuvuma vai ta rajona, paveleja noverot vina darbibu.

Beidzot, 8. oktobri pa radiotelegrafu uzkera pazinojumu, ka vacu-krievu formacijas iesakušas uzbrukumu Rigai. Tagad vareja kuru katru bridi gaidit uzbrukumu ari Liepajai. Ap pusdienas laiku Talsu komandants, vltn. Pavasars, zinoja, ka ienaidnieks jau ienemis Tukumu un ludza izsutit vina riciba vairak šautenu, ložmeteju un patronu, bet tadu ari Liepaja bija maz un tadel pilnos apmeros nevareja lugumu izpildit. Lai ienaidnieka brunotais vilciens nevaretu pekšni piebraukt tuvu Liepajai, tad pie Gaviezes un Dubenu stacijas sabojaja dzelzcelu. Sakot ar 12. oktobri, vacieši iesaka uzbrukumu musu komandanturam Lejaskurzeme, tas izlaupija un komandas sagustija vai izklidinaja. Mobilizacija Liepajas rajona beidzas 12. oktobri un par derigiem atzina 10 virsniekus, 4 kara ierednus- un 2218 instruktorus un kareivjus. Jaunmobilizetos iedalija Latgales divizijas papildu bataljona, kura lidz šim bija tikai 2 rotas, pa 109 un 102 durkliem katra. Tagad bataljona saformeja 10 rotas un iesaka energiski vinas apmacit, lai gan to stipri kaveja apmacitaju un, seviški, šautenu trukums. Oktobra vidu visa bataljona bija tikai 293 šautenes. Cinai ar ienaidnieku, kas draudeja nakt no Tukuma puses, Talsu komandants paspeja sapulcet sava vadiba 11 virsniekus, 187 instruktorus un kareivjus, 9 jatniekus un 4 ritenbraucejus. To apbrunojums gan bija nabadzigs, jo bez šautenem bija tikai 1 patšautene. Ta ka minetie speki bija tomer parak vaji nopietnai cinai ar ienaidnieka spekiem Tukuma, plkv.-ltn. Dankers paveleja saformet no brivpratigiem karaviriem partizanu rotu, kurai vajadzeja braukt paliga musejiem uz Talsiem. Rotu saformeja galvena karta no II škiras zemessargu bataljona karaviriem. Vina jau 15. oktobri izbrauca ar kuri uz Ventspili un 18. oktobri ieradas Talsos.

Liepajas garnizona apbrunojuma uzlabošanai, 26. oktobri no Rigas atsutija 2 ložmetejus, kas gan bija parak maz, bet tomer labak ka nekas.

Nakti uz 27. oktobri musu partizanu rota, pastiprinata ar dalu no Talsu komandanturas karaviriem, izdarija pekšku uzbrukumu Tukumam. Spekus sadalija 4 grupas un tam vajadzeja plkst. 04,00 pa dažadiem celiem ielauzties Tukuma. Patiesiba ista laika iesaka uzbrukumu tikai ltn. Maca grupa (ap 60 viru). Vina ar kaujam atri sasniedza tirgus laukumu, sanemot daudz gusteknu, bet tad noskaidrojas, ka parejas grupas ir novelojušas un ta tad no tam gaidit palidzibu vairs nevareja. Ienaidnieks meginaja ielenkt Maca grupu, aizsprostojot visas izejas no pilsetas. Tomer tumša nakti tas Bermontiešiem pilnos apmeros neizdevas, jo vinu speki notureja viens otru par pretinieku un sakas savstarpeja apšaudišanas. Tas deva iespeju ltn. Macam ar savu grupu samera laimigi izklut no pilsetas, zaudejot 1 kritušu, 2 ievainotus un 13 pazudušus. Bermontieši atzistas, ka vini zaudejuši 24 ievainotus un dažus kritušus.

Lai kaut cik papildinatu musu vajo apbrunojumu, Liepajas dzelzcela darbnicas energiski stradaja pie brunota vilciena formešanas, ko nosauca par „Kalpaku” un 28. oktobri tas jau bija gatavs. Vinš gan nebija liels, jo sastaveja vienigi no brunotas lokomotives un 2 brunotiem vagoniem. Pirma laika vilciena apbrunošanai ari nebija ne lielgabalu, ne ložmeteju, bet vajadzeja apmierinaties vienigi ar šautenem. Musu II škiras zemessargu bataljons tagad jau bija gandriz pilnigi iztirits no nederigiem aktivam kara dienestam karaviriem un tadel to 24. oktobri pardeveja par Grobinas kajnieku bataljonu. Liepaja 29. oktobri kapt. Levings saka formet 4. atseviško eskadronu.

