Bermonta-Avalova armija.

Krievu ta saucamo „Rietumu armiju” 1919. gada saformeja pakapeniski Bermonts, laika no 12. junija lidz oktobra sakumam, tin tadel ari mineto armiju biežak pienemts saukt par Bermonta armiju. Kas isti bija Bermonts, tas nav pietiekoši lidz šim noskaidrots. Krievu-japanu kara (1904. -1905. g.) vinš piedalijies ka Primorski dragunu pulka vai 1. Nercinski kazaku pulka kapelmeistars, bet pec citas versijas, ka savvalnieks. Velak nokluva gen. Mišcenko štaba un par kaujas nopelniem paaugstinats praporšcika pakape. Paaugstinatiem par kaujas nopelniem praporšcika dienesta pakape bija tiesiba miera laika iestaties bez parbaudijumiem junkuru skolas. Šo tiesibu ari izmantoja praporšciks Bermonts un nobeidza kavalerijas junkuru skolu, pec kam dažus gadus dieneja ka virsnieks 1. ulanu pulka, bet bijis spiests pulku atstat un aiziet rezerve. Pasaules kara sakuma vinš atkal nokluva gen. Mišcenko štaba jau ka generala personigais adjutants, pa priekšu II Kaukaza un velak XXXI korpusa, un 1915. gada rudeni bija štabsrotmistra pakape. Kopa ar vaciešiem 1919. gada sakuma aizbrauca no Ukrainas uz Vaciju un ar vacu militaro aprindu atjauju Zalcvedeles gusteknu nometne saka formet brivpratigo nodalu cinai ar lieliniekiem. Tur vinš jau uzstajas ka pulkvedis un velak pievienoja savam uzvardam ari tituli „knazs Avalovs”. Viens ir taisniba, ka vinš maceja iegut popularitati starp jaunakiem virsniekiem un kareivjiem, un tadel ari vinam nodalas formešana gaja sekmigak uz priekšu neka citiem. (5. shemu.)

Jau junija sakuma vina nodala skaitijas 350 viru un 12. junija tas ar nodalu ieradas Jelgava, lai te turpinatu formešanas darbu. Tapat krievu bijušais žandarmu pulkvedis Virgolics saka formet savu nodalu Vacija un ari atbrauca uz Jelgavu talakai formešanai. Pec Strazdu muižas pamiera no Rigas uz Jelgavu pargaja ari Livena nodalas štabs un 1 bataljons, bet nodalas 2 bataljoni jau atradas Liepaja. Firsts Livens 3. julija uznemas vadibu par visam 3 krievu nodalam un apvienoja tas viena Rietumu korpusa, kas skaitijas krievu Ziemelrietumu brivpratigo armija. Bermonts gan ne ar labpatiku nostajas Livena paklautiba un pa aplinkus celiem meginaja iegut Golca labvelibu, kas tam ari izdevas. Krievu Ziemelrietumu armijas komandieris, Gen. Judenics, 9. julija atsutija Livenam paveli, korpusu nekavejoties parvest uz Narvu, iztirot pa priekšu to no germanofiliem. Livens labi saprata, ka ar mineto paveli vina plašie organizacijas plani tiek izjaukti, bet tomer paklausija un savu nodalu (ap 3500 cilv.) aizsutija. No Liepajas jau 9. julija izbrauca plkv. Kanepa-Janovica nodala (ap 500 cilv.), 23. julija no Rigas uz Narvu izbrauca pa dzelzcelu ap 1500 liveniešu un pec dažam dienam no Daugavgrivas aizbrauca parejie. Tomer Bermonts un Virgolics nepaklausija un palika : pirmais Jelgava un otrais parbrauca uz Šauliem, pie kam tagad Bermonts uzstajas jau ka vecakais. Vel julija sakuma Bermonta nodala nebija liela, tikai apmeram 3 rotu stipruma, bet pec Livena nodalas aizbraukšanas, Bermonta speki strauji saka palielinaties, jo visi tie brivpratigo pulcini, kuri brauca no Vacijas un Polijas (Tie bija pa lielakai dalai bijušas krievu armijas gustekni) pie Livena, tagad iestajas Bermonta nodala.

