Kad spēki bija apvienoti, varēja sākt pastāvošās iekārtas, kārtības un vērtību iznīcināšanu. Ar bezbailīgu roku tika iedurts duncis valsts drošākā, lielākā un vislabāk organizētā balsta un sarga mugurā: tika boļševizēta Latvijas armija. Šī darba vadību nodeva žīdu rokās.

      Pa kreisi redzams viens no jaunajiem varas vīriem, žīds Abrams Genkins. Bijis kareivis Latvijas armijā, dienējis Kurzemes divizijas darba (soda) komandā Liepājā, apcietināts par pretvalstisku darbību. Boļševiku laikā iecelts par atsevišķā artilerijas diviziona "poļitruku" un uzvilcis Latvijas armijas virsnieka tērpu.

      Latvijas armijā ieveda politiskos vadītājus "poļitrukus". ļaudis, kam nebija ne militāras, bieži pat ne pamatskolas izglītības, bet tai vietā nereti noziedznieku pagātne, vienā mirklī kļuva Latvijas armijas kapteiņi un pulkveži. Boļševiku "poļitruki" apmācīja tos, kuru pirmais pamatnoteikums bija - armija nedrīkst būt nepolītiska.

      Ārdīšanas darbs drudžaini turpinājās, jo bija jāvilto tautas griba tiem notikumiem, kam neviena saprātīga būtne nebūtu devusi piekrišanu. 15. un 16. jūlijā Saeimas vēlēšanās tauta tika spiesta balsot par vienu vienīgu sarakstu un ar varu dzīta pie urnām. Tos, kam nebija vē lēšanu atzīmes pasēs, uzskatīja par tautas nodevējiem. Dažādi aģitācijas plakāti krievu valodā un arī visa vēlēšanu sistēma nepārprotami liecināja, cik mērķtiecīgi, neatlaidīgi un nelokāmi ir boļševiku nolūki.