Apskatisim ienaidnieka darbibu Lejaskurzeme. Pec cinam ar lieliniekiem, junija sakuma vacu 1. gvardes rezerves divizija no Zemgales aizbrauca uz Graudenci un Kulmu, lai tur ienemtu fronti pret poliem. Tomer driz ratificeja Versalas miera ligumu un tadel divizijai vajadzeja atstat Rietumprusiju. Vinas 2. vardes rezerves pulks izsacija velešanos braukt atpakal uz Kurzemi, lai iegutu tur Latvijas pilsonu tiesibas. Pulku vel papildinaja ar brivpratigiem no divizijas parejam dalam un tad, kapt. Pleves (Pat vacu aprakstos Plevi dažreiz sauc par kapteini (Hauptmann), bet cita reize par majoru.) vadiba, julija beigas tas parbrauca uz Latviju un novietojas Meitenes rajona, bet augusta sakuma parbrauca uz. Priekules rajonu, kur dabuja uzdevumu apsargat Priekules-Klaipedas dzelzcelu. Bijuša Liepajas vacu gubernatora karaspeka vienibas, kas nevelejas braukt uz Vaciju, apvienojas ar 2. gvardes rezerves pulku un izveidoja Pleves grupu. Augusta otra puse Pleves grupa sastaveja no apmeram 20 vienibam. Grupas paša laba sparna atradas ltn. Meijera policijas rota Krote, bet brunotais vilciens Nr. 5 dežureja Paplakas stacija.

Pleves grupas kodols bija 2. gvardes rezerves pulks un samera speciga artilerija. Pulks sastaveja no 3 bataljoniem pa 4 kajnieku un 1 ložmeteju rotai katra; bez tam pulka vel bija ari minmeteju rota un neliela jatnieku nodala raitnieku vajadzibam. Artilerija sastaveja no 3 lauka vieglam baterijam un 1 smagas baterijas. Diezgan nopietns speks bija ari brunotais vilciens. Kuldigas Jegeru korpuss, kapt. Berdinga vadiba, gan nebija liels, jo tani ietilpa vienigi neliela kajnieku rota, smago ložmeteju, rota, neliels eskadrons un neliela štaba rota, bet tas jau bija piedalijies cinas ar lieliniekiem 1919. gada pavasari un labi apbrunots. No parejam vienibam vel bija kaujas spejigas: Liepajas bijuša vacu policijas rota un 2. gvardes rezerves pulka papildu rota.

Jaatzistas, ka ir apbrunojuma, ir apmacibas zina Pleves grupa bija paraka par musu Liepajas spekiem. Kapt. Pleve sava gramata „Im Kampfe gegen die Bolschewisten” 31. lapp. raksta, ka Liepajas virziena jau augusta notikusi loti intensiva izlukošana un loti liels kardinajums bijis ienemt Liepaju, bet tas pagaidam nebijis iespejams, jo korpusa komandieris to kategoriski noliedzis. Tomer minetais noliegums driz vien atkrita, jo kad uz Sabiedroto spiediena vacu valdiba 4. oktobri paveleja VI rezerves korpusa dalam nekavejoties atiet uz Šaulu rajonu, noluka no turienes evakueties uz Vaciju, tad kapt. Pleve, sekodams Dzelzsdivizijas un Vacu legiona piemeram, ari nosledza 6. oktobri ar Bermontu-Avalovu ligumu, par grupas pariešanu krievu Rietumarmijas dienesta.