Augusta Bermontam jau skaitijas kadi 4—5000 cilveku, no kuriem ap 1000 vaciešu. Ka Bermonts ta ari Virgolics tagad savas nodalas pardeveja par korpusiem un vispirms keras pie daudzo štabu formešanas. Tadel ari kauju vienibu formešana gaja gausi uz priekšu un Virgolica korpusa nekad durklu skaits neparsniedza

1500. Labak gaja Bermontam ar „grafa Kellera korpusa” formešanu. Tomer ari šini korpusa lidz 8. oktobrim, kad sakas kaujas, bija saformeti tikai 1 1/2 kajnieku pulki, paredzeto 4 pulku vieta, un 3 nelielas baterijas. Ligumu ar Golcu Bermonts nosledza 21. septembri un parskaitija sava armija (Bermonts 5. septembri publiceja paveli, ka gen. Judenics vinu iecelis tar krievu Rietumu armijas k-ri) tos vacu spekus Latvija un Lietuva, kuri nevelejas braukt uz Vaciju.

Bermonta armijas spekus pats Bermonts sava gramata „Im Kampfe gegen den Bolschewismus” noverte uz 51—52,000 cilveku, no kuriem 40,000 vacu brivpratigo. Zinams, isto karotaju skaits bija daudz mazaks, bet ari to Bermonts verte uz 45,000 cilveku ar 100 lielgabaliem, 600 ložmetejiem (Te domati smagie un vieglie ložmeteji kopa) , 50 minmetejiem un 120 lidmašinam.

Armija dalijas 3 lielas grupas:

a) krievu dalas (grafa Kellera un Virgolica korpusi),

b) Dzelzsdivizija,

c) Baltenlandes grupa jeb Vacu legions.

No krievu vienibam stipraka bija grafa Kellera korpuss, kur skaitijas ap 10,000 cilveku, no kuriem 3000 vaciešu. Par grafa Kellera korpusu tas bija nosaukts vienigi reklamas del, jo grafs Kellers, kas Pasaules kara sakuma komandeja krievu 10. kavalerijas diviziju, velak III kavalerijas korpusu un skaitijas par labako kavalerijas generali, tika noslepkavots jau 1919. gada sakuma Kijeva. Korpusa vajadzeja but 4 plastunu (Bijuša krievu armija par plastuniem sauca Kazaku kajnieku vienibas. Miera laika 6 plastunu bataljoni komplektejas vienigi ar Kubanas Kazakiem.) pulkiem, vienam vieglas artilerijas pulkam, smagas artilerijas divizionam un kavalerijas pulkam, ka ari vel dažam tehniskam vienibam un rezerves bataljonam. Kaujam sakoties, pilnigi saformets bija tikai 1. plastunu pulks 3 bataljonu sastava. Katra bataljona bija 4 strelnieku un 1 ložmeteju rota, bet pulka vel bija 1 minmeteju komanda (8 minmeteji). Otra plastunu pulka bija saformetas tikai 5 rotas un neliela minmeteju komanda (4 minmeteji). 3. un 4. plastunu pulka bija saformeti vienigi visada veida štabi.

Labaka stavokli atradas korpusa rezerves bataljons, kuru formeja galvena karta no vaciešiem plkv.-ltn. vai kapteinis Bode. ari artilerijas pulka divu divizionu vieta bija saformets tikai 1 divizions ar 3 baterijam pa 4 lielgabaliem baterija. Smaga diviziona bija gatava 1 baterija. Kavalerijas pulka cilveku skaits bija priekš 2—3 eskadroniem, bet zirgu tikai kadi 30. Bez tam korpusa vel bija atseviška vacu ložmeteju rota (Krafta) un 2 lidotaju nodalas. Korpusa ierindu vienibu stiprumu Bermonts verte uz 7000 viru ar 12 viegliem un 4 smagiem lielgabaliem, 100 ložmetejiem (Te domati kopa smagie un vieglie ložmeteji) , 12 minmetejiem un 12 lidmašinam.