Oktobra sakuma jau pilnigi bija nobriedusi doma, ka vacu-krievu karaspeka stavoklis Latvija var palikt nesatricinats tikai gadijuma, ja dabutu parsvaru par Latvijas armiju. Tadel pastiprinata Dzelzsdivizija sanema Bermonta paveli ienemt Rigu, bet pastiprinatais 2. gvardes rezerves pulks — ienemt Liepaju. Lai pirma uzbrukuma Dzelzsdivizija butu stipraka, Pleve tai aizsutija paliga kapt. Cokkes nodalu. (Cokkes nodala ietilpa 2. gard. rezerves pulka 1 bataljons, 1 bateriia un 1 pionieru rota. Diemžel mums nav zinams, kad un kura vieta nodala piedalijas kauja.) Nevaredama frontala uzbrukuma oktobra pirma puse pilnigi salauzt musu pretošanos Rigas un Jaunjelgavas rajonos, Bermonta armijas vadiba meneša beigas nolema pagaidam Rigas un Jaunjelgavas rajonos tikai noturet savas pozicijas, bet energiski uzbrukt Liepajas un Talsu rajonos. Tadel kapt. Cokkes nodalai, kopa ar krievu 1 sapieru rotu, jau 27. oktobri paveleja izbraukt no Jelgavas uz Priekuli, lai tad varetu piedalities uzbrukuma Liepajai. Tukuma rajona lidz šim darbojas vienigi 2. plastunu pulka I bataljons ( Pastiprinats ar 7 smagiem ložmetejiem un 19 jatniekiem.) un 1 brunotais vilciens. Tie neuzdrošinajas vieni iesakt nopietnu uzbrukumu Talsu vai Ventspils virzienos. Tadel vinus pastiprinaja ar 1. plastunu pulka III bataljonu, 2 lauka viegliem lielgabaliem un 1 haubici. Tagad minetiem spekiem, plkv. Kocanova vadiba, vajadzeja ienemt Talsus un Kuldigu, ka ari nodibinat sakarus ar Pleves grupu pie Skrundas un Aizputes. Operaciju sakt 29. oktobri. Ienaidniekam bija diezgan pareizas zinas par musu speku stiprumu un atrašanas vietam. Liepajas garnizonu vinš noverteja uz 4000 viru, kas, visuma, sagajas ar patiesibu.

No Tukuma bermontieši uzbrukumu iesaka nosacita laika un 29. oktobri vinu brunotais vilciens, ar kajnieku desantu, jau tuvojas Stendes stacijai, kur notika sadursme ar musu priekšgrupam. Tagad vareja gaidit uzbrukumu Talsiem un 30. oktobri tads ari notika. Ap plkst. 10,00 sakas ienaidnieka uzbrukums Talsiem no trim pusem Musu mazie speki lidz pusdienai noturejas, bet tad atgaja uz Dundagu. Ari musu priekšgrupas no Stendes stacijas atgaja Ugales virziena. Nakošas dienas bermontieši energiski turpinaja uzbrukumu Lejaskurzemes ziemelu dala un 1. novembri ar savu avangardu jau uzbruka Dundagai, kuru gan šodien neienema un cieta pravus zaudejumus. Tomer 2. novembra vakara ienaidniekam izdevas ienemt Dundagu un musejie atgaja uz Ventspili. Tagad visus musu spekus, kuri atradas Ventspils rajona, apvienoja viena bataljona, vltn. Pavasara vadiba. Ienaidnieka izluku nodalas 3. novembri jau sasniedza Popi un Ugali. Stavoklis Ventspili bija nedrošs, jo cirkuleja baumas par bermontiešu pravu speku tuvošanos no 3 pusem. Musu nelielam bataljonam aizstavet nenocietinato Ventspili bija gruti un tadel vltn. Pavasars ar savu bataljonu 3. novembra vakara pargaja uz kugi Pomon un izbrauca reida. Nakoša diena noskaidrojas, ka tiešas briesmas Ventspilij vel nedraud, jo tuvuma ir paradijušas vienigi izluku nodalas un ta ka no Liepajas pazinoja, ka ieradisies daži anglu kugi, kuri mus pabalstis ar savas artilerijas uguni, tad bataljons atkal nokapa no kuga un ienema aizstavešanas pozicijas pilsetas nomale. Lai pastiprinatu spekus Ventspili, 6. novembri aizbrauca uz turieni ar anglu minu kreiseri Grobinas bataljona 1. rota (130 durklu). No Rigas aizbrauca uz Ventspili kapteinis Duze, kam paveleja uznemties vadibu par Ventspils spekiem. Tur palika ari anglu minu kreiseris un apsolija savas artilerijas atbalstu, ka ari atdeva musu riciba 8 patšautenes. Šodien uz Ventspili atkapas ari Kuldigas komandants ar savu komandu. Ta ka ienaidnieks ar lielakiem spekiem talak par Ugali negaja, tad 9. novembri kapteinis Duze sanema paveli : savest kartiba savus spekus, papildinat tos ar samobilizetiem un tad iesakt energisku uzbrukumu. Ienaidnieka nodomatais uzbrukums Ventspilij 11. novembri nenotika, bet jau 13. novembri musu izluki zinoja, ka bermontieši atstajuši Dundagu, Pilteni un Zuras, un caur Ugali atejot Talsu virziena. Nakoša diena musu izluki sasniedza jau Kuldigu, kur vel atrada ienaidnieku. No Liepajas puses bija dzirdama stipra kanonade, tadel par to nekavejoties pazinoja kapteinim Duzem. Tas nolema 15. novembri izdarit uzbrukumu Kuldigai, lai atvilktu pret sevi dalu ienaidnieka speku no Liepajas rajona un tada karta atvieglotu tur musejiem cinu ar stipro Pleves grupu.

Uzbrukumam Kuldigai kapteinis Duze saformeja 4 rotas, no kuram viena aizgaja gar dzelzcelu Ugales virziena, lai nodrošinatu kreiso flangu. Ar parejam 3 rotam kapteinis Duze aizgaja uz Zlekam. Tur vinš atstaja 1 rotu rezerve, bet vltn. Pavasaru ar 2 rotam aizsutija uz Kuldigu. Ienaidnieku tur parsteidza un lielako dalu no pilsetas diezgan viegli ienema. Tomer galigi bermontiešu no Kuldigas izdzit nevareja, jo kada lielaka nodala bija paspejusi nocietinaties 3 stipras mura ekas : bijuša seminara, veca pasta nama un cietuma. Ta ka mums nebija ne artilerijas, ne minmeteju, ne ari rokas granatu, tad ekas ienemt nevareja. Tani laika izluki bija noverojuši, ka pa Aizputes celu uz Kuldigu nak stipraka ienaidnieka nodala. Visu to nemot vera, vltn. Pavasars partrauca kauju un pret vakaru saka atiet uz Zlekam. Tur kapteinis Duze sanema no Liepajas rikojumu: nekavejoties izsutit uz turieni Grobinas bataljona 1. rotu un partizanu rotu. Ar parpalikušiem maziem spekiem bija bistami palikt Zlekas un tadel kapteinis Duze ar visu nodalu atgriezas Ventspili. Kapteinis Duze 17. novembri sanema paveli nodot Ventspils bataljona komandešanu kapteinim Antonam, bet pašam ierasties Liepaja, kur to 23. novembri iecela par Grobinas kajnieku pulka (Velak to pardeveja par 11. Dobeles kajnieku pulku.) komandieri. Musu nelielie Ventspils speki jau 21. novembri bez kaujas ienema Kuldigu, un pec vieglas sadursmes ari Stendes staciju. Nakti uz 23. novembri ienaidnieks atstaja ari Talsus un Sabili, atiedams caur Vani uz Saldu. Ventspils bataljons tagad iesaka atejošo ienaidnieku energiski vajat un 24. novembra rita, pec nelielas apšaudišanas, ienema Sa1du, kur ieguva 150 šavinu, 2 bumbmetejus un lielaku vairumu patronu un rokas granatu. Tomer neizdevas galigi noturet Saldu, jo ap pusdienu pienaca no Talsu puses ienaidnieka kolonna, kura iesaka energisku uzbrukumu, lai atbrivotu atiešanas celu. Kapteinis Antons saka šaubities par kaujas iznakumu un tadel atveda bataljonu Skrundas virziena. Ta bija liela kluda, jo ar atejošo ienaidnieku vareja sekmigi cinities ari mazaki speki un bez tam no Tukuma puses ienaidnieku apdraudeja Rezeknes pulka priekšejas rotas. Lai izlabotu savu kludu, kapteinis Antons vel nakti uz 25. novembri atkal pargaja uzbrukuma. Bermontieši panika bega Kursišu virziena un 25. novembra rita Saldus bija atkal musu rokas. Pec dažam stundam tur ieradas ari 9. pulka rotas no Tukuma puses.