Virgolica korpuss bija daudz vajaks, jo tur bija saformets tikai 1 strelnieku pulks 6 rotu sastava, 3 nelielas baterijas pa 2 lielgabaliem katra, 3 nelieli eskadroni un 1 lidotaju nodala, ka ari dažas nelielas tehniskas un etapu vienibas. Viss cilveku skaits korpusa sniedzas lidz 5000, bet karotaju skaits neparsniedza 2500, no kuriem ap 50% vaciešu. Kellera korpuss atradas Jelgavas rajona, bet Virgolica korpuss Šaulu rajona.

Bermonta armijas labaka un stipraka vieniba bija Dzelzsdivizija, majora Bišofa vadiba. Vina ietilpa 3 kajnieku pulki (Oficiali tos sauca par Kurzemes kajnieku pulkiem) , pie kam 2. pulka bija 4 bataljoni, bet 1. un 3 pulka katra 3 bataljoni. Bez tam katra pulka bija ari minmeteju komanda ar 4 minmetejiem ( Pec Bišofa gramatas. „Die letzte Front”, katra minmeteju komanda bija 4 minmeteji, bet pec Bermonta gramatas, 1. pulka k-da bija 8, bet 2. un 3. pulka k-das 6 minmeteji.) Kajnieku pulka bataljons sastaveja no 3 strelnieku un 1 ložmeteju rotas (6 ložmeteji). Bez tam 3. pulka vel bija Virtembergas Ložmeteju rota ar 12 ložmetejiem.

Divizija skaitijas ari Jegeru bataljons, kura ietilpa 3 strelnieku un 1 ložmeteju rota, 2 lielgabali un 2 minmeteji; pionieru bataljons (3 rotas) ; Lutca (Lutz) ložmeteju bataljons ar 3 rotam pa 6 ložmetejiem katra (Pec Bišofa gramatas Lutca b-na bijušas tikai 3 ložmeteju rotas, bet pec citam zinam — 4 rotas ar 24 ložmetejiem) ; kavalerijas pulks ar 4 eskadroniem un 1 ritenbrauceju rotu.

Divizijas artilerija sastaveja no 3 vieglam nodalam pa 3 baterijam katra un 4 lielgabaliem baterija, 2 smagam baterijam ( Viena baterija divi un otra - cetri dižgabali. Bischoff. „Die letzte Front”. 263. lapp.) un 3 zenitbaterijam pa 2 lielgabaliem katra. Bez tam divizija ietilpa vel 2 brunotie vilcieni, 2 brunotie automobili, 2 lidotaju nodalas ar 16 lidmašinam, un policijas bataljons (3 rotas).

Dzelzsdivizija viss cilveku skaits sniedzas lidz 18,000, bet ierindu vienibas lidz 15,000. vina atradas Jelgavas rajona.

Vacu legions, juras kapteina Ziverta vadiba, atradas Bauskas rajona un neliela dala pie Virgolica korpusa (Petersdorfa nodala). Kopa ar etapu dalam legiona stiprums sniedzas lidz 14,000

cilveku, bet ierindu vienibu stiprums — lidz 9000 cilveku ar 43 viegliem un 4 smagiem lielgabaliem. Zirgu trukuma del visus vieglos lielgabalus gan nespeja aizjugt.

Legions dalijas 2 brigades un katra bija domati 6 bataljoni, 3 baterijas un 1 eskadrons. Pirma brigade ietilpa Baltenlandes un Brandisa kajnieku pulki, Petersdorfa nodala un eskadrons. Otra brigade ietilpa Jenas un Veikmana pulki, Badenes triecienu bataljons, Medema nodala (Medema nodala skaitijas 400 cilveku, 6 kalnu lielg. (6,5 cm), 1 jatn. ložm. nodala ar 6 smagiem ložmetejiem un 1 neliela jatnieku nodala ar viegliem ložmetejiem. Kauja 22. junija pie Skangaliem 2 lielgabali gaja zuduma.) un Veikmana eskadrons. Bez tam legiona skaitijas ari Stevera artilerijas pulks, (Stevera artilerijas pulka skaitijas 4 vieglas un 1 smaga baterija.) Damma ložmeteju nodala (2 ložmeteju rotas) un 1—2 lidotaju nodalas. Legiona vienibas cilveku skaits bieži mainijas un tadel maza sastava del dažas no tam sauca ari par bataljoniem un nodalam. oktobra kaujas, kopa ar legiona otro brigadi, darbojas ari Rikhofa bataljons. Pie Bermonta armijas pieskaitama ari majora Pleves grupa (ap 3000 cilveku) Priekules rajona un plkv. Dibica grupa (ap 3000 cilveku) Lietuva.

Kamer formejas Bermonta korpuss, vinš visu laiku deklareja, ka tas ies caur Daugavpili uz Krieviju, bet kad korpuss, pec vacu speku pievienošanas, izvertas par armiju, tad vinš jau saka runat valsirdigaku valodu. Tagad Bermonts izsacijas, ka iet uz Daugavpili vares tikai tad, kad kreisais flangs bus pietiekoši nodrošinats, atspiežot latviešu spekus aiz Rigas. Šo nodomu vinš jau saka realizet ar savu 23. septembra paveli, kura pazinoja, ka latvieši un igauni taisoties slegt mieru ar lieliniekiem, lai pec tam uzbruktu krievu Rietumu armijai. Tadel armijas formešanas nodrošinašanai Jelgavas rajona, vinš esot spiests ienemt aizstavešanas pozicijas linija Olaine-Valgunte, bet 2. plastunu pulka I bataljonam 27. septembri novietoties Livberzes muižas un stacijas rajona, un skaitities korpusa rezerve.

Pa to laiku musu komandanturas, kuras atradas Bermonta armijas rajona un pat neitrala josla, viena pec otras tika atbrunotas un likvidetas, pie kam notika jau sadursmes ar musu Slokas komandanturas karaviriem un vienigi ar Sabiedroto militaro misiju priekšstavu vidutajibu pagaidam tur noversa lielaku sadursmi. Musejiem vajadzeja atstat Sloku un atiet uz Dubultiem.

No visas Bermonta darbibas bija redzams, ka vinš gatavojas uzbrukumam un tikai vel gaida vai nu kadu iemeslu, vai izdevigu bridi. Bermonta armijas noslepumaina gatavošanas nepalika apslepta ari Sabiedrotiem un tie kategoriski pieprasija no vacu valdibas nevilcinaties ar vacu karaspeka izvakšanu no Latvijas, pie kam nepaklausibas gadijuma piedraudeja ar blokadi un financiela rakstura spaidiem. Beidzot, kad musu karaspeka papildinašanai izsludinaja mobilizaciju 3. oktobri Riga un Rigas aprili, tad Bermonts labi saprata, ka ja vispar vel ir iespejams sadragat Latvijas armijas spekus Rigas fronte, tad vajag sakt uzbrukumu nekavejoties un tadel 6. oktobri nosutija Ministru Prezidentam Ulmanim šadu telegrammu : „Atzidams, ka tagad pienacis istais laiks doties uz lielinieku fronti, ludzu Jusu ekselenci gadat par tadiem apstakliem, kas dotu man iespeju bez kavešanas sutit savu karaspeku cina pret Padomju Krievijas sarkanas armijas pulkiem, kas atrodas Latvijas robežas un draud izpostit un iznicinat visas civilizetas kaiminu tautas. Ludzu nekavejoties man pazinot par soliem, kadus Jusu valdiba doma spert, lai mana vadiba atrodošies kara pulki varetu bez škeršliem virzities uz priekšu. Rietumu armijas komandieris pulkvedis Avalovs.”

Nenogaidijis Latvijas valdibas atbildi, Bermonts jau 6. oktobri Jelgava parakstija kaujas paveli, ka uzbrukumu sakt Rigas virziena 8. oktobri.