Pleves grupa savu uzbrukumu Liepajas virziena iesaka 4. novembri. Ka Pleve raksta, tad latvieši esot to jau gaidijuši un tadel neesot bijis iespejams Liepaju ienemt ar parsteigumu. Tagad Pleves grupai vajadzejis sagatavoties iesakt sistematisku uzbrukumu Liepajai, sapulcejot savus spekus Grobinas rajona Lai nodrošinatu grupas labo flangu, kapteinis Berdings dabuja paveli ienemt ar savu bataljonu Aizputi. Berdings 2. novembra rita ar 70 kajniekiem, 23 jatniekiem, 3 smagiem un 1 vieglo ložmeteju vadiem, sadalitus 3 kolonnas un ar štaba rotu rezerve, iesaka uzbrukuma gajienu caur Valtaikiem uz Kazdangu. Nakoša diena sakas uzbrukums Aizputei un ap plkst. 15,00 to ienema, jo Aizputi aizstaveja vienigi komandanta neliela komanda, kurai ne tikai nebija neviena smaga ložmeteja, bet nebija ari nevienas patšautenes. Tadel ari komandas pretošanas bija vaja un vina steiga atkapas uz Pavilostu. Tagad kapteinis Pleve saka energiski gatavoties nodomatam izškirigam uzbrukumam Liepajai un to galigi noteica uz 14. novembri.

Liepajas garnizona darbiba. Lejaskurzemes kara apgabala vadiba, pec sikas iepazišanas ar apvidu, nolema ierikot galveno aizstavešanas liniju no Perkones nocietinajumiem gar Liepajas

ezeru un talak pa veco, un pa dalai saspridzinato, fortu liniju lidz jurai pie Škedes tilta. Vinu sadalija 2 iecirknos: pasivais iecirknis no Perkones nocietinajumiem lidz Liepajas ezera ziemelu galam un ta aizstavešanu uzdeva Grobinas bataljonam, bet aktivais iecirknis talak pa kreisi lidz jurai un ta aizstavešanu uzdeva pastiprinatam Latgales divizijas papildu bataljonam. Ar tik maziem spekiem aizstavet tik garu fronti, seviški aktivo iecirkni, bija gruti un to viegli vareja parraut. Tadel vajadzeja turet stipras rezerves pretuzbrukumam : lielako dalu no tas novietoja Kara osta aktiva iecirkna priekšnieka riciba, un mazako dalu — pilseta, kara apgabala vadibas riciba. Ertai vadibai ierikoja ari plašu sakaru tiklu, cik to atveleja musu nabadzigie lidzekli. Ta, ka bija iestajies auksts laiks, tad Liepajas ezers saka aizsalt, kas mums sagadaja lielas rupes, jo nebija tik daudz karaspeka, lai šo frontes pagarinajumu varetu pietiekoši nodrošinat. Tadel ostas komandants sanema rikojumu izlauzt Liepajas ezera vairak metru platuma ledu gar pilsetu un nelaut tam aizsalt.

Sakot jau ar 2. novembri, Liepaja bija jutama ienaidnieka tuvošanas, jo vina brunotais vilciens ieradas Gaviezes stacija, bet Gaviezes muiža un Durbe — stiprakas kajnieku nodalas. Visu to nemot vera, Lejaskurzemes kara apgabala priekšnieks, plkv.-ltn. Dankers, sazina ar Lejaskurzemes parvaldnieku, A. Berzina kungu, 2. novembri izsludinaja Lejaskurzeme aplenkšanas stavokli. Japiezime, ka A. Berzina kungs visu laiku izradija vislielako pretimnakšanu musu Lejaskurzemes karaspeka vajadzibam. Jau nakošas dienas pecpusdiena ienaidnieka brunotais vilciens iebrauca Dubenu stacija un no turienes ar artilerijas uguni apšaudija ka Grobinu, ta ar} stradniekus, kuri turpinaja nojaukt dzelzcela sliedes starp Dubenu staciju un dzelzcelu krustojumu. Tagad musu priekšgrupas Grobina jau naca saskaros ar ienaidnieku, kas tuvojas no Rolavas puses. Lidz šim tur apsardzibas dienestu izpildija Grobinas komandanta komanda. Tagad to nomainija Grobinas bataljona 2. rota. Grobinas bataljona 1. rota atradas Vidus forta un talak pa labi, bet nocietinatas linijas pareja fronte pa kreisi lidz jurai — Latgales divizijas papildu bataljons, kopa ar 7. pulka 2. un 8. rotu, un 6. pulka 2. rotu, turot dažas rotas rezerve. Liepajas garnizona stiprums bija apmeram 1800 durklu (1. novembri uztura skaitijas 115 virsnieki, 6 arsti, 4 kara ieredni un 4169 instruktori un kareivji. Apbrunojuma bija 2000 šautenu, 6 patšautenes un 3 ložmeteji.) ar 3 ložmetejiem, dažam patšautenem un nelielo brunoto vilcienu. Durklu skaits laikam ari ienaidniekam nebija lielaks, bet par to tas bija labi apbrunots un vina riciba bija ari specigs brunotais vilciens un diezgan speciga artilerija. Jau no paša rita 4. novembri bija redzams, ka ienaidnieks uz kaut ko gatavojas. Driz vien ari sakas uzbrukums Grobinai un musu rota atkapas aiz fortu linijas. Tagad ienaidnieka viegla un smaga baterija saka apšaudit fortu liniju. Aiz dzelzcelu krustojuma krumos paradijas ienaidnieka patrulas un stipraka nodala pulcejas aiz krumiem dzila grava. Musu artilerijas noverotajs par visu to pazinoja anglu kugu artilerijai, kuras smagas granatas saka lidot pari musu karaviriem uz ienaidnieka bateriju un atri vien to apklusinaja. Anglu flotes artilerijas pabalsts lieliski sajusminaja musu karavirus un tie ar šautenu uguni aizdzina ari ienaidnieka uzbrukošas nodalas. Lai iztiritu no ienaidnieka ari dzilo gravu, tad uz priekšu izbrauca brunotais vilciens. Ta komandieris, vltn. Klestrovs, ar 20 karaviriem izleca no vilciena un devas trieciena. Ienaidnieks durklu cina neielaidas un saka begt, bet tomer paspeja navigi ievainot vltn. Klestrovu un vieglak dažus kareivjus. Vakara ienaidnieka lidmašina aplidoja Kara ostas rajonu, nometa dažas bumbas un apšaudija ar ložmetejiem rotas. Ta ka vina lidoja parak zemu, tad ar šautenu uguni to sašava un vina nogazas frontes priekša plavas. Vakara ienaidnieka artilerija atkal saka stipri apšaudit Grobinas šosejas rajonu un kadas 2 rotas meginaja uzbrukt Dienvidu fortam un nocietinajumiem pie Liepajas ezera. Tagad saka šaut atkal anglu artilerija, kas liela mera palidzeja ienaidnieka uzbrukumu sekmigi atsist zaudejot tikai 3 ievainotus. Apbrunojuma pastiprinašanai angli mums iedeva 2 Levis patšautenes un ari no lietuviešu sargu komandas sanemam 125 rokas granatas. Nakoša diena ienaidnieks izturejas diezgan mierigi un nekada lielaka sadursme nenotika. No Rigas atsutija 425 šautenes un 1 ložmeteju, bet no angliem vel sanemam 9 Levis un 4 citas sistemas patšautenes. Nakti uz 6. novembri jau ienaca zinas par ienaidnieka speku pargrupešanos no Kapsedas Škedes virziena. Pec pusnakts ienaidnieka pravi speki izdarija pekšnu uzbrukumu Škedes tilta pozicijam, kuras no tilta pa kreisi aizstaveja Latgales divizijas papildu bataljona 3. rota (105 durkli un 2 patšautenes), vltn. Meijas vadiba, un no tilta pa labi lidz redzamam Kara ostas komandanta komanda (80 durklu), vltn. Radzina vadiba. Pec ilgakas uguns kaujas pirmo uzbrukumu atsita. Pret gaismu ienaidnieks uzbrukumu atkartoja, sagatavodams to ar automatisko ierocu uguns brazienu, un dažas vietas jau ielauzas musu ierakumos. Tomer tuvcina ari šoreiz ienaidnieku aiztrieca Škedes virziena un sanemam 10 gusteknu, 1 ložmeteju, 4 patšautenes un lielaku vairumu šautenu un rokas granatu.

Ta ka Ventspili bija vel grutaks stavoklis, tad 6. novembri no Liepajas uz turieni aizbrauca Grobinas bataljona 1. rota. Vacu jatnieku patrula šodien iejaja Pavilosta. No Rigas atsutija vel 20 Levis patšautenu, 300 šautenu un 600.000 patronu.