Bermonta 6. oktobra paveles sakuma bija paskaidrots, ka latvieši un igauni turpinot pulcet savu karaspeku noluka uzbrukt Jelgavai. Tadel Baltenlandes grupai (Vacu legionu sauca ari par Baltenlandes grupu) uzbrukt, virzoties ar kreiso sparnu caur Lieliecavu uz Kekavu. Dzelzsdivizijai un grafa Kellera korpusa dalam 7. oktobri ienemt šadu izejas stavokli: Dzelzsdivizijas 3. kajnieku pulkam, kopa ar III artilerijas nodalu un 4. eskadronu, ienemt rajonu no Skrandas mežsarga majam lidz Mellupjiem; 2. kajnieku pulkam, kopa ar II artilerijas nodalu, - no Birzulu majam lidz Olaines muižai; 1. kajnieku pulkam (bez II bataljona), kopa ar I artilerijas nodalu, no Olaines muižas lidz purvam (Uz vacu kartem minetais purvs nosaukts par Letten Bruch, 4112 klm uz rietumiem no šosejas) pa kreisi no šosejas. Pionieru bataljonam ienemt Klives mežzina muižu; 1. kajnieku pulka II bataljonam un 2. eskadronam Erzelu kroga, rajonu ; 1. plastunu pulka III bataljonam, kopa ar Ašechmanova 1/2 bateriju un Dzelzs divizijas 1. eskadronu, Slampes muižu, bet 1. plastunu pulka I un II bataljonam, ka ari Mildes baterijai palikt savas pozticijas (1. plastunu pulka I un II b-ni, ka ari Mildes un Pritca baterijas atradas rajona Cenas muiža-Ozolu muiža-Valgunte) pilna kaujas gataviba. Tapat savas pozicijas palikt Pritca baterijai, kuras apsardzibu uznemties 2. jatnieku baterijas ložmetejniekiem. 2. plastunu pulka I bataljons paliek kaujas gataviba sava vieta. No 1. jatnieku pulka dot 4 jatniekus 1. plastunu pulka III bataljona riciba, bet parejos 2. plastunu pulka I bataljona riciba.

Uzbrukumu 8. oktobri izdarit šada kartiba: plkst. 08,00 sapulceties 3. kajnieku pulkam ar labo sparnu Plakaniešu rajona. 2. kajnieku pulkam ar savu labo sparnu piedalities 3. pulka uzbrukuma, virzoties no Birzuliem uz Skrandam, bet ar kreiso sparnu uzbrukt Olaines ciema virziena. 1. kajnieku pulkam uzbrukt gar Lapsas mežsarga majam un Grenamuižu uz Švarcmuižu, un vina tuvakais uzdevums ir sasniegt liniju Švarcmuiža-Beberbeki.

Taisni plkst. septinos 1. plastunu pulka I bataljonam, kopa ar Mildes bateriju, iziet no Zeltiniem uz Cenas pusmuižu un no turienes turpinat uzbrukumu Pinku muižas virziena, kur nodibinat sakarus ar 1. kajnieku pulku, no kura tad sanems talakos rikojumus. Pionieru bataljons un 1. pulka II bataljons, kopa ar 2. eskadronu, pariet uzbrukuma pret Kalnciemu ar tadu aprekinu, lai tur pienaktu jau plkst. 08,00 un to ienemt ar kopeju uzbrukumu. Pec tam uzbrukumu bez partraukuma turpinat pa Kalnciema celu lidz Pinku muižai, kur tad pariet 1. kajnieku pulka riciba. 1. plastunu pulka III bataljonam, kopa ar Ašechmanova 1/2 bateriju un 1. eskadronu, plkst. 08,00 ierasties Sloka un pec Rigas Jurmalas iztirišanas, turpinat uzbrukumu Bulliem, lai nodrošinatu flangu no juras puses, un pec tam 1. eskadrons paries 1. kajnieku pulka riciba.